Skultes apkaime labi pazīstama ne vienam vien sēņotājam, jo to raksturo ne tikai lidosta un militārais mantojums, bet arī staltu priežu meži. Lielākā apdzīvotā vieta šajā apkaimē ir Skulte – ar savu šarmu un spraigu vēsturi.
Apkaimei cauri tek novada mazupīte - Neriņa, kas iztek no Medemu purva rietumu daļas un, saplūstot ar Dzilnupi tās polderī, ietek Babītes ezerā. Lai arī 1958. gadā tās lejtece ir nobīdīta par aptuveni vienu kilometru, tieši lejpus Skultes ciematam veidojas tās interesantākā vieta, kur saglabājušies upes agrākie loki1.
Ielu, kas taisna un plata kā pats skrejceļš, tā arī dēvē - Skultes iela. Tā ved cauri visam ciemam, līdz lidostas vērotavas pauguriem, kur lieli un mazi ar acīm pavada lidmašīnu pacelšanos un nolaišanos uz lidostas “Rīga” skrejceļa. Kā jau nojaušat, kad saruna par Skultes apkaimi, nevar nepieminēt lidmašīnas, tādēļ mazliet atskatīsimies vēsturē.
Baltijas flotes jūras aviācijas pirmsākums Skultes karaspēka daļā saistīts ar 1948. gadu, kad te tika organizēti Augstākie virsnieku kursi (AVK) un vienlaikus ierīkots aerodroms. Sākumā Skultē nebija nekā, tikai vecais skrejceļš, mazs veikaliņš un viena māja. Skrejceļš Skultē bija vēl no Ulmaņlaikiem, kad tur bijusi lidlauka vieta skrūves/propelleru un virzuļu lidmašīnām. Toreiz tie bija pirmie lidaparāti. Uz skrejceļu veda vecais metāla seguma pievedceļš, kas tika izmantots līdz pat 1959. gadam. Visticamāk, veco skrejceļu uzbūvējuši vācieši Otrā pasaules kara laikā2.
Pēc Otrā pasaules kara Skultē sāka veidot jaunu militārām apmācībām nepieciešamo infrastruktūru - radioklases, sakaru dienestu, medicīnas punktu, materiālu noliktavas, kā arī barakas. Tā Skultes ciems kļuva par militāro ciematu3. Savukārt tam piegulošā lidosta attīstījās kā Skultes karaspēka daļas jūras aviācijas lidosta.
Kad Latvija kļuva par neatkarīgu valsti, vienlaikus eksistēja gan militārā, gan civilā aviācija. 1993. gadā lidosta no agrākās karaspēka daļas Skultē pārņēma visu teritoriju. Kad 2008. gada 17. oktobrī atklāja izbūvēto skrejceļa pagarinājumu par 650 metriem (to pagarinot no 2550 m līdz 3200 m), tas ļāva starptautiskajai lidostai „Rīga” bez jebkādiem ierobežojumiem apkalpot starpkontinentālos lidojumus un uzņemt lielos gaisa kuģus4.
Šodien gaisa kuģu kustību ar interesi vēro novada iedzīvotāji un viesi ne tikai no lidmašīnu vērotavas uzbērumiem Skultes ielas galā, bet arī no otras lidostas vērotavas - 36. glisādes, kas izveidota uz dienvidiem pagarinātā skrejceļa galā un dod unikālu iespēju redzēt lidmašīnas no apakšas, kad tās paceļas vai nolaižas šajā virzienā. Lidmašīnu redzamība šeit ir bez šķēršļiem, jo apkārt plešas klajš lauks5.
Turpat netālu, Skultes ielā 35, ir izvietots Rīgas aviācijas muzejs. Šis ir vienīgais šāda veida muzejs Latvijā. Tas tapis pašiniciatīvas ceļā un atklāts 1997. gadā. Tā pirmsākumi meklējami 1965. gadā, kad Rīgā tika nodibināts F. Candera Jauno Lidotāju klubs (JLK), kurā kursanti mācījās dažādas teorētiskās un praktiskās aviācijas disciplīnas, un jaunie aviācijas speciālisti tika sagatavoti aviācijas augstskolām. Mācību lidlaukā bija izveidojusies laba tehniskā bāze, kurā bija diezgan reti un pat unikāli lidmašīnu un helikopteru paraugi. Kad JLK finansēšana tika pārtraukta un radās problēmas ar aviācijas tehnikas izvietošanu, klubam lidostas “Rīga” vadība piedāvāja tehniku izvietot savā teritorijā6.
Rīgas aviācijas muzejs un Skultes apkārtne ir nozīmīgas militārā mantojuma liecības Latvijā. Skultes ciemā pie dienas centra "Skulte" 2022. gadā tika uzstādīts tūrisma informācijas stends par Skultes ciema vēsturi, kas izveidots projektā „Militārais mantojums”, un apkārtne ir iekļauta asociācijas “Lauku ceļotājs” projektā kā militārā interešu tūrisma maršruta pieturpunkts.
Tomēr Skulte nav tikai lidmašīnas. Gandrīz pašā ciema centrā, priežu ieskauta, atrodas Skultes sākumskola. Tās vēsture ir bijusi gana īpatnēja, sarežģīta un interesanta. Tajā ir bijuši vairāki nozīmīgi pagrieziena punkti, saistīti gan ar globālām pārmaiņām, kas 90. gados atmodināja arī Latviju, gan ar pavisam lokāliem notikumiem un vietējiem apstākļiem, par kuriem šodien liecības glabājas galvenokārt administratīvajos dokumentos, tomēr tas, kas šo skolu mūsdienās atšķir no citām novada skolām, ir tās kompaktais izmērs, mazais bērnu skaits klasēs un skolas īstenotās mācību programmas. Šī skola ir miera un ģimeniskas atmosfēras oāze tiem bērniem, kuriem ir mācīšanās traucējumi vai garīgās attīstības traucējumi7.
Ja turpinām virzīties pa Skultes ielu uz priekšu, kreisajā pusē ieraugām dienas centru “Skulte” un tai piegulošo Skultes dabas parku. Šī sabiedriskā ēka 2014. gada nogalē Latvijas Būvnieku asociācijas ikgadējā skatē nominācijā “Gada labākā sabiedriskā jaunbūve Latvijā 2014″ saņēmusi trešo vietu8. Tās dizains pat pēc teju 10 gadiem joprojām ir mūsdienīgs un brīnišķīgi harmonizē ar parku tam blakus.
Ja Skultes apkaimē gadās būt vasaras pilnbriedā un šķiet, ka gaisā jaušama lavandas smarža, tas nav māns, jo pavisam netālu, idilliskā vietā meža ielokā, atrodas viens no lielākajiem lavandu laukiem Latvijā - lavandu audzētava “Mētras”. Te violetu kupenu un reibinošas smaržas ieskauts vari iemalkot aromātisku espreso vai nogaršot lavandas saldējumu.
Tomēr, ja Skultes apkaimē pārskati sēņu vietas rudenī, nesatraucies, uzejot lielu, baltu krustu mežā, kur uz plāksnītes ir teksts “1941. gada 11 upuru piemiņai”. Savulaik nejauši pamanīts svaigs zemes rakums izrādījās čekas nogalināto upuru apbedījums. Divās kapa bedrēs 1941. gada jūlijā atraka 11 cilvēku mirstīgās atliekas. Šos upurus 1941. gada novembrī pārapbedīja Rīgas Meža kapu apbedījuma vietā “Baltie krusti”. Piemiņas vietā Skultē tika uzcelts Baltais krusts9.
Lūk, cik šarmanta un interesanta ir Skultes apkaime! To noteikti ir vērts iepazīt kādā vasarīgā izbraucienā ar velosipēdu. Bet nākamajā apkaimju iepazīšanās tūrē dosimies tālāk uz plašo Jaunmārupes apkaimi.
Plašāk par apkaimēm ŠEIT.
Sabiedrības iesaistes un mārketinga nodaļa
1 www.marupe.lv
2 Ilze Būmane “Mārupes novads Māras zīmē”, 50. - 51. lpp.
3 Ilze Būmane “Mārupes novads Māras zīmē”, 51. lpp.
4www.marupe.lv
5 www.aviofoto.lv
6 Ilze Būmane “Mārupes novads Māras zīmē”, 320. lpp.
7 www.skolaskulte.lv
8 www.marupe.lv
9 www.marupe.lv