Domu darītava vecākiem

LASĪŠANAS VEICINĀŠANAS DOMU DARĪTAVA KOPĀ AR VIEDOKĻU LĪDERIEM

7. marta vakarā vecākus un citus interesentus pulcēja Izglītības, kultūras un sporta pārvaldes organizētais lasīšanas veicināšanas pasākums - domu darītava “Pasaule pieder tiem, kas lasa”.

Atklāšanā, ieskicējot pasākuma saturu, Izglītības, kultūras un sporta pārvaldes (turpmāk – Pārvalde) vadītāja Liene Šmite pastāstīja par Pārvaldes pagājušā gada rudenī piedāvātajā lasītprasmes veicināšanas lekciju ciklā aplūkotajām tēmām, pārdomām, ko tās viesušas.

“Kopā mēs esam mācījušies, domājuši par lasīšanu, esam mēģinājuši stiprināt sabiedrību, vecākus, iestāžu vadītājus, skolotājus. Esam domājuši, vai patiešām lasītprasme iet mazumā, vai grāmatas ir zaudējušas vērtību, vai mēs protam strādāt ar tekstu. Secinājām, ka pasaule ir tik mainīga, cilvēki tai ir mainījušies līdzi, un lasītprasme nemaz nav pazudusi, bet iespējams tā ir pārgājusi jau citā formātā, iespējams mums pašiem arī ir jādomā citādi un jāmācās strādāt citādi ar tekstu un informācijas lauku.”

Pasākumā par lasīšanas nozīmi, ko un kā mēs lasām, diskutēt bija aicināti sabiedrībā zināmi ļaudis - fonda “Viegli” padomes priekšsēdētāja ŽANETE JAUNZEME-GRENDE, fiziķis un zinātnieks MĀRCIS AUZIŅŠ, teologs KASPARS SIMANOVIČS un digitālā satura veidotāja AGNESE KĻAVIŅA.

Agnese Kļaviņa stāstīja par to, ko un kur lasa jaunieši, ka jauniešiem patīk video formāta saturs, kur viedokli vai stāstu pauž pats autors – satura veidotājs, piemēram, sociālajā medijā “Tiktok”. Taču ir gana daudz jauniešu, kuri lasa piedzīvojumu literatūru un pašizaugsmes grāmatas. Pati šobrīd, sekojot savai sirdsbalsij, studē sporta jomu un sabiedrības veselību, un lasa tās grāmatas, kas attiecas uz studijām.

Digitālā satura veidotāja uzsvēra, ka jaunieši arvien biežāk izvēlas mācīties kaut ko saistītu ar hobiju, lai nav uz universitāti jādodas piespiedu kārtā. Viņas gadījumā iemesls arī meklējams ģimenē.  Viņa stāstīja, ka tētim vienmēr ir idejas un sapņi, kas viņai jau bērna  vecumā lika apzināties, ka dzīve paver iespējas, atver logus un durvis, tikai pašam jāspēj tās saskatīt.

Kaspars Simanovičs, atbildot Agnesei, aicināja aizdomāties, ka tomēr realitāte, sociāli ekonomiskā situācija ne vienmēr ļauj pilnībā sekot sapnim, nereti nākas mācīties jomas, kas ir mūsdienās pieprasītas, aktuālas.

Mārcis Auziņš uzskata, ka lasīšanā vajadzētu ievērot minimālismu. Vienā dienā pasaulē tiekot izdotas aptuveni pieci tūkstoši grāmatu, būtiski ir izvērtēt, ko mēs gribam lasīt. Lasīt lēni, uz priekšu un atpakaļ. Runājot par lasāmā teksta formātu, M. Auziņš stāstīja, ka ne visi teksti ir jālasa, ir tādi, kuri ir jāklausās audio formātā. Pašam patīk lasīt grāmatas un veikt piezīmes. Piezīmes vairāk domātas, nevis, lai kaut ko atcerētos, bet tas ir veids, kā M. Auziņš strādā ar tekstu, ko viņš par to domā tajā brīdī.

Kaspars Simanovičs, turpinot M. Auziņa aizsākto minimālisma tēmu, aicināja aizdomāties par lasīšanas mērķi. “Ja gribam lasīt ar domu sevi pilnveidot, tad ar virspusēju lasīšanu nepietiks. Tam ir vajadzīgs laiks, lai lasītais atstāj mūsos nospiedumu.”

Žanete Jaunzeme-Grende dalījās pārdomās par paaudžu atšķirībām, kas ietekmē arī lasīšanas paradumus. Pati pārstāv X paaudzi, kurai bija jādara lietas tāpēc, ka to vajadzēja darīt, arī lasīt obligāto literatūru, jo to vienkārši vajadzēja lasīt. Jaunākā paaudze dzīvo jau izvēles laikmetā, un ir arvien jāmeklē jauni veidi, kā viņus ieinteresēt lasīt. To veicina, piemēram, izlaušanās spēles muzejos un tamlīdzīgas aktivitātes, kas netiešā veidā ar citu elementu palīdzību raisa interesi par lasīšanu.

Kaspars Simanovičs uzsvēra, ka katrs tekstu var interpretēt un uztvert atšķirīgi. Tas ir atkarīgs no lasītāja dzīves pieredzes, zināšanām un citiem kontekstiem. Teologs aicināja piefiksēt, ko teksts ar tevi kā lasītāju izdara. “Kamēr vien būs cilvēks, mums būs nepieciešams uztvert informāciju.”

Diskusiju dalībnieki bija vienisprātis, ka tās grāmatas, atziņas, kas iztur gadsimtus, un joprojām tās lasa, tajās ir ierakstīts kas būtisks par cilvēka dzīvi, un tādas grāmatas būs mūžīgas.

Bet, ko tad lasīt? Ž. Jaunzeme-Grende akcentēja, ka var lasīt jebko no Latvijas daiļliteratūras klasikas un reizē par to, kas patlaban notiek pasaulē, lai lasīšana ir kā “dziļums saknēs un lielums pasaulē”.

Pēc diskusijas klātesošie jautāja par to, vai tas ir labi, ja bērns lasa sliktu literatūru? Diskusiju dalībnieki komentēja, ka lasīšana jau ir pozitīva tendence, un vecāku rokās ir bērna intereses virzīšana pareizās sliedēs. Bērnu žūrijas grāmatas ir labs veids, kā iesaistīt bērnus, kā radīt interesi, iemācīties izvērtēt izlasīto. Vai lasīt pašam vai ļaut, lai pasaku pirms gulētiešanas bērns klausās audio formātā? Viennozīmīgi – lasīt pašam vecākam.  K. Simanovičs uzsvēra, ka bērnam ir svarīga saikne ar vecākiem, un viens no veidiem, kā to panākt, ir lasīšana priekšā. Bērnam varbūt nemaz neinteresē pasaka, viņu interesē viņam veltītā uzmanība. Un tam kā pievienotā vērtība ir intereses raisīšana bērnā par lasīšanu.

Otrajā daļā bija iespēja noklausīties Kaspara Simanoviča priekšlasījumu – Sergeja Kozlova stāstu “Ezītis miglā”. Pēc stāsta nolasīšanas teologs stāstīja par teksta interpretāciju, ka katrs mēs varam no teksta paņemt sev vajadzīgo. Bērns to uztvers savā veidā, pieaugušais izmantos savu kontekstu. K. Simanovičs piedāvāja savu interpretāciju, uzlūkojot šo stāstu kā cilvēka brieduma atainojumu, kurā ir eksistenciāla krīze un kā var atrast ceļu tālāk. Lektors aicināja klātesošos aizdomāties, ko teksts ar mums izdara, ja lācēns ir cilvēka fiziskais ķermenis, bet ezītis – cilvēka dvēsele, kas piedzīvo attīstību.

Varbūt ir laiks, kad mums pietiek vienkārši ar pasaciņu, bet pēkšņi vienā dienā katram teikuma ir pavisam cita nozīme.

Pasākumu noslēdza latviešu dziesminieka Goran Gora koncerts, kurā mūziķis izdziedāja dziesmas ar latviešu dzejnieku Imanta Ziedoņa un Knuta Skujenieka vārdiem, kā arī piedāvāja savu dzeju, kas ietērpta mūzikā.

Paldies visiem pasākuma dalībniekiem, kas atsaucās aicinājumam apmeklēt domu darītavu, un ieguva iedvesmu lasīt, būt kopā ar saviem bērniem, un paskatīties uz tekstu un arī uz ikdienas dzīves situācijām no dažādiem skatpunktiem.

Plašāka foto galerija ŠEIT. 

Izglītības, kultūras un sporta pārvalde par 2023./2024. mācību gada prioritātēm noteikusi lasītprasmes veicināšanu un atbalstu katra bērna izaugsmei,kopīgā mācīšanās procesā iesaistot ne tikai skolotājus un skolēnus, bet arī vecākus, pašvaldības iestāžu darbiniekus un ikvienu Mārupes novada iedzīvotāju.

Cikls “Pasaule pieder tiem, kas lasa” ir atbalsts vecākiem bērnu izglītības apguves iesaistē, lai īstenotu prioritātes un turpinātu pilnveidot kvalitatīva izglītības pakalpojuma nodrošināšanu novada izglītības iestādēs.

Lekciju cikls sasaucas ar Izglītības, kultūras un sporta pārvaldes šī mācību gada vīziju “Mārupē mācās visi”.

PASĀKUMA AFIŠA

 

Sabiedrības informēšanas un multimediju nodaļa

Mārupes novada Izglītības, kultūras un sporta pārvalde 2023. gada nogalē ikvienu interesentu aicināja uz piecu bezmaksas lekciju ciklu “Pasaule pieder tiem, kas lasa”.

Šāds lekciju cikls izveidots, lai veicinātu šim mācību gadam noteiktās prioritātes – lasītprasmes veicināšanu un atbalstu katra bērna izaugsmei, kopīgā mācīšanās procesā iesaistot ne tikai skolotājus, skolēnus, bet arī vecākus, pašvaldības iestāžu darbiniekus un ikvienu Mārupes novada iedzīvotāju. Šis ir atbalsts vecākiem bērnu izglītības apguves iesaistē, lai īstenotu prioritātes un turpinātu pilnveidot kvalitatīva izglītības pakalpojuma nodrošināšanu novada izglītības iestādēs. Īstenojot šim gadam izvirzītās prioritātes, obligāta ir visu partneru, tostarp vecāku iesaiste!

Ar šo lekciju ciklu Mārupes novada Izglītības, kultūras un sporta pārvalde vēlas atdzīvināt mācīšanās kultūru, lai nav tā, ka mācīšanās attiecas tikai uz bērniem, tāpēc lekciju cikls sasaucas ar Pārvaldes šī gada vīziju “Mārupē mācās visi”.

Piecās vērtīgās lekcijās, kas ceturtdienu vakaros Mārupes Kultūras namā norisinās no 2023. gada 12. oktobra līdz 30. novembrim, bija iespēja uzzināt par lasīšanas nozīmi cilvēka dzīvē, par kritisko domāšanu, par uzmanības noturību, kā palīdzēt bērnam lasīt, kā mana lasītprasme ietekmē manu komunikāciju, savukārt noslēdzošajā rudens lekciju ciklā būs iespēja vairāk uzzināt par digitālo lasīšanu.

Par lekciju autoriem tika izraudzīti savas jomas profesionāļi – Ilze Aizsila, Inga Spriņģe, Oskars Grīslis, Pēteris Urtāns un Jurģis Šķilters.

Lekciju ciklu 12. oktobrī atklāja Mārupes novada bibliotēkas vadītāja pienākumu izpildītāja Ilze Aizsila. I. Aizsila savā lekcijā “Mārupes novada mazās gaismas pilis – bibliotēkas veiksmīgākai dzīvei” stāstīja par:

• lasīšanas nozīmi cilvēka dzīvē;
• publisko bibliotēku un to pakalpojumiem Mārupes novadā;
• bibliotēku aktivitātēm un pasākumiem dažādām mērķauditorijām;
• datubāzēm un reģistrēto lietotāju priekšrocībām;
• bibliotēku publicitāti;
• iedzīvotāju iesaisti un atbalsta veidiem bibliotēkām, nākotnes iespējām.

Šī lekcija bija skatāma arī tiešsaistē un ir pieejama arī video formātā - Mārupes novada pašvaldības Facebook profilā. 

Lektores ieteikumi lasīšanas paradumu veicināšanai mājās

• Izveidojiet mājās mazu bibliotēkas stūrīti, kurā būtu tādas grāmatas, kādas bērnam pašam patīk (vecumam un interesēm atbilstošas).
• Rādiet piemēru! Mēģiniet uzkrītoši lasīt košu bērnu grāmatu, netiešā veidā ieinteresējot bērnu.

2. novembra lekcijā par kritisko domāšanu lektore Inga Spriņģe klausītājus aicināja aizdomāties par to, cik svarīgi ir pievērst uzmanību informācijas avotam, neļaut ar sevi emocionāli manipulēt, kā arī ar piemēriem parādīja, cik viegli ir radīt nepatiesu saturu.

Izglītības, kultūras un sporta pārvaldes organizētā piecu lekciju cikla “Pasaule pieder tiem, kas lasa” otro lekciju apmeklēja vairāk nekā 100 dalībnieku, kuriem bija iespēja uzzināt, kā atšķirt dezinformāciju no maldinošas informācijas, kā pārbaudīt aizdomīgu informāciju, kā kritiski analizēt informāciju u.tml.

Paldies klausītājiem par interesi mācīties, izzināt!

9. novembra lekcijā Intelekta attīstības centra vadītājs Oskars Grīslis dalījās pieredzē un zināšanās par veiksmīgu un rezultatīvu mācīšanās procesu kognitīvo zinātņu perspektīvā.

Lektors dalījās ar metodoloģisko izpratni spēju attīstīšanā un trenēšanā, atbildot uz būtiskākajiem jautājumiem: Kas ir mācīšanās pamatā, kas to ietekmē? Kādi nosacījumi nepieciešami, lai bērni ātrāk apgūtu visu jauno? Kas ir mikromācīšanas pieejas pamatā? Kādi ir mūsu uzmanības procesi? Kas ietekmē mūsu spēju iegaumēt un atcerēties?

Tāpat tikšanās laikā tika pārrunāta viedierīču un digitālo risinājumu efektivitāte mācību procesos un klausītāji varēja uzzināt par viedierīču ietekmi uz kognitīvajiem un mentālās veselības procesiem bērniem un jauniešiem.

Šī bija jau trešā lekcija Izglītības, kultūras un sporta pārvaldes organizētajā ciklā “Pasaule pieder tiem, kas lasa”.

Paldies klausītājiem par interesi mācīties, izzināt!

 

23. novembra lekcijā, ko vadīja Pēteris Urtāns, dalībnieki ieguva dziļāku izpratni par lasīšanas un smadzeņu funkcionalitātes saistību.

Uzzinājām praktiskus padomus un stratēģijas, kā veicināt bērna intelektuālo un emocionālo attīstību ar lasīšanas palīdzību, kā arī zināšanas par kognitīvajiem un emocionālajiem aspektiem, ko veicina lasīšana.

Lektors vērsa uzmanību arī uz lasīšanu ekrānos - ne vienmēr tā ir apzināta, lielākoties mēs lasām nekontrolētu informācijas plūsmu, taču lasot apzināti grāmatu, kas piesaista, tas liek koncentrēties un dod pievienoto vērtību domāšanas skaidrībai un jaunu ideju radīšanai, iedvesmai jaunām lietām, pozitīvam skatījumam uz dzīvi.

Paldies lektoram par vērtīgajām atziņām!

Lekciju var noskatīties atkārtoti ŠEIT. 

 

 

30. novembra lekcijā, ko lasīja Jurģis Šķilters, tik izskaidroti lasīšanas psiholoģiskie pamatprocesi un lasītā satura uztveres atšķirības atkarībā no formāta (digitāla vai analoga). Balstoties pēdējo gadu pētījumu rezultātos, tika skaidrotas analogās un digitālās lasīšanas priekšrocības un trūkumi. Lekcijā tika sniegts arī pārskats digitālās vides ietekmēm uz dažādiem uztveres un kognitīviem procesiem un to, kā tie ietekmē lasītprasmi.

Atskats uz 2023. gada 21. aprīļa domu darītavu vecākiem "Audzināšanas troksnis"