Trešdien, 11.martā, Mārupes novada Domes priekšsēdētājs Mārtiņš Bojārs tikās ar Latvijas valsts Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu, lai pārrunātu jautājumus par dzelzceļa līnijas Rail Baltica atzara virzīšanu Mārupes novada teritorijā.
Tikšanās laikā Ministru prezidente tika iepazīstināta ar reālo situāciju Rail Baltica projekta izstrādes gaitā – ar to, kā līdz šim projektu izstrādātāji ir veikuši pētījumus, un par Domes un lidostas „Rīga” savstarpējo sadarbību lēmumu pieņemšanā attiecībā uz dzelzceļa ievadu lidostā. M.Bojārs informēja ministru prezidenti arī par pašvaldības, iedzīvotāju un ekspertu viedokļiem attiecībā uz līdzšinējā trases atzara virzīšanu cauri Mārupes novadam.
„Pārrunājām arī jautājumu par kompensācijām dzelzceļa trases skarto īpašumu un objektu īpašniekiem. Ministru prezidente atzina, ka kompensācijas mehānismam ir jābūt adekvātam. Bijām vienisprātis, ka šī līnija ir Latvijai svarīga, tāpat svarīgs ir arī savienojums ar lidostu „Rīga”,” komentējot tikšanos stāsta M.Bojārs.
Ministru prezidente Laimdota Straujuma sarunas laikā piekritusi tam, ka pašvaldības iebildumi ir jāņem vērā un dzelzceļa līnijai, šķērsojot Mārupes novadu, jābūt ar pēc iespējas mazāku ietekmi uz vidi, iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Premjerministre arīdzan norādījusi, ka atzara trasējumam būtu nepieciešams izvērtēt vēl citus variantus.
Mārupes novada Domes priekšsēdētājs saka, ka „pēc šīs tikšanās gribētu cerēt uz konstruktīvām sarunām ar visām iesaistītajām pusēm, ņemot vērā to, ka Ministru prezidente solījusi uzrunāt arī Satiksmes ministriju, lai turpmāk diskusija kopā ar pašvaldībām veidotos konstruktīvāka”.
7.martā sabiedriskajā apspriedē Mārupes iedzīvotāji izteica atbalstu kopējam Rail Baltica projektam, tajā pašā laikā vairākums pauda būtiskus iebildumus pret projekta iztrādātāju piedāvāto dzelzceļa trases atzaru, kas, savienojot Rīgas dzelzceļa staciju ar lidostu „Rīga”, paredz šķērsot Mārupes novada teritoriju caur apdzīvoto Vētras ciemu. Publiskā vidē projekta izstrādātāji ir pauduši, ka Mārupes novadam ir izstrādāts alternatīvs atzara risinājums, taču līdz šim nekādus dokumentus pašvaldība saņēmusi nav. „Ja šādi varianti tiks iesniegti, mēs tos izvērtēsim,” iepriekš norādījis M.Bojārs.