2024. gada 6. janvārī plkst. 12.00 Babītes pagasta Antiņu kapos notiks piemiņas pasākums Ziemassvētku kaujās kritušajiem strēlniekiem, ko organizē Babītes Kultūrizglītības centrs sadarbībā ar Latvijas Republikas Zemessardzi un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.
Pasākumu vadīs Latvijas Kara muzeja Izglītojošā darba nodaļas vadītājs, vēsturnieks Mārtiņš Mitenbergs. Piedalīsies Mārupes novada pašvaldības pārstāvji, Zemessardzes orķestris, Nacionālo bruņoto spēku kapelāns Raimonds Krasinskis un citi viesi.
[Papildināta informācija 04.01.2024.] - Biedrība "Latviešu karavīrs" sadarbībā ar Rīgas mežu aģentūru no plkst. 11.00 līdz plkst. 14.30 Antiņu zemnīcās un "Pārsienamajā blindāžā" aicina iepazīt latviešu strēlnieku ekipējuma ekspozīciju, noskatīties dokumentālo filmu par latviešu strēlniekiem. Interesenti tiks cienāti arī ar "Strēlnieku pankūkām".
Par Ziemassvētku kaujām
Ziemassvētku kaujas ir Krievijas armijas uzbrukuma operācija Rīgas frontes iecirknī, kas izvērtās par vienām no lielākajām Pirmā pasaules kara kaujām Latvijas teritorijā un nozīmīgākajām latviešu strēlnieku vienību cīņām. Ziemassvētku kaujas kļuva leģendāras: Krievijas armija teritorijas un trofeju ziņā guva panākumus, kādus tā līdz tam mūsdienu Latvijas teritorijā nebija guvusi. Pirmo reizi tik plašā mērogā tika izmantots pārsteiguma uzbrukums bez artilērijas sagatavošanas uguns. Latviešu strēlniekiem izdevās pārraut vācu nocietinājumus un ieņemt aptuveni 30 kvadrātkilometru plašu teritoriju. Liela nozīme Ziemassvētku kaujās bija latviešu strēlnieku vienībām, kuru motivācija uzbrukumam sekmēja militāro panākumu gūšanu. Tā bija pirmā reize, kad visi latviešu strēlnieki cīnījās vienkopus plecu pie pleca.
Latviešu strēlnieku gūtajiem panākumiem bija būtiska nozīme nacionālās pašapziņas veidošanā. 1919.-1920. gadā par Latvijas neatkarību cīnījās aptuveni 10 000 Ziemassvētku kauju veterānu.