Sīpoli, svētki un piederība

09.09.2024.

Šogad 18. augustā notika jau septītie Salas pagasta Sīpolu svētki, un diezgan daudziem svētku apmeklētājiem tie jau kļuvuši par tradīciju, turklāt daudziem ir pārliecība, ka šie svētki notikuši jau krietni senāk. Tomēr fakts ir nepielūdzams un neapgāžams – svētki pirmo reizi notika 2018. gadā –, un to norises idejas tapšana bija ilgs un interesants radošais process, gluži kā sīpola mizošana un dalīšana, ko reiz tik meistarīgi un poētiski aprakstījis Henriks Ibsens.

Tas, ka Salas pagastā reiz raženi auguši un plaši audzēti sīpoli, protams, nebija nekāds noslēpums. Arī nosaukumi “Sīpolciems” un “Sīpolkalns” vedināja domāt, ka šis dārza augs pagastā sen bijis pazīstams. Tomēr, ja vēlējāmies savus svētkus darīt īpašus – jo gandrīz visi Latvijas pagastu un pilsētu svētki taču izskatās kā pēc viena scenārija rīkoti –, vajadzēja meklēt arī kādu pamatīgāku un nopietnāku informāciju. Ir zināms, ka Latvijā dārza sīpolu audzēšana aizsākusies 16. gadsimtā un ka sīpols ir ienācējs no dienvidu zemēm. Diezgan bieži tiek izteikts minējums, ka sīpolus ieveduši krievu tirgotāji, tomēr tam nav pārliecinošu pierādījumu, arī nosaukums, kas vairāk līdzinās šī auga vārdam dažādās Eiropas valodās, liek domāt ko citu. Jau 17. gadsimta kartēs un Rīgas landfogtejas (jeb pilsētas lauku apgabala) dokumentos parādās nosaukums “Sīpolkalns” – vieta, kur celta mācītājmuiža. Turpat arī mājas “Sīpoli”, bet apkārt esošo saimniecību kopumu sauc par Sīpolciemu. Tas dod pārliecību teikt, ka jau kopš sīpola ienākšanas Latvijā tas ir atradis drošu mājvietu Salas pagastā.

Atraduši svarīgākos pieturas punktus vēsturē, lūkojām, kas mūsu svētkus darītu īpašus šodienas apmeklētājam. Bez tām pasākuma sastāvdaļām, kas ir vajadzīgas, bet kam nav individuālu vaibstu (piemēram, tirdziņš un koncerti), centāmies ieviest arī īpašas “sīpolu atrakcijas” – sīpolu kapāšanas čempionātu un sīpolu zupas vārīšanu. Nu jau vairākus gadus šo norisi mundri veido amatierteātris “Kalambūrs”, piemetot pa pipariņam ne tikai zupā. Daudzos notikušajos svētkos teātris ir piedalījies arī ar izrādēm.

Salas pagasta vēsture ir krāšņa, te ir gan svarīgi notikumi, gan ievērojamas personības. Vai to vienmēr atceras tie, kuru dzimtu saknes stiepjas gadu simtos? Vai to apzinās tie, kas pagastā ienākuši pavisam nesen? Vai to ir iespēja uzzināt viesiem – vai tie būtu radi no ārzemēm vai tūristi, par kuru piesaisti mūsdienās jo sīvi cīnās tuvu un tālu? Sīpolu svētku mērķis bija un ir atgādināt visiem ne tikai kādreiz tik svarīgo sīpolu audzēšanas tradīciju, bet arī to, ka mūsu visu kopīgā vēsture sākas vietā, kur dzīvojam, un lepnums par to, prasme novērtēt iepriekšējo paaudžu devumu, izpratne par nebeidzamo dzīves došanas un ņemšanas ciklu var būt arī pavisam jaunas svētku tradīcijas pamatā. Kad mūs salīdzina ar Kallasti pie Peipusa, sakot, ka tur gan viss ir citādāk, atbildam: jā, tur ir citādāk, jo mūsu līdzība aprobežojas ar līdzīgiem dabas apstākļiem un sīpolu audzēšanas uzsākšanas laiku. Mēs esam Salas pagasts – ar savu ilgo vēsturi, savu sīpolu stāstu, saviem svētkiem un Eduardu Pāvulu, kurš reiz Dailes teātrī ir minējis lielo mīklu par sīpola kodolu, spēlēdams Pēru Gintu…

Gandrīz visu par sīpolu audzēšanu Salas pagastā varēs uzzināt vēsturnieces Ingas Sarmas lekcijā “Vietvalžos” 19. septembrī pulksten 19.00. Visi laipni gaidīti! Nākamie Sīpolu svētki – 2025. gada 24. augustā, tieši Bērtuļa dienā, līdz kurai visiem sīpoliem dārzā jābūt novāktiem.

Dace Ulpe,
Babītes Kultūrizglītības centra filiāles “Vietvalži” Salas pagastā
izstāžu zāles vadītāja

Zupas vārīšana brīvdabā