Martā Mārupes novada pašvaldība organizē informatīvo kampaņu, lai vērstu iedzīvotāju uzmanību uz vēža skrīninga nozīmi. Šīs iniciatīvas ietvaros tapusi intervija ar SIA “Svīre plus” ģimenes ārsti un Rīgas Stradiņa universitātes docētāju Ilzi Grauzi, kura uzsver profilaktisko pārbaužu nozīmīgumu un aicina iedzīvotājus veikt skrīningu, lai laikus atklātu slimību un uzlabotu ārstēšanas iespējas.
Kādi ir biežāk sastopamie vēža veidi Latvijā?
Latvijā biežākie ļaundabīgie audzēji ir plaušu, prostatas, krūts, kolorektālais jeb zarnu un dzemdes kakla vēzis, savukārt Mārupes novadā augstākā mirstība ir no bronhu/plaušu, resnās un taisnās zarnas, kā arī aizkuņģa dziedzera audzējiem. Labā ziņa ir tā, ka četriem no šiem vēža veidiem ir pieejamas valsts apmaksātas skrīninga programmas, kas ļauj atklāt vēzi agrīnā stadijā, kad cilvēkam vēl nav simptomu. Latvijā tiek piedāvātasbezmaksas skrīninga programmasšādiem vēžu veidiem:
krūts vēzis – bezmaksas mamogrāfija tiek veikta reizi divos gados sievietēm vecumā no 50 līdz 70 gadiem. Aicinājumu piedalīties valsts apmaksātajā skrīningā paciente saņem no Nacionālā veselības dienesta oficiālajā e-adresē (jābūt noformētam portālā “Latvija.lv”) vai deklarētajā dzīvesvietā. Izmeklējumu veic ārstniecības iestādēs, kurās ir pieejami rentgena izmeklējumi un kurām ir līgums ar Nacionālo veselības dienestu;
dzemdes kakla vēzis – skrīnings ietver ginekoloģisko apskati un dzemdes kakla uztriepes paņemšanu reizi trijos gados sievietēm vecumā no 25 līdz 70 gadiem. Aicinājumu piedalīties valsts apmaksātajā skrīningā paciente saņem no Nacionālā veselības dienesta oficiālajā e-adresē (jābūt noformētam vietnē portālā “Latvija.lv”) vai deklarētajā dzīvesvietā;
prostatas vēzis – asins analīzēs nosaka prostatas specifiskā antigēna (PSA) līmeni reizi divos gados vīriešiem vecumā no 45 līdz 70 gadiem. Nepieciešams ģimenes ārsta nosūtījums;
zarnu vēzis – slēpto asiņu izmeklējums fēcēs reizi divos gados personām vecumā no 50 līdz 74 gadiem. Ģimenes ārsts izsniedz testa veikšanas komplektu, pacients savās mājās savāc paraugu un nogādā to laboratorijā.
Kādi ir agrīnie simptomi, kas varētu liecināt par onkoloģisku saslimšanu?
Bieži vien vien vēzis sākotnēji attīstās bez izteiktiem simptomiem. Tieši šī iemesla dēļ cilvēki tiek aicināti veikt valsts apmaksātu vēža skrīningu, lai ātrāk varētu pamanīt pataloģijas un būtu iespēja pacientus izārstēt. Aicinu pievērst uzmanību simptomiem, kas ilgstoši nepāriet, piemēram, svara zudums, ilgstoša vēdera uzpūšanās un hroniskas sāpes. Viens no piemēriem ir arī "smēķētāja klepus" - regulārais smēķētājs apzinās, ka bojā plaušas un klepus ir viens no simptomiem, kuram tādējādi nepievērš uzmanību. Savlaicīga ārsta apmeklēšana var būt izšķiroša.
Kādi ir tipiskākie mīti saistībā ar vēža diagnostiku, kas pieredzēti praksē?
Viens no biežākajiem mītiem ir uzskats, ka vēzis ir nāvējoša diagnoze. Jau labu laiku medicīniskajos pētījumos vēzis tiek klasificēts kā hroniska un ilgstoša slimība. Latvijā izmanto modernas terapijas metodes un ir plašas iespējas onkoloģisko slimību ārstēšanā.
Kādas dzīvesveida izmaiņas varētu samazināt risku saslimt ar vēzi?
Divi galvenie faktori, kas palīdz mazināt vēža attīstības iespēju, ir veselīgs uzturs un fiziskās aktivitātes. Cilvēks, kurš kustas, ir aktīvs un emocionāli jūtas labi, spēj daudz vairāk. Veselīgs uzturs noteikti ir viens no galvenajiem pamatprincipiem. Savā praksē novēroju, ka cilvēkiem ir diez gan ierobežota informācija un zināšanas par to, kas īsti ir veselīgs uzturs. Ja analizē sīkāk, cilvēki bieži vien izmanto informāciju, kas ir "viena tante teica". Noteikti aicinu iedzīvotājus pārrunāt savus ēšanas paradumus ar ģimenes ārstu, lai saņemtu uzticamu informāciju.
Kā sabiedrība var atbalstīt cilvēkus, kuri cīnās ar vēzi?
Cilvēkiem, kas cīnās ar vēzi, ir svarīgs emocionāls atbalsts un sapratne – būt blakus, uzklausīt un nepiespiest runāt par slimību, ja cilvēks to nevēlas. Būt līdzās ar nostāju: Esmu atvērts komunikācijai. Tu vari vērsties pie manis, kad tev tas ir nepieciešams". Cilvēki, kuriem ir onkoloģiska saslimšana, emocionāli un individuāli ir atšķirīgi savās vajadzībās - viens ļoti vēlas runāties, bet cits nevēlas par šo tēmu kādam stāstīt. Arī vainīgo meklēšana šajā situācijā nav labākā atbalsta sniegšana. Šī blakus būšana pacientam ir pats būtiskākais.
Kādas rekomendācijas varat sniegt cilvēkiem, kuri vēlas uzzināt vairāk par vēža profilaksi un ārstēšanu?
Svarīgi ieplānot laiku savai veselībai un pierakstīties pie ģimenes ārsta, lai izrunātu aktuālās tēmas par vēža profilaksi un ārstēšanu. Jau brīdī, kad cilvēks atver durvis un ienāk kabinetā, ārsts spēj novērtēt un izvērtēt pacienta gaitu, stāju, emocionālo stāvokli un runu. Šī individuālā pieeja ir ļoti nozīmīga un ļauj atklāt lietas, par kurām cilvēks pat nav iedomājies, jo ārsts uz pacientu skatās jau ar savām medicīniskajām zināšanām.
Aicinu izmantot uz pierādījumiem balstītu literatūru un informācijas avotus, piemēram:
- Slimību profilakses un kontroles centra tīmekļvietni www.spkc.gov.lv - pieejama sadaļa "Vēža skrīnings", kā arī informācija par fiziskām aktivitātēm dažādos vecumos un veselīga uztura pamatprincipiem.
- Palīdzību un atbalstu cilvēkiem, kuri saskaras ar onkoloģisko saslimšanu, sniedz nevalstiskās organizācijas, piemēram, Latvijas onkoloģijas pacientu organizāciju apvienība “Onkoaliance”, onkoloģisko pacientu atbalsta biedrība “Dzīvības koks”, labdarības fonds krūts vēža pacientu atbalstam “Rozā vilciens”, melanomas pacienu atbalsta biedrība “Soli priekšā melanomai”, Latvijas sieviešu volontieru biedrība “Vita” un biedrība “Par dzīvot”.
Liels paldies ģimenes ārstei Ilzei Grauzei par sarunu!
Aicinām iedzīvotājus atrast laiku un pārbaudīt savu veselību, lai dzīvotu ilgāk!
Ģimenes ārste Ilze Grauze.
Izglītības, kultūras un sporta pārvalde