Mācīties sadzirdēt

Mārupes novada bērnu vecākus 21. aprīlī aicinājām uz domu darītavu "Audzināšanas troksnis"*. 
Šāds Mārupes novada Izglītības, kultūras un sporta pārvaldes rīkots pasākums notika pirmo reizi un tā mērķis bija aktualizēt jautājumus par skolu un vecāku sadarbību, kā arī mēģināt rast atbildes - ko mēs katrs varam darīt, lai mazinātu “audzināšanas troksni”.

Domu darītavu atklāja Mārupes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Andrejs Ence, kurš savā uzrunā aicināja pārdomāt risinājumus, ko darīt, lai sekmīgāk ritētu skolas un vecāku sadarbība, un vēlēja ikvienam apmeklētājam no domu darītavas aiziet ar kādu noderīgu ideju.

Savukārt Izglītības, kultūras un sporta pārvaldes vadītāja Liene Šmite aicināja ne tikai domāt, bet arī rīkoties.  “Tāds ir mūsu mērķis – nākt kopā visām iesaistītajām pusēm, lai šos jautājumus aktualizētu, domātu, dotos mājās un darītu. Pēdējā laikā aizvien vairāk ir dažādu signālu par to, kas notiek sabiedrībā, ģimenē, uz ielas, mūsu izglītības iestādēs - nogurst skolotāji, nogurst vecāki, mēs saņemam vēstules, sūdzības… Ir skaidrs, ka šis audzināšanas jautājums laikmetā, kurā mēs dzīvojam, ir spilgti iekrāsojies, jo tie bērni, kuri piedzims šodien, tie vairs nav tie bērni, kas piedzima vakar. Jautājums – ko mums kā pieaugušajiem darīt savādāk, kā palīdzēt ģimenēm, kā mums kā pašvaldībai iesaistīties – palīdzēt ģimenēm, palīdzēt izglītības iestādēm, izstrādāt iekšēju metodiku, kā strādāt, kā atbalstīt, neskatoties uz to, kas notiek apkārt, jo mums ir jāsāk ar sevi, ar savu ģimeni, vietējo kopienu.”

Aizdomāties par lietu kārtību, par to, kā mēs katrs audzinām savus bērnus, kā arī ieskatīties sevī pašā un iespējams kaut ko mainīt savā domāšanā, attieksmē pret sevi, savu bērnu palīdzēja domu darītavas lektori Indulis Paičs un Diāna Zande, kas dalījās gan teorijā, gan dažādās noderīgās atziņās.

Teologs, grāmatu autors Indulis Paičs savas lekcijas sākumā akcentēja, ka troksnis nav tikai audzināšanā. “Dzīvojam pasaulē, kurā vienlaikus notiek ļoti daudz pārmaiņu. Pārmaiņas ir gan iespēju, gan arī stresa un zaudējumu laiks, jo jāprot “palaist” vecā dzīve.” 
Dzīves sākumā cilvēks dara visu, ko saka impulsi, nākamajā periodā viņam ir jāmācās tiem pretoties, t.i., jādara tas, ko grib citi. Savukārt nākamais līmenis ir iemācīties izkāpt no rāmja un nebūt normu vergam.  Bet nevaram aizmirst to, ka disciplīna ir svarīga detaļa, kas ved pretim nobriedušam cilvēkam. 
Turpinot disciplīnas tēmu, I. Paičs vecākiem ieteica izlasīt Skota Peka grāmatu “Ceļš, kuru izvēlēties”, kur tās autors uzsver, ka ikvienam nepieciešamas divas pieredzes – žēlastība un disciplīna. Ļoti būtiski jau bērnībā  bērnam ļaut piedzīvot to, ka viņš ir vērtība. Un žēlastības pieredze ir tā, kurā tiec pieņemts bez nosacījuma, tāpēc, ka esi. Būtiski ir ik pa laikam bērnam atgādināt: “Tev var neizdoties, bet tu esi vērtīgs”. Vienlīdz svarīgi ir noteikt arī skaidrus spēles noteikumus, un tie ir vienīgie, kas spēj palīdzēt atrast ceļu. Svarīgi saprast, ka “bērni iemācās to, ko mācām, bet kļūst tādi, kādi esam mēs”.  
Lektors arī akcentēja mūsdienu vecāku nepamatotās iedomas par skolu kā sava veida rehabilitācijas iestādi – pašiem vecākiem nav laika (nemāk atrast laiku, ir pārguruši) pievērsties savam bērnam, un sagaida, ka šo funkciju pārņems skola. 
Lai neizdegtu, svarīgi ir saprast jēgu tam, ko darām, jāmeklē izaugsmes iespējas, jāizvairās no toksiskām attiecībām. Ja vecāks ir atradis savu aicinājumu, tad arī saviem bērniem var dot ko vairāk. 

Savukārt par temperamenta tipiem, vizualizējot tos ar dažādiem piemēriem, savā lekcijā stāstīja psiholoģijas doktore, kognitīvi biheiviorālā terapeite un lektore Diāna Zande.
Maldīgs ir priekšstats, ka bērna temperaments parādās skolā vai bērnudārzā, - tā ir vide, kur to var skaidrāk pamanīt, jo bērns no ģimenes vides ir nonācis citā, svešā vidē, kur viņa uzvedību, reakciju uz lietām iespējams novērot no malas, tādēļ nedrīkst “likt bērnus kastītēs”, uzliekot zīmogu, ka man viņš ir tāds vai tāds.
“Tas, kā bērni reaģē uz dažādām dzīves situācijām, viņu temperaments, ir ķieģelīši viņu personībai.” 
Ļoti svarīga ir vecāku loma dažādu reakciju nostiprināšanā. Piemēram, ja vecāks uzvilkti reaģē uz savu emocionālo bērnu, tas tikai bērnā nostiprina intensīvo reakciju uz notiekošo. “Vecākam ir jāspēj būt krastam, pret kuru var dauzīties un sist, bet krasts iztur.” Tāpat būtiski norādīt nevis uz bērna kļūdām, bet uz to, kas ir izdevies. 
Pusaudža vecumā arī būtiski būt klātesošiem bērna pārdzīvojumos, dot savu telpu (gan tiešā, gan pārnestā nozīmē). 
Tāpat bērnam ir svarīgi saprast, ka rūpes par kādu ir ļoti augstu vērtējama darbība, bērnam nepieciešams dot pārliecību, ka viņš “spēj kaut ko tādu, kas ir orientēts uz kādu citu”. 

Domu darītavas noslēgumā - paneļdiskusijā “Kā veicināt vecāku un skolas sadarbību audzināšanas jautājumos” piedalījās Mārupes novada Izglītības, kultūras un sporta pārvaldes vadītāja Liene Šmite, Saeimas deputāts, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas biedrs Česlavs Batņa, Mārupes novada pašvaldības domes deputāte, Mārupes Kultūras nama vadītāja Ira Dūduma, Mārupes pamatskolas skolas padomes vadītājs Zigmunds Vīķis, Mārupes novada iedzīvotājs, tētis Armands Simsons, Babītes vidusskolas direktore Ilze Rozenberga un PII “Zīļuks” vadītāja Inese Šīmane. Pasākumu vadīja Agris Starts.
Diskusijā tās dalībnieki ar klātesošajiem dalījās savā – vecāku – pieredzē. Nereti izskanēja tas, ka, neatkarīgi no bērna vecuma, mēs, vecāki mācāmies būt labi vecāki un draugi saviem bērniem. Par vecākiem nav iespējams iemācīties pirms bērna ienākšanas ģimenē. Ar bērna piedzimšanu sanāk gribot negribot iestāties jaunā skolā. Un kas interesantākais – skolotāja lomā ir mūsu pašu bērns, kas ir un būs mūsu atspulgs. Arī 25 gadīgam bērnam vecākiem jāturpina mācīties būt vecākiem. Tas ir nebeidzams ceļš – būt vecākiem.

Noslēgumā pasākuma vadītājs aicināja ikvienu aizdomāties, par katra līdzatbildību audzināšanas troksnī un ko katrs esam gatavi mainīt. Ne vienmēr būs vainīga skola, taču arī skolai jāmācās atzīt savas kļūdas, radīt uzticamību gan vecāku, gan skolēnu vidū. Uzņemties atbildību par katru soli. 

Pasākuma apmeklētāju atsauksmes pēc pasākuma liecina, ka šādas domu darītavas ir nepieciešamas arī turpmāk, līdz ar to arī nākamā gada pavasarī šāds pasākums notiks, kur aicināsim vecākus gūt jaunas zināšanas un iespēju paraudzīties uz zināmām lietām no cita skatpunkta.
 

Domu darītavas apmeklētāju atsauksmes

• Paldies par interesanto sniegumu!
• Dažādība. 
• Par D. Zandes stāstīto - ar unikālu raksturu piedzimstam, un dzīves laikā mums ir iespēja to apzināt un kontrolēt jeb vadīt.
• Cilvēcīgums.
• Paldies! Lekcija interesanta, emocionāli aizraujoša!
• Vērtīga.
• Paldies pa brīnišķīgo D. Zandes lekciju. Noteikti piedomāsim pie bērna intensitātes nomierināties! Par istabu arī norezonēja!
• "Drīkstu pie tevis pasēdēt? Cik pie tevis ir labi..." Noteikti to darīšu ar savu pusaudzi.
• Paldies, ļoti interesanta, aizraujoša lekcija. Paldies!
• Sirsnīgs paldies par pārdomām! Ir idejas! Paldies!
• Super!
• Paldies, ka atsvaidzinājāt un izcēlāt no dziļumiem vairākas jau man zināmas lietas, arī manas iekšējās pārliecības, un nosaucāt tās vārdos. Bet ir grūti, atzīstu, pašai zināmas lietas realizēt ikdienā, rutīnā, dzīvē. Paldies!
• Paldies par lekciju. Īpaši vērtīgas bija atziņas par dažādajiem pasaules dziļuma izpratnes līmeņiem un atbilstoši izteiktajiem dažādajiem risinājumiem, lai arī mērķis ir vienāds visām diskusijas pusēm.
• Atbildes=konflikts, jautājumi vieno.
• Atbildes ved uz konfliktu, jautājumi uz risināšanu. Paldies!
• Pārdomas.
• Iedvesmojoši.
• Ļoti patika I. Paiča lekcija . Es sapratu, ka esmu uz pareizā ceļa. Bet vēl ir kur augt. Paldies!
• Izcila lekcija, lieliskas atziņas, žēl, ka netika ierakstīts. Noteikti iegādāšos lektora minēto grāmatu un sameklēšu iespēju vēl dzirdēt kaut ko no I. Paiča.
• Lieliska, iedvesmojoša un domāt rosinoša. Paraudzījos uz sevi un savu izturēšanos! Paldies!
• Mēs esam tā vērti! Paldies!

Lektoru un diskusijas dalībnieku ieteiktās grāmatas: Skots Peks “Ceļš, kuru izvēlēties”,  Priora Karena “Nenošauj suni!”, Robins Šarma “Līderis bez titula”, kā arī filma “Neona pavasaris”.

PASĀKUMA FOTOGALERIJA

 

Par apmeklētāju bērnu pieskatīšu un radošām aktivitātēm laikā rūpējās pasākumu aģentūra "Smaidu darbnīca".

*Pasākumam dots nosaukums “Audzināšanas troksnis”, jo troksnis rada jezgu, neapmierinātību un uztraukumu, tas traucē sarunāties un sasniegt kopīgo mērķi - palīdzēt bērnam izaugt harmoniskā, labvēlīgā un motivējošā vidē. 

Sabiedrības iesaistes un mārketinga nodaļa