Mārupes Kultūras nama un novada Domes ēkas ir vēsturiskas – to pamatakmens likts 1936.gada septembrī ar mācītāja svētību. Ēka celta kā Aizsargu nams par Aizsargu organizācijas līdzekļiem uz pagasta vecākā Jāņa Rozenberga un viņa sievas Minnas Rozenbergas – pagasta aizsardžu priekšnieces dāvātā zemes gabala. Ir saglabājies M. Rozenbergas veidots fotoalbums par Mārupes aizsardžu pulciņu. Pēdējie tajā ir pulciņa 15 gadu darbības atceres vakara uzņēmumi 1940. gada maijā. Jau 20. jūlijā aizsargu organizāciju ar K. Ulmaņa rīkojumu likvidē. No grāmatas “Līdumnieku zeme Mārupe”… “Lielā Mārupes aizsargu organizācija 5.Rīgas aizsargu pulka sastāvā nodarbojās ar sportu un citiem sabiedriskiem pasākumiem, gādāja par kārtību un likumību pagastā. Aizsargus vadīja pagasta kārtībnieks (no 1919.gada) Jānis Štauers, aizsardzes – Marija Grīnberga no “Zaļkalniem”, vēlāk, no 1936.gada, Minna Mizone-Rozenberga no “Lieldzintariem”. Pulciņi rīkojuši sanitāros kursus, sabiedriskos vakarus, piedalījušies mazpulku pasākumos – meža dienās, spodrības nedēļā. Mārupiešu atmiņa vēl glabā skaisto Jāņu vakaru, ko aizsargi rīkoja Mārupītes krastā, kur tagad 25.autobusa galapunkts.“
Ēka iesvētīta 1942.gada 8.martā kā Mārupes pagastnams. Ēkas arhitekts ir Artūrs Braunfelds (melnbaltajā foto ar kundzi Annu), kurš strādāja pie slavenā jūgendstila arhitekta Eižena Laubes un viņam piederēja savs arhitektu birojs. A.Braunfelds Otrā pasaules kara laikā devies bēgļu gaitās.
Mūsdienās tā būtiski paplašināta ar divstāvu piebūvi pašvaldības un citu speciālistu darba telpām. Pie ēkas iekārtota ainaviska atpūtas vieta ar dekoratīvu dīķīti, strūklaku, apstādījumiem un soliņiem. Ēkas apkārtnē attīstījies dažādu pakalpojumu piedāvājums – pieejami vietējie veikali, zemnieku tirgus, vairākas kafejnīcas, pasts, aptieka, bankomāts un citi.