Ziemassvētku kaujas jeb Jelgavas operācija notika no 1917.gada 5. līdz 11.janvārim. Latviešu strēlniekiem tika izvirzīts liels un aizraujošs mērķis – Jelgavas un veiksmes gadījumā arī visas Zemgales atbrīvošana.
23. decembra naktī, tumsas aizsegā speciāli sagatavotas strēlnieku vienības vācu dzeloņstiepļu aizsprostos izgrieza ejas, pa kurām uzbrukumā devās galvenie spēki. Straujā triecienā strēlnieki ieņēma vācu ierakumus. Vācu fronte bija pārrauta, taču tālākais uzbrukums apsīka, jo krievu virspavēlniecība nebija sagatavojusi papildspēkus.
25. decembrī sākās uzbrukums Ložmetējkalnam, kas bija visnocietinātākā vācu pozīcija Rīgas frontē. Ziemassvētku rītā 3. un 7. latviešu strēlnieku pulks un 53. Sibīrijas strēlnieku pulks, ciešot lielus zaudējumus, ieņēma Ložmetējkalna pozīcijas. Gūstā tika saņemti aptuveni 1000 vācu karavīru un iegūtas bagātīgas kara trofejas.
Ziemassvētku kaujās piedalījās visi latviešu strēlnieku pulki un cieta milzīgus zaudējumus. Tika nogalināti aptuveni 9000 kareivji.
Ziemassvētku kauju piemiņas vietas tiek uzturētas kā nozīmīga kultūrvēsturiska teritorija. Lai saglabātu šo kauju vēsturisko piemiņu, 1995.gada aprīlī Ministru kabinets bija noteicis īpaši aizsargājamo meža iecirkni “Ziemassvētku kauju vietas”.
Uzmanību! Šajās mežu teritorijās nedrīkst braukt ar auto, kurināt ugunskurus un iet nost no takām, jo šīs ir bijušās karadarbības teritorijas, kur var būt saglabājusies neizsprāgusi munīcija.