27.aprīlī notika jau otrā tematiskā darba grupa jaunizveidotā Mārupes novada Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas (IAS) 2022.-2034. gadam izstrādes ietvaros.
Otrās tematiskās darba grupas tēma bija “Novada profils un publiskie pakalpojumi”, tās gaitā tika diskutēts par pakalpojumu pieejamības nodrošināšanu jaunizveidotā novada apdzīvojuma centros un sniegto pakalpojumu grozu, kā arī novada pakalpojumu attīstības virzieniem.
Darba grupa strādāja tematiskās apakšgrupās pie priekšlikumiem šādiem jautājumiem:
- Novada profils, specializācija
- Novada iedzīvotāju apkalpošanas centri – prioritārie pakalpojumi centros un minimālais pakalpojumu grozs, kuram būtu jābūt nodrošinātam novada apdzīvojuma centros (ne tikai administratīvajā centrā), cik un kur varētu būt šādi centri;
- Izglītības iestāžu nodrošinājums – pirmsskolas izglītības iestādes, pamatskolas, vidusskolas, mūžizglītība, u.c.;
- Sociālo pakalpojumu nodrošinājums – sociālās aprūpes nami, dienas centri senioriem, u.c.;
- Interešu izglītība dažāda vecuma cilvēkiem – mākslas, mūzikas, sporta skolas, nodarbības, pulciņi, u.c.;
- Kultūra – kultūras nami, bibliotēkas, muzeji, estrādes, u.c.;
- Komunālie pakalpojumi – atkritumu apsaimniekošana, siltumapgāde, centralizētā ūdensapgāde un kanalizācija.
Apkopojot priekšlikumus, iezīmējās viedoklis, ka pašvaldībai būtu jānodrošina pilna spektra pakalpojumi, tomēr jāapzinās, ka jaunizveidotā novada apdzīvotās vietas ir ļoti dažādas. Svarīgi būtu ņemt vērā, lai pakalpojumu sniegšanas vietas noteikti būtu sasaistītas ar sabiedriskā transporta pārklājumu lielākajās apdzīvotajās vietās, savukārt attālākos rajonos pieejamību varētu nodrošināt, organizējot transportu nokļūšanai uz pakalpojuma sniegšanas vietu.
Darba grupas dalībnieki uzskatīja, ka jāsaglabā vienotie klientu apkalpošanas centri gan Mārupē, Jaunmārupē, gan Piņķos un varbūt arī Spuņciemā, kur var saņemt plaša spektra pakalpojumus. Bibliotēkās Babītē, Spuņciemā un Jaunmārupē varētu būt iespēja saņemt daļu no pakalpojumiem. Iespējams nākotnē būtu jāizskata iespēja nodrošināt pakalpojumu pēc pieprasījuma. Noteikti jāņem vērā arī digitalizācijas iespējas un nepieciešamība, ieviešot jaunus pakalpojumus. Izskanēja viedoklis veidot sadarbību ar privātajiem pakalpojumu sniedzējiem jomās, kurās pašai pašvaldībai nav kapacitātes nodrošināt kvalitatīvu pakalpojumu.
Vērtējot novada specializāciju un profilu, iezīmējās uzsvars uz multifunkcionālu novadu.
Viens no pamatvirzieniem – izglītība, mūžizglītība un ar to saistītās iespējas. Arī turpmāk izglītība būtu saglabājama kā prioritārā joma, veidojot spēcīgas izglītības iestādes līdz pat vidusskolas līmenim – Piņķos, Jaunmārupē un Mārupē, kas būs pašvaldības lielākais izaicinājums tuvākajos gados. Tuvākajos gados Mārupē nepieciešama arī jauna sākumskola, lai varētu paplašināt Mārupes valsts ģimnāziju. Babītes pagastā nepieciešama jauna pirmsskolas izglītības iestāde.
Arī mūžizglītība būtu viens no virzieniem, kas jāattīsta. Šeit iespējams jāsadarbojas ar privātajiem pakalpojuma sniedzējiem, ņemot vērā arī infrastruktūras trūkumu.
Savukārt ņemot vērā lidostas tuvumu, būtu jādomā par specializāciju uz nozari, kas saistīta ar lidostas darbu, kur nepieciešams augsti kvalificēts darbaspēks. Iespējams, ka kāda no novada vidusskolām varētu specializēties aviācijas jomā.
Jādomā arī par jauniešu centru attīstību dažādās novada vietās, kur jauniešiem attīstīt savas intereses. Interešu izglītība būtu jānodrošina dažāda vecuma cilvēkiem – pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai, tomēr koncentrējot to apdzīvojuma centros. Jādomā arī par senioriem, attīstot digitālo izglītību, un pakalpojumus nodrošinot pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai, tātad arī mazākajos centros.
Kā vēl viens no jaunizveidotā novada attīstības virzieniem darba grupas dalībnieku diskusijā iezīmējās loģistika un ar to saistītā uzņēmējdarbība un šīs nozares uzņēmumu koncentrēšanās areālā ap lidostu. Pašvaldībai būtu jāveicina lidostas apkārtnes uzņēmēju attīstību. Tika akcentēts arī jauns novada specializācijas virziens – mazā uzņēmējdarbība jeb mājražošana un amatniecība, kas pamazām jau iezīmējas par pastāvīgu uzņēmējdarbības nozari, kuras attīstība lielā mērā ir saistīta ar sadarbību ar pašvaldību.
Diskusijas dalībnieki uzsvēra nepieciešamību attīstīt arī aktīvās atpūtas un dabas tūrisma jomu, kuru būtu jāveido sasaistē ar kaimiņu novadiem un velo kustību, veidojot gan vietējas nozīmes, gan reģionālos maršrutus.
Kultūras jomā Mārupe varētu sniegt pakalpojumus arī rīdziniekiem no tuvākajām apkaimēm. Jaunajam novadam ļoti būtu vajadzīga multifunkcionāla kultūras iestāde un/vai brīvdabas koncertzāle, kā arī vienots novada muzejs ar izstāžu telpu. Izskanēja priekšlikums Švarcenieku muižu attīstīt par novada muzeju un Bīriņu purvu labiekārtot kultūras vajadzībām.
Veselības aprūpe – katrā no lielajiem centriem būtu jābūt veselības aprūpes centram, kuri varētu veidoties sadarbībā ar pašvaldību.
Sportā būtu jāattīsta jomas, kas nepārklājas ar Rīgas piedāvājumu, piemēram, BMX, teniss. Savukārt tādus pakalpojumus kā aktīvās atpūtas laukumu un rotaļlaukumu nodrošinājums jāplāno pēc iespējas tuvāk iedzīvotājiem.
Attiecībā uz ūdenssaimniecību izskanēja viedoklis, ka kanalizācijai noteikti būtu jābūt centralizētai, taču attiecībā uz ūdeni varētu tikt piedāvāti vairāki varianti. Arī siltumapgādes pakalpojuma piedāvājumam būtu jāņem vērā apdzīvotības blīvums, nodrošinot to centralizēti vietās, kur lielāks apdzīvotības blīvums.
Atkritumu saimniecībā situācija pašlaik ir atšķirīga. Mārupē pieejama atkritumu šķirošana, tos bez maksas izvedot no katras privātmājas, savukārt Babītē ir izveidoti atkritumu šķirošanas punkti, kam ir savas apsaimniekošanas problēmas, kuras būtu jārisina, pašvaldībai sadarbojoties ar pakalpojuma sniedzēju.
Mārupes un Babītes pašvaldības ir uzsākušas kopīgu darbu pie jaunizveidotā Mārupes novada Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas (IAS) 2022.-2034. gadam izstrādes. Darbs pie IAS izstrādes uzsākts jau pagājušā gada rudenī, izveidojot kopīgas darba grupas, šī gada sākumā tika veikta apjomīga aptauja, kurā iedzīvotāji izteikuši daudzus priekšlikumus, kas palīdzēs pašvaldībai stratēģijas izstrādē.
Lai iesaistītu iedzīvotājus savas dzīves vides attīstības prioritāšu noteikšanā, IAS izstrādes ietvaros tiek rīkotas tematiskās darba grupas un iedzīvotāju forumi, kuros aicināti piedalīties visi novada attīstībā ieinteresētie - gan iedzīvotāji, gan novada uzņēmēji, pakalpojumu sniedzēji un turpmākai attīstībai paredzēto zemju īpašnieki un potenciālie attīstītāji, kā arī novada nevalstiskās organizācijas.