Sestdien, 7.martā, Mārupes Kultūras namā notika dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvniecības ietekmes uz vidi novērtējuma sākotnējā sabiedriskā apspriešana. Sanāksmi klātienē apmeklēja vairāk kā 500 interesentu, daudzi izmantoja iespēju vērot sanākmes tiešraides translāciju pašvaldības mājaslapā.
Apspriedes laikā Mārupes iedzīvotāji izteica atbalstu kopējam Rail Baltica projektam, tajā pašā laikā vairākums pauda būtiskus iebildumus pret projekta iztrādātāju piedāvāto dzelceļa trases atzaru, kas, savienojot Rīgas dzelzceļa staciju ar lidostu „Rīga”, paredz šķērsot Mārupes novada teritoriju caur apdzīvoto Vētras ciemu. Iedzīvotāji uz sanāksmi bija nākuši noskaidrot virkni neskaidru jautājumu ne tikai par to, kā piedāvātais dzelzceļa līnijas atzars skars konkrētus īpašumus, bet arī jautājumus par šī atzara kopējo ekonomisko un sociālo pamatojumu, uz ko gan skaidras atbildes lielākoties tā arī nesaņēma.
Sanāksmē klātesošie vēlējās uzzināt, kāda veida kravas un cik tonnu gadā plānots pārvadāt pa šo atzaru uz lidostu „Rīga”? Cik tonnu būtu jāved, lai atzara izbūve attaisnotos, ņemot vērā to, kā tas sadārdzina visu projektu kopumā? Vai šīs papildu izmaksas arī būs iespējams daļēji segt no Eiropas Savienības līdzekļiem vai tomēr valstij tās būs pilnībā jāsedz no sava budžeta? Kāds ir plānotais pasažieru skaits, kas ar vilcienu vēlēsies nokļūt lidostā „Rīga”, un, no kurienes tos paredzēts piesaistīt? Kāpēc vairs netiek apspriests ievads lidostā „Rīga” no ziemeļu puses? Iedzīvotājus interesēja arī tas, kādus ierobežojumus turpmāk zemes īpašniekiem uzliek Aizsargjoslu likums, kā tiks aprēķināti zaudējumi un izmaksātas kompensācijas par trases skartajiem īpašumiem, ko nozīmē transporta infrastruktūras pārbūves teritorijas un kā plānots risināt piekļuvi pie īpašumiem?
Lielāko sašutumu sanāksmes dalībnieki projekta izstrādātājiem izteica par izvēli sabiedriskajai apspriešanai piedāvāt tādu dzelzceļa Rail Baltica trases atzara variantu, kas nevienā pašvaldības attīstības plānošanas dokumentā neparādās. Tādejādi pārkāpts tiesiskās paļāvības princips, jo zemes īpašnieku un uzņēmēju veiktie ieguldījumi īstenoti, paļaujoties uz spēkā esošajiem Mārupes novada attīstības dokumentiem. Projekta izstrādātājiem tika pārmests arī tas, ka, izstrādājot piedāvāto trasējumu, nav ņemta vērā reālā situācija dabā. Lai gan apspriedes laikā projekta izstrādātāji nāca klajā ar pāris jauniem piedāvājumiem tam, kā atzars varētu virzīties cauri Mārupes novada teritorijai, klātesošie tos apspriest atteicās, ņemot vērā to, ka iepriekš dokumentācija šādiem piedāvājumiem nav bijusi pieejama, līdz ar to nav bijusi arī iespēja ar tiem iepazīties. Savu attieksmi pret sabiedriskajā apspriešanā izvirzīto dzelzceļa atzara variantu cauri Mārupes novadam iedzīvotāji pauduši arī parakstoties, līdz šim savācot jau vairāk nekā tūkstoti parakstu.
Sanāksmes laikā Mārupes novada Domes priekšsēdētājs Mārtiņš Bojārs uzsvēra, ka Mārupes pašvaldība joprojām atbalsta Rail Baltica pamattrasi un izprot tās valstisko nozīmību, taču piedāvātā atzara izbūves trasējumam negrasās piekrist, jo tas ir pretrunā ar pašvaldības normatīvajiem aktiem, t.i. 2013.gadā apstiprināto teritorijas plānojumu. „Mūsu teritorijas plānojumā dzelzceļa trase ir iezīmēta pavisam citā vietā – kā ievads lidostā no ziemeļu puses (no Zolitūdes). Savukārt saskaņā ar pašvaldības Attīstības stratēģiju jaunveidojamā dzelzceļa līnija varētu būt izvietojama paralēli autoceļam A5, nevis pāri visam novadam, šķērsojot Vētras ciemu un darījumu un ražošanas teritorijas. Arī lidostas „Rīga” attīstības plānā 2012.-2036.gadam šāds atzars, kādu pašlaik piedāvā projekta virzītāji, nav paredzēts. Sabiedriskās apspriedes laikā gan dzirdējām no lidostas, ka tā pašlaik strādā pie jauna plāna izstrādes,” skaidro M.Bojārs.
Šobrīd pašvaldība turpina apkopot un izvērtēt saņemto informāciju – iedzīvotāju viedokļus un ekspertu atzinumus, lai uz to pamata sagatavotu Domes lēmumprojektu, kas tiks skatīts trešdien, 11.martā, Mārupes novada Domes apvienotās komitejas sēdē.