Pastaigu maršruts Babītes pagastā ir ērti sasniedzams ar auto, neriskējot iekļūt satiksmes sastrēgumā. Pastaigu vieta ir sasniedzama arī ar velosipēdiem, šajā gadījumā īpaša uzmanība jāpievērš ceļu satiksmes noteikumiem, jo jāšķērso lielas satiksmes maģistrāles.
Babītes pilskalns pēc teritoriālā plānojuma atrodas Jūrmalas pilsētas robežās, taču tam, neapšaubāmi, ir liela nozīme novada vēsturē. Šobrīd pilskalna forma un izskats, protams, vairs nav tādi ka senatnē, to ietekmējusi kāpu pārvietošanās. Pils, kas šeit atradusies, sākotnēji ir bijusi zemgaļu Upmales novadam piederīgs svarīgs stratēģisks objekts nozīmīga sauszemes un ūdens ceļa malā. 13. gs. šī pils nonāca Rīgas pilsētas īpašumā, tam bija liela nozīme novada tālākajā attīstībā. Netālu no Babītes pilskalna – Egļuciemā uz Babītes novada pašvaldībai piederošās zemes atrodas valsts nozīmes arheoloģiskais piemineklis — Baznīckalns. Informāciju par šiem objektiem varat iegūt http://www.babite.lv/lv/egluciems/, pie pilskalna ir pārskatāmi informācijas stendi, ko izvietojis objekta apsaimniekotājs SIA “Rīgas meži”.
Leģenda stāsta par trim vīriem, kas bija saklausījušies runas, ka Poļu kalnā (viens no kādreizējiem pilskalna nosaukumiem) esot aprakts kara laupījums – liela, apkalta lāde, pilna ar zeltu. Tā noglabāta pašā kalna galā, bet to atrokot jāatceras, ka Dieva vārdu nedrīkst pieminēt. Visi trīs devušies uz kalnu un ķērušies pie rakšanas. Pēc brīža lāpsta atsitusies pret kaut ko cietu un skanēdama atlekusi nost. Vīri nopriecājušies, ka guvums jau rokā, un viens iesaucies: “Nu, paldies Dievam!” Tajā brīdī lāpsta mīksti iegrimusi smiltīs, un izraktajā bedrē no lādes vairs nebija ne miņas.
Kā nokļūt?
Babītes pilskalns atrodas netālu no šosejas A10, ezera pusē starp Darmštates priežu audzi un Varkaļu kanālu, pie šosejas ir norāde. Dodoties turp ar automašīnu, to var ērti novietot stāvvietā pie kanāla. Nogriežoties no šosejas, dažus desmitus metru tālāk ceļa malā ir akmens ar virziena norādi uz pilskalnu. Braucot no Piņķiem, var izmantot ceļu pa polderi , kas ved uz Egļuciemu, šo pašu ceļu var izmantot riteņbraucēji, taču jāatceras, ka tam ir šķembu segums. Attālums no Piņķiem ir apmēram 6 km, no Spuņciema – 10 km.
Kam piemērots un cik garš?
Piemērots ģimenēm ar bērniem, mazāk pieredzējušiem pārgājienu mīļotājiem un aktīviem senioriem. Takas nav īpaši veidotas, bet labi saredzamas dabā, sausas. Pilskalna augstums ir apmēram 9 m, tas ir apaudzis sūnām un mētrām, kāpjot nav kur pieturēties. Pastaigas garumu un ilgumu katrs var variēt pēc savām vajadzībām, jo nav loka – jānāk atpakaļ pa to pašu ceļu, pa kuru iets turp.
Kas jāatceras?
Ievērojam, ka ejot mežā “ko atnesi, to aiznes līdzi”. Gatavojoties pastaigai neaizmirstam paņemt no mājām ūdens pudeli vai siltu dzērienu termosā, neejam veikalā vai benzīntankā pēc kafijas un smalkmaizītēm – tādā veidā gan ievērosim sociālo distancēšanos, gan neradīsim liekus atkritumus. Latviešiem no seniem laikiem ir paradums ikvienu mežā sastaptu cilvēku sveicināt. Droši darām to arī tagad – no divu vai vairāk metru attāluma, lai mežā zinām cits par cita klātbūtni un netraucēti varam paiet garām.
Dodoties pastaigā ar bērniem, viņiem var dot īpašus uzdevumus, kas kopā pavadīto laiku padarīs interesantāku un jautrāku. Varat tos izdomāt paši, varat rakstīt ulpedace@gmail.com, šoreiz varu pievienot arī uzdevumus vecākiem un skolas vecuma bērniem, lai uzspodrinātu vēstures un ģeogrāfijas zināšanas.
Gide Dace Ulpe,
Mārupes novada pašvaldības Babītes Kultūrizglītības centra filiāles Salas pagastā “Vietvalži” izstāžu zāles vadītāja