Atbilstoši Administratīvi teritoriālai reformai, no šī gada 1. jūlija Mārupei ir piešķirts pilsētas statuss. Jaunā pilsētas robeža ir bijušā Mārupes ciema robežās.
Kopš 13. gadsimta tagadējais Mārupes pagasts ietilpa Rīgas landfogtejā, vēlāk Rīgas patrimonālā apgabala Katlakalna draudzes novadā. 1910. gadā no Olaines administratīvi atdalītais Bieriņu pagasts 1925. gada 3. augustā tika pārdēvēts par Mārupes pagastu par godu gar tā robežām tekošajai Mārupītei. 1935.gadā Rīgas apriņķa Mārupes pagasta platība bija 25 km² un tajā dzīvoja 1889 iedzīvotāji. 1945. gadā pagastā izveidoja Mārupes un Tēriņu ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Rīgas rajona Mārupes ciemam 1963. gadā pievienoja likvidēto Tēriņu ciemu, kam pirms tam, savukārt, 1954. gadā bija pievienots likvidētais Mazcenas ciems. 1974. gadā daļu ciema teritorijas pievienoja Rīgas pilsētai.
1990. gadā Mārupes ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gada administratīvi teritoriālās reformas rezultātā Mārupes pagasts tika pārveidots Mārupes novadā. 2021. gada administratīvi teritoriālā reformas rezultātā Mārupes novadu apvienoja ar Babītes novadu, izveidojot jaunu, plašāku Mārupes novadu, kurā bez Mārupes pagasta ietilpst arī Babītes pagasts un Salas pagasts.
Latvijas Republikas pilsētas iedala valstspilsētās un novadu pilsētās. Mārupes novadā Mārupe būs pirmā pilsēta. Šā gada 1. jūlijs ir zīmīgs datums vēl diviem novadu centriem Pierīgā – arī Ķekavai un Ādažiem tiek piešķirtas pilsētas tiesības.
