Ieskandinot ēkas 75 gadu jubileju 1.martā Mārupes Kultūras namā sirsnīgā gaisotnē atklāta izstāde “Mūsu māja”, kurā caur bildēm un aizraujošiem stāstiem klātesošie ielūkojās Mārupes vēstures lappusēs, atceroties piedzīvotos notikumus un tā laika nozīmīgākās personības. Aicinām ikvienu ielūkoties Mārupes Kultūras nama vestibilā un līdz 31.martam apskatīt mūsu nama vēstures līkločus.
Mārupes Kultūras nama ēkas pamatakmens likts 1936.gada septembrī un celts pēc arhitekta – Artūra Braunfelda (1891.- 1979.) projekta un viņa uzraudzībā. Tā celta kā Aizsargu nams par Aizsargu organizācijas līdzekļiem uz pagasta vecākā un Aizsargu nodaļas priekšnieka Jāņa Rozenberga un viņa sievas Minnas Rozenbergas dāvātā zemes gabala. Ēka iesvētīta 1942.gada 8.martā kā Mārupes pagastnams, piedaloties Rīgas apriņķa vecākajam R.Bringeram un Mārupes pagasta vecākajam J. Meirim.
Izstādi atklāt tika pieaicināta mārupiete un vēsturniece Gunta Lielkāja, kas ļāva klātesošajiem ieskatīties pašos Mārupes Kultūras nama pirmsākumos. Guntas Lielkājas mamma bijusi viena no aizsardzēm, kura kopā ar citām aizsargu pulka dāmām tirgoja sevis darinātus rokdarbus, lai vāktu nepieciešamos līdzekļus nama būvniecībai.
Padomju laikā Mārupes pagastnamā noritēja aktīva kultūras dzīve. Mārupiešiem bija pašiem savs dramatiskā teātra kolektīvs, deju kolektīvs, koris. Organizēti kino vakari, balles, atzīmēti bērnības svētki un citi pasākumi.
Īpaša uzmanība izstādē tika veltīta Mārupes sieviešu kora diriģentei Ilgai Bērziņai, kura Mārupes Kultūras namā darbojas jau 47 gadus, un Mārupes tautas deju kolektīva “Mārupieši” vadītājai un horeogrāfei, Latvijas Vispārējo dziesmu un deju svētku virsvadītājai Guntai Skujai, kas ar mūsu dejotājiem pabijusi tālākajos pasaules nostūros.
Nozīmīgs un notikumiem bagāts bijis arī laiks pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, kad ar jaunu sparu atjaunotas un iedibinātas jaunas tradīcijas. Tādas nopietnas pārmaiņas nams piedzīvoja 1999.gadā, kad tika veikta ievērojama ēkas rekonstrukcija.
Izstādi noslēdza un pēdējo izstādes eksponātu – 1942.gada 8.marta Mārupes pagasta nama iesvētīšanas aktu – atklāja žurnāliste un rakstniece Ilze Būmane, kas sarakstījusi jaunāko novada grāmatu “Mārupes novads Māras zīmē”.
Turpinot svētkus, 4.martā aizvadīts krāšņs lielkoncerts “Ļauj sirdij klusi saprast”, kur ar emocionāliem priekšnesumiem skatītājus priecēja Mārupes Kultūras nama dziedātāji un dejotāji – jauktais koris “Mārupe”, soliste Rūta Dūduma, jauniešu deju kolektīvs “Mārupe”, sieviešu koris “Resono”, vidējās deju paaudzes kolektīvs “Mārupieši”, sieviešu ansamblis “Dzelde”, deju studijas “Chill Out” pasniedzējas, deju studija “Mistērijas”, senioru koris “Noktirne”, bērnu ansamblis “Mazā Sirds”. Īpašu pasākuma burvību un noskaņu radīja smilšu kino projekcijas, kurās tika ieausti Mārupes novada un Kultūras nama ēkas stāsti. Līdztekus projekcijām bija baudāms īpaši Mārupes novadam veltīts Guntara Rača sarakstītās dzejas lasījums.
Savukārt 8.martā, lai godinātu šos zīmīgos notikumus un ēkas vēsturi, pie Mārupes Kultūras nama svinīgi atklāta ēkas piemiņas plāksne.
Pirms 75 gadiem, 1942.gada martā laikraksts “Tēvija” rakstīja – “Rīdzinieku kaimiņiem – mārupiešiem svētdien bija liela svētku diena. Viņi iesvētīja un atklāja savu jauno pagastnamu, ko dibināti var saukt par staltāko visā Rīgas apriņķī. Rīgas pievārtes mazā pagasta saime līdz rudenim cer pabeigt arī jaunas sarīkojumu zāles izbūvi, tā dodot lielākas iespējas pagasta sabiedriskās dzīves izveidošanai un nodrošināšanai. Mārupiešu jaukajā svētku brīdī nevarēja būt klāt daudzi pagasta iedzīvotāji, kurus boļševiki aizveda svešumā latvju tautas Lielajā Piektdienā – naktī no 13. uz 14.jūniju. Šos latvju patriotus – jaunā pagastnama zemes dāvinātāju mārupieti Minnu Rozenbergu, pagasta vecāko un aizsargu nodaļas priekšnieku Jāni Rozenbergu, J.Štaueru un pārējos 11 aizvestos iesvētīšanas aktā pieminēja mācītājs L.Čuibe.”
Šī gada 8.martā, mārupiešiem pulcējoties pie Kultūras nama, tika iesvētīta vēsturiskā piemiņas plāksne, kas stāsta par ēkas pirmsākumiem un atgādina par mūsu novada vēsturi.
“Mēs ar lepnumu sirdīs šodien godinām mūsu māju, kura šajos ilgajos gados ir iepazinusi gan sāpes un asaras, gan lielus priekus un jaukus svētkus,” piemiņas plāksnes atklāšanas svinīgajā brīdī klātesošos uzrunāja Kultūras nama direktore Ira Dūduma. “Šeit aizvadīti ļoti ilgi un skaisti gadi. Gadi, kas piepildīti ar skaistām tradīcijām, kopjot un sargājot mūsu kultūras mantojumu.”
Pasākumā vārds tika dots mārupietei Guntai Lielkājai, kas atgādināja, ka laikā, kad šo namu būvēja, Mārupē bija tikai 1825 cilvēki. “Tagad, kad esam desmit reižu vairāk, šis nams vēl joprojām stāv, un man ir prieks, ka šī māja ir saglabājusies tāda, kāda tā toreiz tika būvēta. Tajā laikā Mārupē bija ļoti daudz aktīvu cilvēku, gandrīz bezjēdzīgi daudz biedrību – un katrai no tām bija vajadzīga sava telpa, kur pulcēties. No šo cilvēku ziedojumiem arī radās šī ēka.”
Domes priekšsēdētājs Mārtiņš Bojārs, svinīgi atklājot plāksni, novēlēja, lai Mārupes Kultūras nams arī turpmāk būtu vieta, kas pulcētu ap sevi cilvēkus.
Arī Domes Tūrisma organizatore Elīna Brigmane, kura strādāja pie piemiņas plāksnes izgatavošanas, uzsvēra: “Nams bez cilvēkiem nebūtu nekas, un bez cilvēkiem tas nebūtu arī radies, tāpēc, atklājot šo piemiņas plāksni, noteikti jāpiemin ēkas arhitekts Artūrs Braunfelds, kurš ir autors arī daudziem arhitektūras pieminekļiem visā Latvijā. Paldies jāsaka arī cilvēkiem, kas tajā laikā vadīja Mārupi un bija klāt šīs ēkas pamatu iesvētīšanā – Minnai Mizonei - Rozenbergai un viņas vīram Jānim Rozenbergam.”
Piemiņas plāksnes iesvētīšanu veica mācītājs Kārlis Žols, aicinot klātesošos pievienoties kopīgā lūgšanā.
Pēc piemiņas plāksnes iesvētīšanas viesus sveica mazie Kultūras nama dejotāji – bērnu deju kolektīvs “Pērlītes” un hip hop deju grupa “Chill out”.
Foto skatīt šeit.