16. janvārī 12.00 Mārupes kapos ar piemiņas brīdi godināsim Robertu Mūrnieku, kurš atdeva dzīvību par mūsu valsts neatkarību - viņš bija 1991. gada barikāžu pirmais upuris. Toreizējā Satiksmes ministrijas šofera Mūrnieka mūžu aprāva omoniešu šāviens uzbrukumā pie Vecmīlgrāvja tilta. Tajā pašā dienā Rīgas 1. slimnīcā viņa sirds pārstāja pukstēt. Roberta Mūrnieka bēres 1991. gada 19. janvārī pārvērtās par tautas manifestāciju un uz bērēm ieradās tūkstošiem ļaužu.
Kā reiz sacījis toreizējais Latvijas Tautas frontes līderis Romualds Ražuks: "Roberts Mūrnieks kā barikāžu pirmais upuris ir kļuvis par simbolu tautas gatavībai pašupurēties, varonībai, tāpēc katru gadu mēs viņu atceramies. Tāpēc viņš ir tas, kam vajadzētu sekot, ja būs atkal tāda situācija, tādi apstākļi, ka mūsu neatkarība, mūsu brīvība ir apdraudēta."
1991. gada janvāra barikādes bija atmodas augstākā virsotne, kas neradās pēkšņi, bet brieda jau 1990. gada vasarā un rudenī, pieaugot Padomju Savienības centieniem neatļaut Latvijai, Lietuvai un Igaunijai panākt savu pilnīgu neatkarību pēc piecdesmit gadu okupācijas.