Noderīga informācija

Informāciju par precīzu nekustamā īpašuma atrašanās vietu un adresi aicinām meklēt Valsts zemes dienesta datu publicēšanas un e-pakalpojumu portālā www.kadastrs.lv, izmantojot karšu pārlūka funkciju vai meklējot pēc kadastra numura, kadastra apzīmējuma, vai īpašuma adreses:

Kadastra telpisko datu pārlūkošanu par maksu un bez maksas nodrošina Valsts Zemes dienests (plašāk skatīt šeit). 

Publiski pieejamā informācija par īpašumu ir:

• īpašuma nosaukums;
• adrese (ja ir piešķirta),
• īpašuma platība,
• īpašuma piederība (fiziska, juridiska persona vai pašvaldība),
• kadastrālā vērtība (iespējams noskaidrot, izmantojot funkciju “meklēt zemes vienības”)

Valsts zemes dienests, reģistrējot objektus Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (Kadastrā), tiem piešķir identifikatorus. Identifikators ir neatkārtojamu un nemainīgu ciparu kombinācija. 

Nekustamajam īpašumam kopumā tiek piešķirts kadastra numurs, bet nekustamā īpašuma sastāvā esošajiem objektiem − zemes vienībām, būvēm, telpu grupām un zemes vienības daļām – kadastra apzīmējums (skat. VZD bukletu par kadastra numuriem un apzīmējumiem šeit). Viens nekustamais īpašums var sastāvēt no vairākām zemes vienībām, pie tam tās teritoriāli var atrasties dažādās vietās novada robežās. 

!!! Svarīgi: Kadastra numurs un kadastra apzīmējums var sakrist un var arī nesakrist. Gan viens, gan otrs sastāv no 11 cipariem, piemēram, 8076 012 0683. Izstrādājot dokumentus, nepieciešams pievērst uzmanību korektai informācijas norādīšanai attiecībā uz kadastra numuru un kadastra apzīmējumu, jo šādas kļūdas var radīt nopietnas konsekvences nekustamā īpašuma identificēšanā, adreses piešķiršanā u.c. 

Ciemu robežas - apstākļi, kas mainās atkarībā no tā, vai īpašums atrodas ciemā, vai ārpus tā:

• adresācija (ciemā ielas nosaukums un mājas Nr., bet ārpus ciema īpašuma nosaukums)
• nosacījumi ūdensapgādes un kanalizācijas izbūvei
• atšķiras ceļu infrastruktūras prasības (ceļa segums, platums u.c.)
• aizsargjoslu platumi
• dzīvojamās apbūves zemes vienību platības

Mārupes novada ciemu robežas:

Lai pārliecinātos, ka konkrētajā īpašumā būs iespējams īstenot iecerēto apbūvi, nepieciešams noskaidrot īpašuma (ēku, būvju un teritorijas) atļauto izmantošanu, ko nosaka:

Teritorijas plānojumā, lokālplānojumā vai detālplānojumā atļautie apbūves nosacījumi konkrētai teritorijai vai zemes gabalam atrodami Mārupes novada tīmekļa vietnē www.marupe.lv – sadaļā Pašvaldība / Attīstība un plānošana. Šajā sadaļā pieejami  spēkā esošie un izstrādes stadijā esošie novada plānošanas dokumenti, tai skaitā, Mārupes novada Teritorijas plānojums 2014.-2026.gadam. Tāpat šajā sadaļā meklējami nozaru attīstības dokumenti un to izstrādes aktualitātes, kas dod ieskatu par ilgtermiņa plāniem infrastruktūras attīstībai novadā.

Attēlā zemāk ir funkcionālā zonējuma piemērs. Katrā zonā (savrupmāju apbūves teritorijas, darījumu un apkalpes objektu apbūves teritorijas u.c.) noteiktās atļautās izmantošanas skaidrojums meklējams Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos, kur katrai zonai atsevišķi uzskaitīti galvenās izmantošanas un papildizmantošanas veidi. 

Mārupes novada Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi attiecas uz visu Mārupes novada administratīvo teritoriju, un to prasības ir saistošas visām fiziskajām un juridiskajām personām – zemes īpašniekiem, lietotājiem un nomniekiem, veicot jebkādu nekustamā īpašuma izmantošanu, zemesgabalu sadalīšanu vai apvienošanu, būvju projektēšanu, būvdarbus, restaurāciju, rekonstrukciju, renovāciju vai nojaukšanu. Gadījumā, ja konkrētā īpašuma teritorijā ir spēkā esošs Lokālplānojums vai Detālplānojums, tad  jāpiemēro konkrētajā dokumentā noteiktie izmantošanas nosacījumi, bet jautājumos, kas netiek detalizēti ar šiem konkrētajiem dokumentiem, jāpiemēro Mārupes novada Teritorijas plānojuma apbūves noteikumos ietvertais regulējums. 

Atļauto izmantošanu var meklēt arī Valsts vienotajā Ģeoportālā (www.geolatvija.lv) kur jau šobrīd ir visi Mārupes novada plānošanas dokumenti, un ar laiku būs pieejami visi Latvijā spēkā esošie un izstrādes stadijā esošie plānošanas dokumenti arī citos novados. Portālā karšu pārlūkā, uzspiežot uz konkrēto īpašumu, vai izmantojot meklēšanas funkciju iespējams noskaidrot, vai konkrētajā īpašumā bez novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijas un teritorijas plānojuma ir spēkā vēl citi teritorijas attīstības plānošanas dokumenti – lokālplānojums vai detālplānojums. Izvēloties konkrēto dokumentu un to atverot, tiek piedāvāta iespēja apskatīt teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus, kā arī dokumenta grafisko daļu, paskaidrojuma rakstu un lēmumus, kas attiecas uz dokumenta apstiprināšanu un izstrādi.

Ja teritorijā spēkā ir detālplānojums, tad īpašuma izmantošanas noteikumus nosaka detālplānojums, nevis teritorijas plānojums.

Īpašuma sadale iespējama, ja to pieļauj nosacījumi par minimālo zemes vienības platību attiecīgajā funkcionālā zonā. Minimālajā platībā neieskaita zemes vienības daļu sarkanajās līnijās. Tikai atsevišķos gadījumos, kas noteikti normatīvajos aktos, iespējams nodalīt arī mazākas zemes vienības.

Īpašumu var sadalīt izstrādājot zemes ierīcības projektu vai detālplānojumu.

Zemes ierīcības projektu izstrādā, lai veiktu nekustamā īpašuma sadali, robežu pārkārtošanu vai starpgabalu likvidēšanu. Gadījumā, ja zemes gabala sadalīšanai nepieciešams paredzēt kompleksus risinājumus, piemēram jāveido iela, jāizstrādā detālplānojums. 

Detālplānojumu izstrādā, lai veiktu nekustamā īpašuma sadalīšanu, noteiktu un precizētu prasības konkrētu zemes vienību izmantošanai un apbūves parametriem. Mārupes novadā ir 240 spēkā esoši detālplānojumi un 40 izstrādē esoši detālplānojumi, kuru saraksts un dokumentācija pieejama šeit. 

Detālplānojumu un Lokālplānojumu izstrādes kārtība Mārupes novadā noteikta ar iekšējo normatīvo aktu, kā arī apstiprināts pakalpojumu cenrādis.

Zemes ierīcības projekta un detālplānojuma izstrādes process attēlots shēmā:

Detālplānojumu īstenošana:

• tiek veikta uz noslēgtā Administratīvā līguma pamata, kur noteikta īstenošanas kārtība un termiņi (pašvaldība ir apstiprinājusi kopējās vienotās prasības, kas tiek iekļautas visos administratīvajos līgumos, tās piemērojot konkrētajai detālplānojuma situācijai)
• Detālplānojuma realizācijas nosacījumi tiek apstiprināti Domes lēmumā 
• Jauno zemes vienību sadale pieļaujama tikai pēc ielu (šķembu segums) un galveno inženierkomunikāciju (ūdens, kanalizācija, elektrība) izbūves
• Pie jaunizveidoto īpašumu pārdošanas jānodrošina Administratīvā līguma pārjaunojuma līguma slēgšana
• Ielas un komunikācijas izbūvē un uztur īpašnieks, līdz tās tiek nodotas pašvaldībai/komunikāciju turētājam

Lokālplānojumu izstrādā, lai risinātu kādu plānošanas uzdevumu, detalizētu vai mainītu teritorijas plānojumā noteikto. Mārupes novadā ir spēkā esoši lokālplānojumi sarkano līniju precizēšanai Mārupes un Tīraines ciemos un Jaunmārupes vasarnīcu teritorijai „Mazcenas dārzi”. Apstiprināts lokālplānojums sporta teritorijas attīstībai Tīrainē un uzsākta lokālplānojuma izstrāde Rail Baltica dzelzceļa līnijas integrēšanai novada teritorijas plānojumā.

Pašreizējā teritorijas izmantošana var atšķirties no teritorijas atļautās (plānotās) izmantošanas. Lai nerastos pārpratumi attiecībā uz iespējamām rīcībām īpašumā, jautājot konsultāciju ir būtiski saprast un noformulēt, kādam mērķim Jums nepieciešams noskaidrot informāciju par īpašumu.

!!! Svarīgi: Nekustamā īpašuma zemes lietošanas mērķis, atļautā izmantošana un zemes lietošanas veids ir atšķirīgi jēdzieni.

• Zemes lietošanas veids ir norādīts īpašuma robežu un situācijas plānā, konstatējot faktisko dabā esošo lietošanas veidu;
• teritorijas atļautā izmantošana tiek noteikta plānošanas dokumentos un tā nosaka, kāda izmantošana iecerēta un atļauta novada konkrētā teritorijā, vērtējot novada attīstību ilgtermiņā;
• nekustamā īpašuma lietošanas mērķi nosaka kadastrālās vērtēšanas vajadzībām ņemot vērā faktisko izmantošanu īpašuma teritorijā un atbilstoši pašvaldības teritorijas plānojumā (vai lokālplānojumā, detālplānojumā) norādītajai atļautajai zemes izmantošanai.  

Noteiktais zemes lietošanas mērķis var neatbilst teritorijas plānotā noteiktajai atļautajai izmantošanai, ja ir bijusi iepriekš likumīgi uzsākta teritorijas izmantošana.

Nekustamā īpašuma lietošanas mērķus nosaka visām zemes vienībām un zemes vienības daļām vai plānotajām zemes vienībām un zemes vienības daļām, atbilstoši MK 20.06.2006. noteikumiem Nr.496 "Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikācija un nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un maiņas kārtība". Objekta piederību konkrētai nekustamā īpašuma grupai nosaka:

• zemēm – pēc lietošanas mērķa (Lietošanas mērķu klasifikācija)
• būvēm (telpu grupām) – pēc lietošanas veida (Būvju klasifikācija)

Interesējoties par inženierkomunikācijām, galvenokārt tiek skatītas: ūdensapgāde, sadzīves kanalizācija, gāzes apgāde, elektroapgāde, sakaru komunikācijas un ceļi

Mārupes novadā saistībā ar inženierkomunikāciju nodrošinājumu būtiski ņemt vērā sekojošo:

• ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu būvniecība šobrīd norit ļoti intensīvi, ES fondu projekta realizācija plānota līdz 2020.gadam, būtiski palielinot kanalizācijas pieslēgumu skaitu 
• Centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas pieejamība jānodrošina aglomerācijas robežās; 
• Mārupes ciemu šķērso 330 kv un 110 kv augstsprieguma elektrolīnijas. Nav pētījumu un ierobežojumu par ietekmi uz veselību;
• Pašvaldība neatbild un neizbūvē elektroapgādes, gāzes apgādes un elektronisko sakaru tīklus 

 Informāciju par esošajām inženierkomunikācijām iespējams publiski aplūkot reģistrējoties vietnē www.topografija.lv:

Centralizētās ūdens un kanalizācijas sistēmas pieejamība un plānotais nodrošinājums Mārupes novada ūdenssaimniecības aglomerācijas robežās apskatāms a/s “Mārupes komunālie pakalpojumi” mājaslapā www.mkp.lvšeit.

Mārupes novadā īpašumu izmantošanu un apbūves novietojumu būtiski ietekmē Meliorācijas sistēmas - gan novadgrāvju sistēmas, gan drenāžas sistēmas, kas izveidotas bijušajās lauksaimniecības teritorijās. Informācija par meliorācijas sistēmām pieejama publiski vietnē – www.melioracija.lv

Meliorācijas sistēmu ietekme uz īpašuma attīstīšanu:

• • novadgrāvju aizsargjoslas (ietekmē reālo apbūves platību)
  • Jāveic meliorācijas pārkārtošanas projektu izstrāde
  • par meliorācijas novadgrāvju uzturēšanu savā īpašumā ir atbildīgs īpašnieks

Informāciju ar aktuālo augstas detalizācijas topogrāfisko informāciju (mērogs 1:500) var pieprasīt Mārupes novada Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas datu bāzes uzturētājam – Mērniecības datu centram.

Ielas un ceļi  

Lai uzsāktu teritorijas izmantošanu, īpašumam ir jābūt fiziski un juridiski nodrošinātai  piekļuvei  pa ceļu vai ielu.

Mārupes novadā situācija ar piekļuvi daudzviet ir problemātiska, jo esošo ielu kopgarums novadā ~ 130 km, no kurām 50 km privātās ielas (servitūta ceļi), kā arī ir vēsturiski ir izveidojušies īpašumi bez piebraucamā ceļa. Mārupē gadā ekspluatācijā tiek nodotas vidēji 100 jaunbūves, kas norāda par intensīvu būvniecības procesu un jaunu īpašumu veidošanos.

Ja piekļuve nav nodrošināta no pašvaldībai vai valstij piederošas ielas, nepieciešams reģistrēt ceļa servitūtu caur blakus esošiem privātiem ceļiem, ielām, teritoriju:

• ar apgrūtināmo īpašumu īpašniekiem jāslēdz servitūta līgums
• līgums jāreģistrē visu saistīto īpašumu Zemesgrāmatās
• servitūts Zemesgrāmatā jāreģistrē par labu konkrētam īpašumam
• līgumā jāparedz apbūves tiesības, lai servitūta teritorijā būtu tiesības izbūvēt vajadzīgo ceļu un komunikācijas

Ciemu teritorijās ielas, ceļu un inženierkomunikāciju koridori tiek noteikti kā sarkanās līnijas. Sarkanā līnija – līnija, kas norobežo ielas vai piebrauktuves (arī inženierkomunikāciju koridoru) izbūvei nepieciešamo teritoriju, kurā nekustamā īpašuma lietošanas tiesības aprobežotas saskaņā ar normatīvajiem aktiem, no apbūvējamās vai citādā veidā izmantojamās teritorijas un ko pilsētās un ciemos nosaka vietējā pašvaldība normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Diemžēl sarkanās līnijas nedod tiesības izbūvēt ielu, ja zeme sarkanajās līnijās nepieder pašvaldībai vai par tās lietošanu un apbūvi nav noslēgt attiecīgs ceļa servitūta līgums. Perspektīvā īpašuma teritorijas daļa sarkanajās līnijās ir nodalāma un pievienojama pie ielas īpašuma. Ja tiek izstrādāts zemes sadales projekts, ceļa izdalīšana atsevišķā zemes vienībā tiek iekļauta kā nosacījums pie sadales. 

Lai izveidotu pieslēgumu valsts autoceļam, nepieciešams saņemt tehniskos noteikumus no Latvijas Valsts ceļiem un izstrādāt detālplānojumu, paredzot jaunveidojamo pieslēgumu brīvi izmantojamu citiem īpašumiem. (07.07.2008.MK noteikumi 505 «Noteikumi par pašvaldību, komersantu un māju ceļu pievienošanu valsts autoceļiem»)

Ceļu apsaimniekošana:

• Pašvaldībai piederošās ielas izbūvē, rekonstruē un uztur novada pašvaldība. 
• Privātā īpašumā esošas ielas izbūvē un apsaimnieko īpašnieki savstarpēji vienojoties. Pašvaldībai nav tiesību ieguldīt pašvaldības līdzekļus privātā īpašumā, tai skaitā nav tiesību veikt ceļu tīrīšanu ziemā. 

Lai atvieglojot juridiskos jautājumus, kas saistīti ar piekļuves nodrošināšanu īpašumiem vai pašvaldības ceļu remontdarbu veikšanu, pašvaldība pēdējos gados aktīvi risina īpašumtiesību jautājumus zemei zem ielām.

• Daļā ielu, kas atrodas pašvaldības bilancē, zemes zem ielas atrodas apkārt esošo īpašumu sastāvā un nav izdalīta atsevišķās zemes vienībās. Šādās situācijās, pirms ceļu rekonstrukcijas projektu īstenošanas, pašvaldība aicina īpašniekus nodot zemi zem ielas pašvaldības īpašumā, pie tam pašvaldība sedz izdevumus, kas saistīti ar zemes ierīcības projekta izstrādi un jaunu robežplānu izgatavošanu.
• Ja privātā īpašumā esošas ielas īpašnieki vēlas nodot ielu pašvaldībai, kas attiecīgi pieļautu tās turpmāku uzturēšanu un ar laiku arī seguma uzlabošanu vai cita labiekārtojuma izveidi, pašvaldība aicina īpašniekus iesniegt kolektīvu ierosinājumu Mārupes novada domē, kas attiecīgi tiks izvērtēts un lemt par iespējām paredzēt ielas pārņemšanu. Pašvaldība nevar pārņemt ielas posmus, kas ir atrauti no pārējā pašvaldības vai valsts ceļa tīkla, kā arī nav pamata pārņemt tikai atsevišķus ielas fragmentus vai zemi, kur iela vēl nav izbūvēta un nodota ekspluatācijā. Tomēr katra no situācijām tiek individuāli vērtēta, un jautājums tiek izlemts, tai skaitā rēķinoties ar konkrētās ielas nozīmību vienotajā ceļu tīklā. 

Pirms īpašuma iegādes aicinām pārbaudīt:

• vai nekustamais īpašums ir reģistrēts zemesgrāmatā kā atsevišķs īpašums
• kādi apgrūtinājumi reģistrēti Zemesgrāmatā 
• vai ir reģistrēti ceļa servitūti piekļuvei pie īpašuma
• vai īpašumā ir reģistrētas būves vai jaunbūves
• vai īpašumā nav veikta nelikumīgā būvniecība
• vai īpašumam nav nodokļu parādu
• u.c.

Ja Jums pieder vai plānots iegādāties lielākas platības īpašumu, ko paredzēts sadalīt savrupmāju apbūves veidošanai, jārēķinās ar sekojošiem nosacījumiem:

• Mārupes novadā noteiktas salīdzinoši lielas minimālās zemes vienības platības (0,12 -0,3 ha)
• pie liela apbūves gabalu skaita jānodrošina brīvo «zaļo» ārtelpu
• vismaz 15% teritorijas jāparedz publiskai ārtelpai (ceļi un labiekārtotas teritorijas)
• teritorijas attīstītājam ir jāizbūvē ielas un pēc izbūves tās jānod pašvaldībai īpašumā un apsaimniekošanā
• teritorija sarkano līniju robežās nav izmantojama apbūvei un nav ieskaitāma minimālajā zemes vienības platībā. 

Ciema teritorijā ceļa aizsargjosla - sarkanā līnija noteikta ar plānošanas dokumentiem 9-30 m platumā. Informāciju par precīzu sarkanās līnijas novietojumu var pieprasīt Mārupes novada Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas datu bāzes uzturētājam – Mērniecības datu centram. Par Mārupes un Tīraines ciemu ielām informāciju var iegūt sarkano līniju Lokālplānojuma dokumentācijā.

Ja īpašums atrodas pie valsts vai pašvaldības, jāņem vērā ceļa aizsargjoslas. Ārpus ciema, atkarībā no ceļa kategorijas, tiek noteikta aizsargjosla 30 – 100 metru platumā no ceļa ass.

Jārēķinās, ka plānojot piekļuvi no valsts autoceļa, būs jāizstrādā detālplānojums pieslēguma izveidei, ja īpašumam jau nav esošs atbilstošas kategorijas pieslēgums valsts autoceļam. Pie tam, ne visās situācijās ir iespējams saskaņot tiešu piekļuvi no valsts autoceļa, jo jāņem vērā esošo krustojumu savstarpējie attālumi un citi nosacījumi, ko izsniegs VAS "Latvijas valsts ceļi". 

Ja īpašumā ir meža teritorija (neatkarīgi, vai tas atrodas ciemā vai ārpus ciema):

• īpašumam jābūt derīgai meža inventarizācijas lietai
• ne vienmēr teritorijā, kur faktiski ir mežs, atļautā izmantošana būs mežs un otrādi
• meža teritorijā pēc izstrādes jāveic meža atjaunošana
• ja veicama būvniecība vai lauksaimnieciskā darbība meža zemēs, jāveic meža atmežošanas un attiecīgi jāmaksā kompensācija 

Derīgo izrakteņu ieguve Mārupes novadā atļauta:

• tikai Ražošanas teritorijās (R), Tehniskās apbūves teritorijās (TA)
• izstrādāto purvu teritorijās tikai inženiertehniskās sagatavošanas ietvaros;
• Lauksaimniecības teritorijās (L) tikai dīķsaimniecību izveidei

Plānojot derīgo izrakteņu ieguvi, jārēķinās ar pašvaldības prasībām transportēšanas risinājumiem un ieguves vietas rekultivācijas izmaksām, kā arī jāņem vērā, ka Mārupes novada teritorijas plānojuma grozījumu ietvaros tiks precizēti nosacījumi pieļaujamo ieguves vietu izvietojumam un turpmākajai teritorijas attīstībai.

Pirms nekustamā īpašuma iegādes, nepieciešams noskaidrot, vai īpašumā reģistrētas būves, par ko informācija publiski pieejama www.kadastrs.lv portālā.

Informācija par būvniecības iecerēm, būvprojektiem, izsniegtajām būvatļaujām pieejama Mārupes novada tīmekļa vietnē Būvvaldes sadaļā, kur var noskaidrot, vai īpašumā izsniegta būvatļauja un iespējams būvniecība ir nepabeigta. Iegādājoties īpašumu ar ēkām, kuras nav nodotas ekspluatācijā, var rasties problēmas ar īpašuma un būvju tālāko izmantošanu, piemēram, ēka uzcelta ielas sarkanajās līnijās, elektrolīnijas aizsargjoslā, tā neatbilst pašvaldības saistošajiem noteikumiem utt. Par ēkām, kam piešķirts "grausta" statuss, tiek piemērots augstāks nekustamā īpašuma nodoklis.

Autorizējoties Būvniecības informācijas sistēmā iespējams pārlūkot ģeotelpisko informāciju par būvniecības procesiem, skatīt piemēru:

Detalizētu informāciju var noskaidrot Mārupes novada domes Būvvaldē, tomēr arī publiski pieejamie dati Būvniecības informācijas sistēmā un pašvaldības mājaslapā var atvieglot izziņas procesu