Demogrāfiskie rādītāji

Iedzīvotāju skaits Pēc CSP datiem 2020. gada sākumā Mārupes, Babītes un Salas pagastos kopā dzīvoja 31 884 iedzīvotāji, kas ir 1,7 % no Latvijas kopējā iedzīvotāju skaita. Babītes un Salas pagastos 2020.gada sākumā dzīvoja 11 131 cilvēki, bet bijušajā Mārupes pagastā – 20 753 iedzīvotāji.

Laika posmā no 2011. gada līdz 2020.gadam iedzīvotāju skaits šajā teritorijā ik gadu ir pieaudzis, kopumā palielinoties par 6 569 cilvēkiem, t.i. par 26%, salīdzinot ar 2011. gadu. Babītes un Salas pagastos iedzīvotāju skaits šajā laikā pieauga par 1 728 iedzīvotājiem, t.i. par 18%, bet Mārupes pagastā iedzīvotāju skaits pieauga par 4841 cilvēkiem, t.i. – par 30%. Latvijas kontekstā tas ir uzskatāms par ļoti strauju pieaugumu.

Mārupes, Babītes un Salas pagastos situācija šajā ziņā krasi atšķiras no situācijas Latvijā, kur iedzīvotāju skaits laika posmā no 2011. līdz 2020. gadam kritās par 8% un no situācijas Rīgā, kur iedzīvotāju skaits kritās par 4,8%. Pierīgas reģionā iedzīvotāju skaits šajā laika posmā pieauga par 0,7% un nozīmīgu daļu no pieauguma veido tieši Mārupes, Babītes un Salas pagastos notikušais iedzīvotāju skaita pieaugums. 2020. gadā Mārupes novads ir novads ar straujāko iedzīvotāju skaita pieaugumu Latvijā – 5,24%.

Iedzīvotāju vecuma struktūra

Mārupes, Babītes un Salas pagastus raksturo Latvijai netipiska vecuma struktūra: novadā ir procentuāli augsts bērnu skaits un augsts agrīnā darbspējas vecuma (30 - 44 gadi) iedzīvotāju skaits. Novads ir jaunākais iedzīvotāju vecuma ziņā (vidējais vecums – 33 gadi). Senioru skaits Mārupes novadā ir ļoti mazs. Līdz ar to šīs teritorijas iedzīvotāju vecuma struktūra būtiski atšķiras no kopējās Latvijas iedzīvotāju vecuma struktūras, kur bērnu skaits ir mazs, savukārt, senioru skaits – liels.

Šāda vecuma struktūra ir raksturīga vietām, kur ir nesen sākusies liela apjoma imigrācija, jo uz jaunu dzīves vietu pārsvarā pārceļas jauni cilvēki, kas tikai veido vai tikko izveidojuši ģimenes. 15 - 29 gadus jaunu cilvēku īpatsvars novadā ir pat zemāks, nekā vidēji Latvijā. Tas iespējams ir skaidrojams ar to, ka novadu izteikti atstāj vispārējās izglītības iestādes beigušie novada iedzīvotāji, kuri atstāj vecāku mājas, pārceļoties uz citām valstīm, vai, visbiežāk, uz blakus esošo Rīgu, kur ir daudz vairāk iespēju īrēt salīdzinoši lētākus mājokļus. Otrs nozīmīgs iemesls iedzīvotāju skaita samazinājumam šajā vecuma kategorijā ir visai Latvijai raksturīgie emigrācijas procesi 1990. gados un 21. gadsimta sākumā, kas noveda pie krasa dzimstības krituma pirms 20 - 30 gadiem.

Mārupes novads ir nozīmīga Rīgas metropoles areāla sastāvdaļa. Raksturīga īpašība ir arī Rīgas tuvumā esošo ciemu apbūves saplūšana – šādi saplūduši ir Mežāres, Spilve un Babīte, kā arī Mārupe, Tīraine un Vētras, pie kam Mārupes un Tīraines apbūve bez pārtraukuma saplūst ar Rīgas apbūvi.

No Rīgas attālākos ciemos šāda apbūves saplūšana starp ciemiem nav izteikta, pie kam daļā no šiem ciemiem ir skraja apbūve ar nelielu māju skaitu (Kaģi, Klīves, Pavasari) vai pat vispār nav apbūves (Bļodnieki). Daļa no attālākiem ciemiem iekļauj arī plašas neapbūvētas teritorijas, kurās pagaidām tikai plānošanas dokumentos tiek paredzēta dzīvojamā apbūve (Gātciems, Kaģi, Klīves, Pluģuciems, Trenči un citi). Līdz ar to Mārupes novada ciemu struktūra un teritorija faktiski neattaino iedzīvotāju izvietojumu novadā – ciemos ir ietvertas gan blīvi apdzīvotas teritorijas, gan arī neapdzīvotas teritorijas, savukārt dažas salīdzinoši intensīvi apbūvētas teritorijas nav iekļautas ciemos– Rīgas lidostai austrumu pusē piegulošā teritorija, teritorija starp Vētrām un Jaunmārupi.

Visaugstākais apdzīvotības blīvums ir atsevišķās vietās, kur atrodas daudzdzīvokļu namu kvartāli: Tīrainē, Jaunmārupē, Skultē un Piņķos. Zemāks apdzīvojuma blīvums ir teritorijās ar privātmāju apbūvi. Šāda apbūve aizņem plašas teritorijas Tīrainē, Mārupē un Tēriņos – šīs apbūves teritorijas bez pārtraukuma savienojas ar Rīgu Bieriņos un Atgāzenē. Plaša privātmāju apbūves teritorija ir arī Jaunmārupē, kā arī vairākos savstarpēji tuvu novietotos ciemos – Piņķos, Salienā, Babītē, Spilvē, Mežārēs, Sēbruciemā, Dzilnuciemā un citos. Plaša, pagaidām skrajāk apdzīvota privātmāju apbūves teritorija ir Vētras, Vīkuļi, Sīpolciems. Attālāk no Rīgas atrodas salīdzinoši senākas apdzīvotās vietas – Spuņciems, Klīves, Gātciems, Straupciems, kā arī nesenāk veidotais ciemats ar privātmāju apbūvi – Lapsas. Ārpus šīm apdzīvotajām vietām apdzīvojuma blīvums ir ļoti zems, lielākajā daļā novada teritorijas iedzīvotāju vispār nav, lai gan novadā ir arī nomaļas māju grupas, piemēram, Kalnciema masīvā.

2024. gadā Mārupes novada pašvaldības Dzimtsarakstu nodaļā reģistrēto jaundzimušo un mirušo skaits, noslēgto laulību skaits

DEMOGRĀFISKIE RĀDĪTĀJI 2023. GADĀ

Plašāk par demogrāfiskajiem rādītājiem 2023. gadā ŠEIT. 

2023. gadā Mārupes novada pašvaldības Dzimtsarakstu nodaļā reģistrēto jaundzimušo un mirušo skaits, noslēgto laulību skaits

2022. gadā Mārupes novada pašvaldības Dzimtsarakstu nodaļā reģistrēto jaundzimušo un mirušo skaits un noslēgto laulību skaits