Mārupes pašvaldība kopumā atbalsta projekta “Rail Baltica” pamattrases izbūvi Latvijā, kas nodrošinātu Baltijas valstīm ērtu dzelzceļa savienojumu ar Eiropu, taču kategoriski noraida atzara izbūvi, kas dzelzceļa trasi savieno ar lidostu “Rīga” caur Mārupes novada teritoriju. Šis projekta attīstītāju piedāvātais atzars vistiešākajā veidā pasliktinās Mārupes novada iedzīvotāju un uzņēmēju dzīves vidi.
Jau 2014.gada 6.novembrī projekta sanāksmē tās dalībnieki tika iepazīstināti ar PS “RB Latvija” (projekta izstrādātāju) veiktās daudzkritēriju analīzes rezultātiem, kur tika virzīts risinājums veikt Rail Baltica ievadu Rīgā un lidostā, praktiski neskarot Mārupes novada teritoriju. Ievada trasējums saskanēja ar 2011. gada AECOM ieteikto Rail Baltica variantu, kuram tika veikta tehniskā izpēte un sniegts argumentēts pamatojums.
2014.gada 6.novembra sanāksmes Rail Baltica prezentācijas materiāli
Taču jau 2015.gada 22.janvārī sanāksmes dalībniekiem tika iesniegts līdz tam nevienā darba grupas sanāksmē neapstiprināts Rail Baltica pamattrases savienojums ar lidostu Rīga, kas Mārupes novada teritoriju šķērso gandrīz 10 km garumā, sadalot ne tikai jaunizveidoto Vētras ciemu, bet arī novadu kopumā. Izbūvējot atzaru piedāvātajā versijā, sliežu ceļš uz lidostu sašķels Mārupes novadu divās daļās, bet pa vidu būs iežogotas dzelzceļa sliedes kā “Berlīnes mūris”. Zināms, ka Mārupes novadā plānota tikai viena pārbrauktuve, tāpēc skaidrs, ka nākotnē tas radīs ievērojamus sastrēgumus uz jau tā noslogotā ceļa Mārupe - Jaunmārupe.
Vēlos uzsvērt, ka tāpat, kā jebkurš projekta atbalstītājs, Mārupes pašvaldība izprot pamattrases nepieciešamību un projekta valstisko nozīmi. Taču absolūti neizprot un noraida piedāvāto atzaru caur Mārupes novadu.
Izstrādājot piedāvāto variantu, pirmkārt, nav ņemta vērā reālā situācija novadā - izpētē izmantots novecojis kartogrāfiskais materiāls (divus, trīs gadus vecs), un reālā apbūve šodien jau ir ievērojami mainījusies. Dzelzceļa trase no lidostas līdz apvedceļam vairs nav plānota “zaļās pļavās”, bet nu jau teritorijā, kur izveidojies jauns ciemats.
Otrkārt, daudzkritēriju analīzes rezultātos (kas pamato izvirzīto ietekmes uz vidi risinājumu) secināts, ka uz sabiedrisko apspriešanu tiek virzīts variants, kas ietver optimālākos Rīgas centra un ostas savienojumus – taču publiskotajās kartēs osta neparādās.
Lai attaisnotu projekta Rail Baltica nozīmīgumu, tiek uzsvērti ievērojami ieguvumi, darba vietas un ekonomiskā izaugsme (daudzkritēriju analīzē prognozēts IKP pieaugums par 3 % gadā), tai pat laikā nekur netiek izvērtēti zaudējumi, kas Mārupes novada pašvaldībai, tās uzņēmējiem un iedzīvotājiem būtu mērāmi desmitos miljonu eiro.
- Projekta atzara trasējums tā ietekmes zonā skars aptuveni 200 cilvēku īpašumus, bet, kā jau minēts – netieši skars visus novada iedzīvotājus.
- Šī projekta virzīšana caur Mārupes novadu būtiski kaitē uzņēmējdarbības videi, jo trases šķērsojuma ietekmes zonā ir koncentrējusies virkne loģistikas un ražošanas uzņēmumu (Kreiss, Doka, Polipak, Beweship, Wittraktor, Ramirent u.c.).
- Tāpat projekta īstenošana ietekmē pašvaldības un privāti radīto infrastruktūru Vētras ciema attīstībā (centralizēta ūdenssaimniecība, gāze, Lattelekom, ceļu infrastruktūra), kā arī jāņem vērā jau veiktie ieguldījumi ceļa izbūvē NATO kravu pārvadājumiem.
- Nav vērtēta arī projekta ietekme uz Mārupes novadā ar Kohēzijas fonda atbalstu realizētajiem ūdenssaimniecības projektiem un to ietvaros radīto infrastruktūru, ko šķērsos šī trase. Tas rada augstus riskus Kohēzijas fondu projekta rezultātu nesasniegšanai, kas savukārt nozīmētu ieguldīto finanšu līdzekļu atmaksāšanu Eiropas Komisijai no pašvaldības budžeta līdzekļiem.
- Projekta īstenošanas rezultātā tiks sagrauta Mārupes novada meliorācijas sistēma, kas ir ļoti būtiska novada hidrogrāfijas tīkla saglabāšanai.
- Iedzīvotāji cietīs no palielināta trokšņa (summēsies aviācijas un dzelzceļa troksnis), zemes vibrācijas.
- Paredzēta īpašumu atsavināšana, visticamāk pa kadastrālo vērtību, kas radīs būtiskus zaudējumus Mārupes iedzīvotājiem.
- Neizvērtētie zaudējumi radīs arī būtisku ietekmi uz nekustamo īpašumu vērtību novadā, attiecīgi gan nekustamo īpašumu nodokļa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanos, darbavietu zaudēšanu uzņēmējdarbības skartajā zonā un neizbēgamu iedzīvotāju migrāciju, ņemot vērā zaļās un ģimeniskās vides sagraušanu Mārupes iedzīvotājiem.
Kā Domes priekšsēdētājs vēlos uzvērt, ka Mārupe ir par šī dzelzceļa pamattrases attīstīšanu, kā arī par nepieciešamību nodrošināt iedzīvotāju ātru nokļūšanu no Rīgas centra līdz lidostai, tāpēc atbalstām sekojošas alternatīvas, kuras, diemžēl, vairs piedāvātas netiek:
- Ātrgaitas dzelzceļu, izmantojot esošo dzelzceļa sliežu sastāvu no Rīgas centra līdz lidostai pa Rīga-Tukums II dzelzceļu.
- Vai pat vēl labāk - ātrgaitas tramvaju, kas savieno pilsētas centru ar lidostu. Ja šobrīd piedāvātais atzars uz lidostu Rīga sadārdzina Rail Baltica projektu apmēram 500 miljonu eiro apmērā, tad tramvaja izbūve maksātu 20 miljoni eiro. Tātad – kas ir izdevīgāk?
Un visbeidzot, analizējot daudzkritēriju analīzi, izvirzītais risinājums par ES līdzekļiem izbūvētam atzaram tieši caur Mārupes novadu uz lidostu Rīga iespējams, ir ar mērķi maksimāli pietuvoties Krievu salas ostai, uz kuru tiek prognozēts kravu apgrozījums ap 20 miljonu tonnu gadā, lobējot atsevišķu uzņēmēju intereses.
Mārtiņš Bojārs, Mārupes Domes priekšsēdētājs