Gar 55. maršruta autobusa logiem nozib zīme “Mārupe”. Teju nemanāma pāreja starp abām pilsētām, tomēr iekšēji sajūta, kā pārnākot mājās. Tēriņu apkaimi palūkosim caur autobusa logiem, kas ik dienu šķērso šo apkaimi teju tās vidū. Apbūves ziņā tā ir raiba kā pupuķa cekuls – rosīgas daudzstāvu biroja ēkas, mazstāvu privātmāju apbūve, plašas ražošanas ēkas un sporta kompleksi, lidosta un pa vidu tam visam - pļavas un kāpas, kurās netraucēti ganās stirnas, medī lapsas un cilpo zaķi.
Autobusā nosauc pieturu “Mārupes Valsts ģimnāzija”. Te uz mirkli izkāpsim. Valsts ģimnāzijas statusu skola ieguva 2019. gadā, pirms tam to dēvēja par Mārupes vidusskolu. Tomēr Tēriņu apkaimes, tostarp skolas vēsture sniedzas vēl krietni tālākā pagātnē.
Tēriņu apkaimes attīstības pirmssākumi ir meklējami Bērēnu fon Rautenfeldu dzimtas muižā - Bieriņmuižā (Lindenruh). Tagadējā Mārupes novada (Tēriņu apkaimes) teritorijā atradās barona Rautenfelda vecā Bieriņu muižas ēka, saukta arī par Mednieku pili (Alter Hof - Kantora 97, celta ap 1800. gadu). Tai visapkārt pletās biezi priežu meži un kūdras purvi. Kad mežus ap šo muižas centru drīz izcirta, lai baļķus pārdotu Anglijā1, izcirtumus iznomāja zemniekiem, un medību centra vajadzībām vecā muiža vairs nederēja2, tādēļ barons 1870. gadā uzcēla jaunu vasaras mītni - muižas ēku tuvāk Rīgai, tagadējā Kantora ielā 10. Muižas kompleksā ietilpuši arī stallis un kalpotāju mājiņa. Blakus ēkai atradies arī muižas pārvaldes kantoris, no kura Kantora iela ir ieguvusi savu tagadējo nosaukumu. 1911. gadā vecā medību pils tika izīrēta skolotājai Melānijai Šmidbergai skolas ierīkošanai, kurā mācījās latviešu zemnieku, kalpotāju un amatnieku bērni3. Zīmīgi, ka šī skola bija elementārskola ar trīs nodaļām, kur katrā ir jāmācās vienu gadu. Mācību maksa bija viens rublis mēnesī4. Kopš tā laika vecā muižas ēka vienmēr kalpoja skolas vajadzībām.
Ģimnāzija kopš 2019. gada ieguvusi mūsdienīgus vaibstus. Reti kurš autobusa pasažieris zina, ka jaunajā skolas ēkā pilnībā iebūvēta 1824. gadā klasicisma stilā celtā Rautenfeldu muižas medību pils – Vecā Bieriņu (Lindenrū) muiža.
Kamēr gremdējamies vēsturē ģimnāzijas priekšā, klāt jau nākamais autobuss, kāpjam iekšā un dodamies tālāk, kreisajā pusē atstājot Mārupes Ledus halli, bet labajā – dabiskās pļavas, līdz nonākam pie Mārupes kapiem. Lai arī kapi nav klasiska pastaigu vieta, uz mirkli izkāpsim, jo arī par šo vietu ir kāds pieminēšanas vērts fakts.
Mārupes kapos atrodas stēla Mārupes novada Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem, kas ir piemiņas zīme tiem Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem, kuri varonīgi cīnījušies par Latvijas valsti. Latvijas valsts pirmais un augstākais apbalvojums – Lāčplēša Kara ordenis – piešķirts 15 novadniekiem. Septiņu kavalieru vārdi un dzimšanas dati iegravēti piemiņas zīmē, kas Latvijas simtgadē, 2018. gada 11. novembrī, atklāta Mārupes kapos. Šī zīme kalpo par valsts atpazīstamības simbolu un vietu, kur Lāčplēša dienā pulcēties tautai, aizdedzot svecītes par Latvijas Brīvības cīņās kritušajiem kavalieriem. Stēlā iegravētie kavalieri dzimuši, apbedīti vai kādā dzīves posmā dzīvojuši tagadējā Mārupes novada teritorijā5.
Palūkojoties apkārt, atrodamies tādās kā krustcelēs. Ja dosimies pa kreisi, nokļūsim pie uzņēmuma “Madara Cosmetics” ražošanas telpām, ja virzīsimies pa Plieņciema ielu Rīgas virzienā, nokļūsim uzņēmumu rajonā, kur uz ēku fasādēm redzami tādi atpazīstami nosaukumi kā “Rolling”, “FedEX”, “Venipak”, “WESS Motors” un citi.
Tomēr mēs dosimies nelielā pastaigā lidostas virzienā, jo Tēriņu apkaimes lielākais lepnums ir lidosta “Rīga”, kura ap sevi pulcējusi ne tikai ceļotgribētājus, bet arī tādus uzņēmumus kā “Omniva”, “Itella”, “Oribalt”, “McDonald”, “Latvijas Pasts”, “Ekspress pasts”, “TNT Ekspress”, “Printful” u.c.
Lidostas "Rīga" komplekss tika būvēts no 1965. līdz 1974. gada oktobrim. Pirms tam civilie lidojumi notika no Spilves un Rumbulas lidostām. Kompleksā ietilpa lidostas galvenā ēka, mācību korpuss, dienesta ēka un citas celtnes. Lidostas galvenajā ēkā atradās uzgaidāmās telpas, biļešu kases, uzziņu biroji, kafejnīcas un kioski. Regulāra pasažieru apkalpošana tika sākta 1975. gadā ar lidmašīnām Il-18 un Tu-134A6.
Kādreiz lidosta bija klusa un mierīga. Regulārie reisi tika veikti uz aptuveni 100 pilsētām - visu Padomju Savienības republiku galvaspilsētām, kā arī lielākajiem rūpniecības un tūrisma centriem. 1986. gadā lidostā "Rīga" tika apkalpoti aptuveni 900 000 pasažieru. Vairākkārt modernizēta un paplašināta, tagad tā ir lielākā lidosta Latvijā un Baltijas valstīs7. Tuvākajā nākotnē caur Tēriņu apkaimi tiks izbūvēts jaunās Rail Baltic dzelzceļa līnijas atzars uz lidostu, padarot tās infrastruktūru modernu un ērtu.
Lidostas „Rīga” teritorijas centrā atrodas ūdenstilpne, kurā atrodas viens no modernākajiem veikborda parkiem Latvijā - “Wakeyou”. Unikāls ar savu atrašanos lidostas “Rīga” teritorijā, tas dod iespēju apvienot veikošanu ar lidmašīnu vērošanu8.
 |  |
Foto no tīmekļa vietnes spoki.lv
Kopš 2006. gada 1. septembra lidostas tuvumā darbojas meteoroloģisko novērojumu radars. Ik pēc 10 minūtēm radars raida informāciju "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra" speciālistiem. Ar radara palīdzību iespējams uzzināt, kāds ir nokrišņu daudzums un intensitāte, kā arī par tuvojošos negaisu. Radars aptver gandrīz visu Latvijas teritoriju un sniedz informāciju par nokrišņu intensitāti noteiktā augstumā – vienu kilometru virs zemes virsmas, kas jāņem vērā, jo nokrišņu intensitāte uz zemes virsmas atšķirsies9.
Pa lidostas logiem redzams, kā no lidmašīnu vērotavas uzbērumiem nepacietīgi māj ļaudis. Tā ir Skultes apkaime. Mūsu ceļojumu pa apkaimēm turpināsim ar to, lai palūkotu, kas otrpus lidostai?
1 “Līdumnieku zeme Mārupe” 16.lpp
2 http://www.rigacv.lv/node/153
3 https://marupe.edu.lv/?p=1868
4 “Līdumnieku zeme Mārupe” 79.lpp
5 www.marupe.lv
6 https://www.redzet.eu/photo/lidosta-riga-V-548-11
7 lv.wikipedia.org
8 www.marupe.lv
9 www.marupe.lv
Sabiedrības iesaistes un mārketinga nodaļa