29.aprīlī notika trešā tematiskā darba grupa jaunizveidotā Mārupes novada Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas (IAS) 2022.-2034. gadam izstrādes ietvaros.
Trešās tematiskās darba grupas tēma bija “Uzņēmējdarbība un konkurētspēja”, tās gaitā tika diskutēts par izaicinājumiem uzņēmējdarbībā un uzņēmējdarbības vides attīstību novadā, definējot prioritātes un iezīmējot konkrētus priekšlikumus.
Darba grupa strādāja tematiskās apakšgrupās pie priekšlikumiem šādiem jautājumiem:
- Ekonomiskās specializācijas iespējas novadā un to nepieciešamie uzlabojumi uzņēmējdarbības vidē;
- Lidostas apkārtnes attīstības potenciāls, lidostas pilsēta (tai skaitā attiecībā uz ciema/pilsētas/atsevišķas pilsētas statusu), Skultes attīstība, tai skaitā saistībā ar aizsardzības objektu (zemessardzes - potenciāli nacionālo interešu objekts);
- Tranzīta kravas transporta ceļi, saistīto uzņēmējdarbības teritoriju attīstība un sadarbība ceļu izbūvē/uzturēšanā (PPP), piekļuve lidostas teritorijām (C-40 ceļa attīstība paralēli “RailBaltica” trasei);
- Uzņēmējdarbības attīstības telpiskais izvietojums un lokācija. Ar ražošanas teritoriju saistītās infrastruktūras nodrošinājums un atbilstoši teritorijas specializācijai papildinošo pakalpojumu objektu izveide. Uzņēmuma reģistra un pašvaldību ciešāka sadarbība problēmu risināšanai un citu institūciju iesaiste, kā piemēram, Lursoft;
- Uzņēmējdarbības atbalsta veidi un formas, sadarbība ar pašvaldību;
- Uzņēmējdarbības un tūrisma pakalpojumu infrastruktūras attīstība saistībā ar ainavu telpas kvalitātes palielināšanu;
- Investoru piesaiste un pašvaldības loma tajā (liela problēma novadā ir telpas pieejamība, īpaši tādiem uzņēmējiem, kas vēl tikko ir uzsākuši savu uzņēmējdarbību, tāpēc būtiski ir radīt tādu uzņēmējdarbības vidi, kas nodrošina arī mazajiem uzņēmējiem veicināt biznesa attīstību);
- Uzņēmējdarbību veicinošie un kavējošie faktori;
- Konkurētspējīga novada identitāte.
Galvenie darba grupu secinājumi
Apkopojot priekšlikumus iezīmējas tendence, ka uzņēmējdarbībai būtisks un stratēģiski unikāls punkts Latvijas mērogā ir lidosta “Rīga”. Tās potenciāls, kā tranzīta punktam, ir jāturpina izmantot un paver iespējas loģistikas un transporta jomas attīstībai. Ņemot vērā dabas tuvumu jāattīsta tūrisms aktīvās atpūtas pakalpojumi, paplašinot atpūtas iespējas novada iedzīvotājiem un viesiem. Kā būtiskas specializācijas tiek minētas - informāciju tehnoloģiju jomas attīstība, inovācijas un pētniecība, ņemot vērā novadā dzīvojošo cilvēkresursu potenciālu. Vērtējot novada teritorijas, kā priekšlikums tiek minētas arī netradicionālās lauksaimniecības nozares attīstība. Darba grupas dalībnieki savos secinājumos ietvēruši arī nekustamo īpašumu darījumu tirgus attīstības tendenci.
Darba grupas jautājumu klāstā īpaši tiek izdalīta lidostas “Rīga” apkārtnes potenciāls. Kā priekšlikums apkaimes attīstībā tiek minēts lidostas pilsētas veidošana, ņemot vērā citu valstu pieredzi. Starptautiskā pieredze rāda, ka veidojot lidostas pilsētiņas tajās koncentrējas lidostā strādājošie un attīstās dažādas pakalpojumu sfēras. Raugoties novada kontekstā, šobrīd būtu jāstrādā pie transporta savienojumu izveides ar novada attīstības centriem, nodrošinot darbaspēka migrāciju. Līdz ar Rail Baltic tranzīta punktu, kā priekšlikums tiek minēts jauna ceļa savienojuma izbūve ar šoseju A5, tādējādi nodrošinot tranzīta plūsmu un atslogojot mazākas nozīmes ceļu satiksmi novadā. Nākotnes vīzijās iezīmējas arī tramvaja savienojums Rīgas pilsētai ar Lidostu.
Strādājot pie uzņēmējdarbības attīstības telpiskā izvietojuma un lokācijas jautājumiem, svarīgi ņemt vērā iedzīvotāju viedokli un nodalīt dzīvojamās zonās no darījumu zonām, veidot bufera zonas. Paredzēt papildus pakalpojumu un vajadzību salāgošana. Svarīga ir līdzdarbība, jau sākotnēji paredzot, ka uzņēmējam ir jārēķinās ar esošo un plānoto infrastruktūru un jāņem vērā iedzīvotājs, kā prioritāte.
Pašvaldībai ir būtiska loma uzņēmējdarbības vides stiprināšanā. Uzņēmējdarbības attīstībai būtiska loma ir pašvaldības radītajiem noteikumiem attiecībā uz apbūvi un transporta infrastruktūras attīstību.
Uzņēmējdarbību kavējošie un veicinoši faktori - Dažus gadus atpakaļ uzņēmējdarbības vides attīstību kavējošs faktors bija elektrības pieslēgumu trūkums novadā, kas šobrīd ir atrisināts. Tomēr vēl joprojām būtu jādomā par infrastruktūras jautājumiem. Komunālie pakalpojumi blīvi apdzīvotās vietas nav problēma, bet nomalēs situācija ir citāta, lai izbūvētu ūdensvadu un kanalizācijas, tās ir milzīgas izmaksas. Būtu jāmeklē risinājumi un atbalsta mehānismi valstiskā līmenī.
Uzņēmējdarbības un tūrisma pakalpojumu infrastruktūras attīstība. Ļoti būtiski saglabāt no apbūves brīvo dabas teritoriju, veicinot tūrisma attīstību. Jāveicina aktīvāka sadarbība ar SIA “Rīgas meži” par kopīgo teritoriju izmantošanu rekreācijā un tūrisma nozares attīstībā.
Kā būtiska attīstāmā joma tiek minēta arī sociālās uzņēmējdarbības sfēra. Tuvākajā nākotnē iezīmējas arī nepieciešamība radīt biznesa koprades telpas, tādējādi veicinot mazās uzņēmējdarbības attīstību. Sniegto pakalpojumu platformas.
Novada identitātes veicināšana izmantojot uzņēmējdarbību. Uzņēmējdarbības kontekstā Mārupē būtu jāizmanto vides potenciāls – meži, daba. Veidot identitāti caur tūrisma produktiem un radot apstākļus tūrisma jomas uzņēmumu attīstībai. Kā tēlu veidojošais elements tiek minēts arī - kultūra un sports. Šobrīd ir izteikts kultūras objektu trūkums. Līdzīgi ar sporta jomu. Redzam, ka Pierīgā trūkst liela izmēra halles, koncertzāles, kas radītu iespēju veidoties un attīstīties arī citiem saistīto pakalpojumu jomu uzņēmumiem.