11.novembrī, Latvijas Brīvības cīņās kritušo varoņu piemiņas dienā, notikusi sadziedāšanas pie Mārupes vidusskolas un mārupieši devušies jau tradicionālajā lāpu gājienā, kas šogad pulcējis rekordlielu dalībnieku skaitu. Mārupes kapos patriotiskās noskaņās pie represijās cietušo pieminekļa noticis piemiņas brīdis un Latvijas 100gades projekta „Atceries Lāčplēšus” ietvaros atklāta uzstādītā Mārupes novada Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru piemiņas stēla. Savukārt vakara izskaņā Mārupes Kultūras namā noticis aizkustinošs svētku koncerts, dziedot spēka dziesmas kopā ar Ievu Akurāteri.
Vakarā pie Mārupes Vidusskolas notikusi Lāčplēša dienas sadziedāšanās, lāpu gājiens līdz Mārupes kapiem un piemiņas brīdis, ko ik gadu organizē Mārupes novada Dome sadarbībā ar Nacionālās Apvienības Mārupes nodaļu.
Kā savā svētku uzrunā minēja Mārupes Kultūras nama direktore: “Šogad gājiens pulcējis rekordlielu dalībnieku skaitu. Lai gan lāpas tika sarūpētas divas reizēs vairāk nekā pērn, mums pietrūka un man ir patiess prieks par to. Tas nozīmē, ka mīlestība pret mūsu zemi Latviju un cieņa pret tiem, kuri to godam sargājuši, tikai pieņemas spēkā.”
Pēc piemiņas brīža svinīgi atklāta uzstādītā piemiņas zīme Latvijas Brīvības cīņās kritušo Mārupes novada Lāčplēša ordeņa kavalieru piemiņai.
Stēla uzstādīta pateicoties LR Aizsardzības ministrijas Jaunsardzes un informācijas centra iniciētajam projektam “Atceries Lāčplēšus”. Latvijas valsts pirmais un augstākais apbalvojums – Lāčplēša Kara ordenis – piešķirts 7 Mārupes novadniekiem. Viņu vārdi un dzimšanas dati iegravēti piemiņas zīmē, kas atklāta pie Mārupes kapiem un kalpos kā valsts atpazīstamības simbols un vieta, kur Lāčplēša dienā pulcēties tautai, aizdedzot svecītes par Latvijas Brīvības cīņās kritušajiem kavalieriem.
Stēlas granīta sagatavi pašvaldība saņēmusi dāvinājumā no LR Aizsardzības ministrijas, gravēšanas un uzstādīšanas darbus īstenojusi pašvaldība. Izpēti par novada Lāčplēša ordeņa kavalieriem veikusi novada iedzīvotāja Gunta Lielkāja un pašvaldības tūrisma organizatore Elīna Brigmane. Pateicība arī Latvijas Kara muzeja Izglītības un informācijas nodaļas vadītājam Mārtiņam Mitenbergam par informācijas pārbaudi.
Uzziņai
LĀČPLĒŠA KARA ORDEŅA KAVALIERI MĀRUPES NOVADĀ
Kapteinis Nikolajs Ošiņš, 1901-1941
Seržants 9. Rēzeknes kājnieku pulkā. Apbalvots par 1919.g. 15.oktobra cīņām Bolderājas rajonā. Dzimis 1901.g. 5.augustā. Dzīvojis Mārupes novadā, Cērtenes ielā. Rīgā tirgotāja ģimenē. NKVD apcietināts 1941.g. martā. PSRS Augstākās tiesas kara kolēģija 1941.g. 29.jūlijā Maskavā notiesāja uz nāvi. Ordenis piešķirts 1924.g.
Vecākais apakšvirsnieks Dāvids Kretulnieks, 1892-1970
Vecākais apakšvirsnieks 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulkā. Apbalvots par kauju 1916.gada 23. decembrī starp Mangaļiem un Skangaliem. Dzimis Ezeres pagastā. Miris Latvijā, apbedīts Mārupes kapos. Ordenis piešķirts 1924.g.
Virsseržants Jānis Krūmiņš, 1893-1968
Virsseržants 8. Daugavpils kājnieku pulkā. Apbalvots par cīņām 1919.g. 19.-21. novembrī pie Līvbērzes. Ordenis piešķirts 1921.g. Dzimis 1893.g. 16.decembrī. Bieriņu pagastā, Rīgā. Miris 1968.g. 26. janvārī Beerfelden, Vācijā.
Kaprālis Herberts Resnais, 1989-1946
Kaprālis 1. partizānu pulka Atsevišķā eskadronā. Apbalvots par 1919.g. 9. jūnija cīņu pie Borchu (Atašienes) stacijas. Ordenis piešķirts 1923.g. Dzimis 1898.gada 27.augustā Rīgā. Apcietināts 1945.g. 25.janvārī Rīgas apriņķa Babītes pagasta “Liberos”. 1941.g. 14.jūnijā deportēts.
Dižkareivis Eduards Stebers, 1890-1970
Kareivis 1. (4.) Valmieras kājnieku pulkā. Apbalvots par 1919. g. 7. aprīļa sakaru atjaunošanu uz Rīgas-Pleskavas šosejas pie Jaunlaicenes skolas starp mūsu un igauņu vienībām. Ordenis piešķirts 1921.g. Dzimis 1890.g. 26.maijā Stāmerienas pag. Mūža nogalē pensionārs. Miris 1970.g. 2.jūlijā Mārupes pag.
Kareivis Arvīds Vuškalns, 1902-1958
Kareivis 6. Rīgas kājnieku pulkā. Apbalvots par cīņu 1919.g. 9. oktobrī pie Ziepniekkalna, Rīgas rajonā. Cīņā smagi ievainots. Ordenis piešķirts 1922.g.
Dzimis 1902.g. 28. jūn. Jaunlaicenes pag. Miris 1958.g. 4. jūlijā Rīgā, apbedīts Mārupes kapos.
Kareivis Eduards Ābele, 1899-1944
Kareivis 11. Dobeles kājnieku pulkā. Apbalvots par izlūku gājienu 1920. g. 11. jūnija naktī pie Krasnojes ciema Osvejas rajonā Latgalē. Ordenis piešķirts 1920.g. 1899.g. 30. janvārī Rīgā. Atvaļināts 1922.g. 20. janvārī. Dzīvojis Mārupes pag. Tēriņu ciema Caunās, strādājis par mašīnistu. Vietējās aizsargu nodaļas dalībnieks. Par turpmāko likteni ziņu nav.
“Kamēr trijas zvaigznes stāv
Mēs nepiederam šķirstam”
/Broņislava Martuževa/
Lāčplēša dienu Latvijā atzīmē par godu neatkarīgās Latvijas valsts armijas uzvarai pār Rietumu brīvprātīgo armiju jeb tā saukto Bermonta karaspēku 1919. gada 11. novembrī. Pieminot šo notikumu, Lāčplēša dienā tiek godināti Latvijas brīvības cīnītāji.