Mārupes novada pašvaldība informē, ka ir saņemta informācija no Veselības inspekcijas par Jaunmārupes ūdenstilpni “Pavasari”, kur novērota masveida zilaļģu savairošanās.
Ņemot vērā novērojumus un saņemto informāciju no iedzīvotājiem, Mārupes novada pašvaldība vērsās Veselības inspekcijā un Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "BIOR" pasūtījusi Jaunmārupes ūdenstilpnes ūdens kvalitātes testus. 9.jūnijā, saņemti analīžu rezultāti, kas apstiprina bažas – ūdenstilpnē “Pavasari” konstatēta zilaļģu un citu fitoplanktona aļģu ziedēšana.
Mārupes novada “Pavasara dīķa” ūdens parauga fitocenozes strukturālie pētījumi norāda uz izteiktu zilaļģu (Cyanophyceae) dominanci, to īpatsvaram sastādot 99 % no fitoplanktona kopējā organismu skaita. Bez zilaļģēm paraugā sastopamas zaļaļģes (Chlorophyceae) un kramaļģes/diatomejas (Bacillariophyceae), bet to īpatsvars ir niecīgs, attiecīgi sastādot 0.5 % un 0.4 % no fitoplanktona kopējā organismu skaita .
No zilaļģēm “Pavasara dīķī” dominē - potenciāli toksiskā suga Aphanizomenon flos-aquae (97 %) sastādot 960 000 pavedienus//L. Šī suga raksturojas ar spēju producēt paralītiskos aļģu toksīnus - saxitoksīnu.
Pārējo zilaļģu sugu - Anabaena flos-aquae un Anabaena spiroides īpatsvars ir neliels, sastādot tikai 1,6 % no fitoplanktona kopējā organismu skaita, taču arī tās ir pieskaitāmas pie potenciāli toksiskām sugām, spējot izdalīt hepatotoksīnus - mikrocistīnus un neirotoksīnus - anatoksīnu.
Veselības inspekcija norādījusi, ka zilaļģēm atmirstot, ūdenī var tikt izdalīti toksīni, kas peldētājiem var radīt dažādas ādas un gļotādu alerģiskas reakcijas, līdz ar to, ja ūdenstilpnē konstatēta zilaļģu savairošanās, peldēties tajā ir aizliegts, kā arī ūdenim noteikti nedrīkst laist klāt bērnus un dzīvniekus.
Atgādinām, ka labiekārtotā teritorija pie ūdenstilpnes “Pavasari” nav oficiāla peldvieta.