Lai sniegtu vispārēju ieskatu valsts ekonomiskajā situācijā, Centrālā statistikas pārvalde ik gadu apkopo datus par iekšzemes kopproduktu, lai atainotu, kā mainās kopējais ienākumu līmenis valstī, kāda ir dzīves kvalitāte valstī utt. 2024. gada nogalē Centrālā statistikas pārvalde publicējusi pēdējo pārskatu par 2022. gadu, kurā secināts, ka Rīgas reģions 2022. gadā nodrošināja 65,6 % no Latvijas IKP. Novados vislielākais IKP uz vienu iedzīvotāju 2022. gadā bija Mārupes novadā (35,8 tūkst. eiro).
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) faktiskajās cenās 2022. gadā bija 36,1 miljards eiro. 65,6 % jeb 23,7 miljardi eiro no Latvijas IKP attiecināmi uz Rīgas reģionu un galvaspilsētu.
Sekoja Kurzeme, nodrošinot 10,4 % (3,8 miljardi eiro), Vidzeme – 9,1 % (3,3 miljardi eiro), Zemgale – 8 % (2,9 miljardi eiro) un Latgale – 6,7 % (2,4 miljardi eiro), liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Ņemot vērā atšķirības reģionu iedzīvotāju skaitā, ir lietderīgi salīdzināt statistiskos reģionus pēc IKP uz vienu iedzīvotāju. Vislielākais IKP uz vienu iedzīvotāju ir Rīgas reģionā (27,6 tūkst. eiro), bet vismazākais – Latgales reģionā (9,7 tūkst. eiro). Tādējādi produktivitāte Rīgas reģionā ir trīsreiz lielāka nekā Latgales reģionā. Savukārt IKP uz vienu iedzīvotāju Kurzemē ir 13,6 tūkst. eiro, Zemgalē – 12,9 tūkst. eiro, Vidzemē – 11,9 tūkst. eiro.
Salīdzinot ar 2021. gadu, 2022. gadā visstraujāk IKP palielinājās Zemgales reģionā – par 15,7 % (394,3 milj. eiro). Pieaugums bija novērojams visos reģionos, taču vismazākais IKP pieaugums konstatēts Vidzemē – par 9,4 % (282,7 milj. eiro).
2022. gadā starp valstspilsētām vislielākais IKP uz vienu iedzīvotāju – 31,6 tūkst. eiro bija galvaspilsētā. Otrajā vietā bija Valmiera ar 24,3 tūkst., trešajā – Liepāja ar 17,4 tūkst. eiro. Sekoja Rēzekne ar 15,4 tūkst., Jelgava ar 14,9 tūkst., Ventspils ar 14,8 tūkst., Jēkabpils ar 12,7 tūkst., Daugavpils ar 11,9 tūkst., Ogre ar 11,1 tūkst. un Jūrmala ar 9,3 tūkst. un eiro uz vienu iedzīvotāju.
Novados vislielākais IKP uz vienu iedzīvotāju 2022. gadā bija Mārupes novadā (35,8 tūkst. eiro), otrajā vietā – Ropažu novads (26,5 tūkst. eiro), trešajā – Ķekavas novads (18,6 tūkst. eiro). Pirmajā desmitniekā ir arī Smiltenes, Līvānu, Valmieras, Saldus, Dobeles, Madonas un Aizkraukles novadi.
CSP ir veikusi reģionālā IKP aprēķinus par 2022. gadu, kā arī revidējusi datus par periodu no 2000. līdz 2021. gadam, ņemot vērā nacionālā IKP un pievienotās vērtības revīziju šā gada 30. septembrī. Turklāt veikti aprēķini pēc jaunās administratīvi teritoriālās reformas, kas stājās spēkā 2021. gada 1 .jūlijā.
Plašāka informācija par IKP pieejama oficiālās statistikas portāla sadaļā Valsts un ekonomika.