Salas apkaimes iedzīvotāji nudien dzīvo gluži kā uz salas, jo no vienas puses to ieskauj Lielupe, bet no otras – Babītes ezers. Cilvēki iemīlējuši šo vietu mežu, bagātīgo ūdeņu un ērtā ģeogrāfiskā novietojuma dēļ. Šeit dzīves ritums šķiet lēnāks, tuvāks dabai. Šī ir izcilā latviešu aktiera Eduarda Pāvula un jaunlatvieša Kaspara Biezbārža dzimtā puse, kā arī leģendārā dāliju selekcionāra Kārļa Ruka dzīves vieta. Šo izcilo personību piemiņu glabā Babītes Kultūrizglītības centra filiāle Salas pagastā - “Vietvalži”, kas ir centrālā pulcēšanās vieta apkaimes iedzīvotājiem svētku laikā.
18. gadsimtā Salas muižas nomnieks, hercogs Ernsts Pēteris Bīrons, muižā ierīkoja lielu zirgaudzētavu, kurā tika audzēti aptuveni 150 sugas zirgu. Muiža tolaik vēl atradās uz salas, un tieši zirgaudzētavas pastāvēšanas laikā dzīvojamā ēka tika pārcelta uz sauszemi, bet uz salas palika staļļi un manēža. Līdz mūsdienām saglabājies Lielupē esošās saliņas nosaukums – Zirgu sala1.
Šodien Salas apkaime asociējas ne ar zirgiem, bet ar arbūziem, melonēm, kartupeļu čipsiem un sīpoliem. Sīpolam šīs apkaimes vēsturē ir īpaša nozīme. Latvijā sīpols ir pazīstams kopš 16. gadsimta, kad no Bizantijas ievesto augu šurp pa Daugavu nogādāja krievu tirgotāji. Salas pagasts ir viena no pirmajām vietām Latvijā, kur to sāka audzēt un kultivēt. Pateicoties smilšainajai augsnei, tie labi padevās. Drīz vien sīpols kļuva ne vien par papildinājumu zemnieku uzturā, bet arī par dažas labas saimniecības ekonomiskā uzplaukuma pamatu. Sīpolam ir arī simboliska nozīme – kārtu pa kārtai var lobīt arī Salas apkaimes vēsturi, kurā vietējie ļaudis ierakstījuši sīkstuma, nepadošanās, izturības, radoša gara un dzīvotspējas lappuses. Sīpolam par godu ik gadu augustā tiek rīkoti “Sīpolu svētki”2.
Tie, kuriem sīpoli ne visai “iet pie sirds”, daudz labprātāk notiesā tepat Salas apkaimē audzētu arbūzu vai meloni, kas prasmīgi izaudzēti Kondratjuku dārzā. Arbūzi un melones izaug tik saldi un sulīgi, ka ēdāji bieži vien netic to vietējai izcelsmei, tādēļ saimnieki ap augļu gatavības laiku svētdienās rīko ekskursijas, lai apmeklētāji paši savām acīm redzētu arbūzu lauku.
No viena garduma pie cita. Šķiet, ka Salas apkaime ir īsta gardēžu paradīze, jo te top arī Latvijā un pasaulē pazīstamie “Long Chips” kartupeļu čipsi, kas piedzīvoja strauju popularitātes kāpumu pēc tam, kad Holivudas aktrise Sāra Džesika Pārkere par tiem atzinīgi izteicās savā “Instagram” kontā. Aptuveni 95% no kompānijā “Pērnes L” ražotās produkcijas tiek eksportēti uz Eiropas Savienības, Āfrikas un Tuvo Austrumu zemēm, tāpat viens no kompānijas noieta tirgiem ir Brazīlija3.
Apkaimi ieskaujošie ūdeņi ir bijuši pamats arī zvejniecības attīstībai. Par tiesībām zvejot Babītes, Lielupes un Gātes ūdeņos savulaik cīnījās Rīga un Kurzemes hercogiste, un konfliktu (dažkārt bruņotu) risināšanai tika slēgti pat starpvalstu līgumi. Visvairāk zvejotās zivis: zuši, līdakas, plauži. Zušus (dzīvus) veda pārdot uz Rīgas tirgu, žāvētus un krecētus (želejā) lietoja pašu uzturam. Zušu zvejā izmantoja katicas, kūrus un murdus. Zušu zvejai izmantoja t.s. “kārbas”- lielas un smagas laivas, tās būvēja vietējie amata meistari4. Ne velti Salas pagasta ģerbonī ir attēlotas līdakas. Tās joprojām visai brangas izmēros sastopamas Babītes ezerā.
Babītes ezers ir lagūnas tipa ezers, kas izveidojies aptuveni pirms 3000-4000 gadiem, no Litorīnas jūras atdaloties seklam līcim. Ezerā ir viena 27 hektārus liela sala. Tam ir dūņaina gultne, kur dūņu kārtas biezums var sasniegt pat piecus metrus. Babītes ezerā dzīvo 17 zivju sugas, tai skaitā līņi, karūsas, plauži, līdakas, asari, raudas, zuši. Seklais aizaugušais ezers un tā apkārtne ir nozīmīga putnu koncentrācijas vieta. Šeit konstatētas 184 putnu sugas, no kurām 36 ligzdo ezera apkaimē. 15 no šīm putnu sugām ir Eiropā apdraudēto skaitā, tādēļ 1957. gadā tika izveidots Babītes ezera dabas liegums.
Līdz 19. gadsimta sākumam bija viens savienojums ar Lielupi ezera rietumu galā — Gāte. Lielupes ūdeņi ezerā ieplūda tikai palu laikā. 1816. — 1817. gados tika izrakta Spuņupe, kas ezeru savieno ar Lielupi iepretim Valteriem. 20. gadsimtā tā aizbērta un to šķērso Jūrmalas apvedceļš A10. 1988. gadā ezera ziemeļaustrumu galā izrakts Varkaļu kanāls uz Lielupi, tādējādi nodrošinot caurplūdi visa ezera garumā5. Babītes ezers ir arī “Natura 2000” teritorija.
Arī saistībā ar Varkaļciemu ir kāda interesanta leģenda. Varkaļciems izaudzis ap Varkaļu mājām un krogu. Krogs pastāvējis līdz pat II Pasaules karam. Vēl 20. gs. sākumā bija saglabājusies kāda interesanta zvejas tradīcija – purgāšana jeb Upes kāzas. Tajā piedalījās visi apkārtnes zvejnieki, nostādot laivu pie laivas, izveidojot tādu kā žogu. Tīklus izvilka visā upes platumā, zivis tajos dzina, baidot ar troksni, ko radīja airu dauzīšana pret laivu malām. Vēlāk loms tika dalīts, bet Varkaļu krogā rīkotas dejas6.
Salas apkaimei piederīga arī attālā apdzīvotā vieta Kūdra. Sākotnēji Kūdra saistīta ar Ķemeriem – jau 19. gs. beigās Ķemeru dziedniecības iestādēs sāka lietot kūdru kā ārstniecisko vannu un aplikāciju sastāvdaļu, kas ar savām unikālajām siltumvadīšanas un ķīmiskā sastāva īpašībām spēja dot lielisku ārstniecisku efektu. Kad 20. gs. 30. gados dr. Lībietis kopā ar inženieri J. Baumani pamato kūdras kā kurināmā rentabilitāti Ķemeru peldu iestādēs, sākas intensīva kūdras purvu izstrāde tieši kurināmā apgādes vajadzībām. Tas turpinās arī II Pasaules kara (vācu okupācijas) laikā, kad Ķemeru – Slokas kūdras purvā uz laiku tiek nodarbināti jaunieši no darba dienesta, kur bija vispirms jānokalpo trīs mēnešus, lai varētu pieteikties studijām augstskolā. 1995. gadā uzcelta tagadējā Kūdras stacija (tai piegulošā apkārtne pieder Jūrmalas pilsētai), tomēr ciema lielākā daļa, kur atrodas vien dažas dzīvojamās mājas, bet pārsvarā vasarnīcas un mazdārziņi, ir piederīga Salas pagastam7.
Tik tuvu galvaspilsētai, bet vienlaikus tik tuvu dabas pirmatnīgumam – tāda ir Salas apkaime. Pilna garšu, vēsturisku leģendu, ūdeņu un zivju, lepnu un izturīgu ļaužu.
1 news.lv/Rīgas Apriņķa avīze
2 news.lv/Rīgas Apriņķa avīze
3 www.db.lv
4 www.marupe.lv
5 lv.wikipedia.org
6 www.marupe.lv
7 www.marupe.lv
Sabiedrības informēšanas un multimediju nodaļa