Aptauja tika īstenota starptautiskā projektā "Konsultācijas ar iedzīvotājiem par pašvaldību vides rīcībpolitiku" 12 pašvaldībās no trīs Eiropas Savienības dalībvalstīm - Latvijas, Lietuvas un Polijas. Projektā platformā POLLTIX (https://polltix.co/lv) Mārupes novada pašvaldība sagatavoja piecus jautājumus par tai aktuālajām vides un klimata tēmām. Papildus aptauja ietvēra arī vienu pārnacionālu jautājumu, kas tika uzdots visām 12 projekta pašvaldībām, tādējādi veicinot iespēju izdarīt secinājumus par zaļās politikas atbalstu dažādu sabiedrības grupu vērtējumā un salīdzināt to ģeogrāfiskā griezumā.
Projekta platformā POLLTIX tika izvietoti jautājumi Mārupes novada iedzīvotājiem par vides un klimata jomām. Kopumā aptaujā piedalījās 220 respondenti. Atzinīgi novērtējam iedzīvotāju ieguldīto laiku, sniedzot savu viedokli.
Izstrādājot jautājumu moduli, jautājumi veidoti, ņemot vērā patlaban izstrādes procesā esošo Mārupes novada teritorijas plānojumu 2024. - 2036. gadam. Mārupes novada iedzīvotājiem tika jautāts, kādus pasākumus būtu primāri jāīsteno vides uzlabošanai un klimata pārmaiņu mazināšanai Mārupes novadā. Liela daļa respondentu sniedza atbildi, ka ir jāveicina sabiedriskā transporta pieejamība un popularitāte. Jāveicina un jāatvieglo zemu emisiju transporta (elektromobiļi, velosipēdi, e-skūteri) izmantošana un to apkope. Papildus tika jautāts, cik automašīnas ir Mārupes novada iedzīvotāju mājsaimniecībās. Proporcionāli atbilžu varianti sadalījās starp divām mērķgrupām, kur daļai ir viena automašīna, bet daļai respondentu ir no divām līdz trim automašīnām mājsaimniecībā. Uzdodot papildu jautājumu, vai Mārupes iedzīvotājs jau tagad varētu atteikties no savas vienīgās automašīnas un turpmāk izmantot tikai sabiedrisko transportu, liela daļa respondentu tomēr atbildēja, ka nevēlas atteikties no automašīnas, jo dažbrīd ir jāizmanto divi līdz četri sabiedriskie transporti, lai nokļūtu Rīgā uz darbu, līdz ar to veidojas situācija, ka daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pagalmos visiem stāvvietu nepietiek un automašīnas tiek novietotas uz ielas vai pieguļošo savrupmāju ielu malās. Lai noskaidrotu iedzīvotāju viedokli par automašīnu novietošanu, tika uzdots jautājums, kur būtu jāparedz autostāvvietas pie savrupmāju dzīvojamām mājām un daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām. Liela daļa norādīja, ka pie savrupmājām automašīnas jānovieto savrupmāju pagalmos un jāaizliedz apstāties savrupmāju ielu malās, bet pie daudzdzīvokļu mājām, respondenti norādīja, ka automašīnās būtu jānovieto māju pagalmos un atsevišķi izbūvētās autostāvvietas (piemēram, daudzstāvu autostāvvietās).
Domājot par klimata pārmaiņām un dabas aizsardzību, tika uzdots jautājums, vai Mārupes novadā (t.sk. Babītes un Salas pagastos) varētu tikt paplašinātas “Natura 2000” īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, papildus nodrošinot šo teritoriju pieejamību rekreācijai. Lielākā daļa respondentu atbalsta “Natura 2000” īpaši aizsargājamo dabas teritoriju paplašināšanu, papildus nodrošinot šo teritoriju publisku pieejamību. Savukārt apbūves teritoriju “zaļināšanas” kontekstā tika jautāts, kādas prasības būtu nosakāmas teritorijas apbūves noteikumos Mārupes pilsētas veidošanai, īstenojot klimatneitralitāti un vides kvalitātes uzlabošanu.
Vairākās atbildēs respondenti norādīja, ka ir nepieciešams saglabāt un paplašināt plašākas “zaļās” teritorijas (skvērus, parkus, apzaļumotas ielas u.c.), mazinot blīvas apbūves pārkaršanas risku, gaisa piesārņojumu, straujus vējuzplūdus (vēja slotas) u.c. Apbūves noteikumos jaunveidojamās teritorijās paredzēt plašākus ielu koridorus, kuros ietvert ietves, veloceliņus un lielo koku apstādījumus.
Lai īstenotu un sasniegtu izvirzītos mērķus vides un klimata jomās, jautājām iedzīvotājiem, ko viņi būtu gatavi darīt turpmākajos piecos gados, lai mazinātu negatīvo ietekmi uz vidi un klimatu. Lielākā daļa iedzīvotāju atbildēja, ka iegādātos ierīces ar augstāku energoefektivitāti, uzstādītu sistēmas, kas darbināmas no atjaunojamiem energoresursiem (saules paneļi, siltumsūkņi u.c.), vairāk pirktu sezonālus dārzeņus, vietējo ražotāju preces un samazinātu izmestās pārtikas apjomu. Papildus norādīja, ka pēc iespējas strādātu no mājām un piedalītos koku stādīšanas, “zaļumošanas” akcijās.
Lai iedzīvotājus sasniegtu informācija par dažādiem jautājumiem, tika lūgts norādīt, kādus komunikāciju kanālus pašvaldībai būtu primāri jāizmanto, lai informētu iedzīvotājus par dažādam aktualitātēm. Iedzīvotāji norādīja, ka informācijas saņemšanai izmantotu Mārupes novada pašvaldības oficiālos sociālo mediju kontus (Facebook, Instagram, Twitter) un interneta vietni https://www.marupe.lv.