Pirmo reizi izstrādās karti Daugavas ūdenstūrisma maršrutam visā upes garumā

10.08.2018.

Unikālā Daugavas ūdenstūrisma maršruta izpētes ekspedīcija, kas ceļu pa Latvijas lielāko upi uzsāka 24.jūlijā tās augštecē, Latvijas – Baltkrievijas pierobežā, vakar noslēdzās Rīgā, pie Mangaļsalas bākas. Trīspadsmit dienās tika pētīta un dokumentēta Daugavas piemērotība laivotājiem aptuveni 350 km garumā. Tagad sadarbībā ar karšu izdevniecību “Jāņa sēta” eksperti uzsāks darbu pie interaktīvās kartes izveides, kurā būs iezīmēts tūrisma ūdensceļš visā upes garumā, apstāšanās vietas, drošas Daugavas HES apiešanas vietas, 1km attālumā no abiem krastiem – kultūrvēsturiski apskates objekti un tūrisma pakalpojumu sniedzēji, kā arī būs pieejama informācija par upes tecējumu dažādos posmos. Plānots, ka karte tiks publiskota līdz šī gada beigām, un tā būs bez maksas pieejama un viegli lietojama ikvienam interesentam, lai atkārtotu šo maršrutu pa posmiem vai kopumā.

Projekta%20DaugavAbasMalas%20publicit%C4%81tes%20foto%20%203.jpg

Pēc braucienā pieredzētā vides eksperti secina, ka Daugava ir droši laivojama, gleznainie dabas skati šim maršrutam piešķir īpašu vērtību, taču upes ūdenstūrisma potenciāls nav izmantots pilnībā, un būtiski jāuzlabo vides pieejamība. Blīvāk apdzīvotās vietās Daugavas krasti ir izkoptāki un ērtāk pieejami laivotājiem, taču upes lielākajā daļā piestāt un izkāpt ir ļoti sarežģīti vai pat praktiski neiespējami. Tāpat abos krastos atrodas daudz interesantas apskates un atpūtas vietas, taču nav nedz informatīvu norāžu, nedz vienotas informācijas interneta vidē, un vien apkārtnes pazinēji pratīs piestāt pareizajās vietās. Īpašs izaicinājums Daugavas laivotājiem ir HES pārvarēšana – ekspedīcijas komandai viena HES apiešana aizņēma vidēji 4 stundas, jo starp tuvākajām, iespējamajām peldlīdzekļu izcelšanas un iecelšanas vietām ir vairāki kilometri. Eksperti uzsver, ka pie HES apiešanas iespējām jāstrādā pašvaldībām sadarbībā ar vietējiem vides aktīvistiem un HES apsaimniekotājiem, un, ka laivu, plostu pārcelšanai vajadzētu kļūt par oficiālu tūrisma  pakalpojumu. Tāpat jāatzīmē, ka visā Daugavas garumā airēšanas bāze ar apmācību programmu darbojas tikai Rīgā, citviet sporta inventāru vien iespējams iznomāt. 

Ekspedīcijā ar trim speciāli veidotiem plostiem devās 5 vides ekspertu komanda kopā ar 10 brīvprātīgajiem palīgiem, un to organizēja Publisko un privāto partnerattiecību biedrība “Zied Zeme” sadarbībā ar vietējās rīcības grupām no 21 pašvaldības un biedrību “Ūdensmalu attīstībai” sadarbības projekta “DaugavAbasMalas” ietvaros. Daugavas ūdenstūrisma maršruta izpētes ekspedīcija ir sadarbības projekta pirmais posms, un rudenī tas turpināsies ar sabiedrības iesaisti - oktobrī uzsāksies konferenču un diskusiju cikls ap Daugavu esošajās pašvaldībās, kur aicināti pulcēties vietējie vides aktīvisti, pašvaldību amatpersonas, tūrisma uzņēmēji, amatnieki, pētnieki, politikas plānotāji, jaunieši un citas aktīvās iedzīvotāju grupas, lai kopīgi izvērtētu ekspedīcijas laikā gūtos atzinumus, veidotu sadarbības un attīstītu ap Daugavu esošo vietu ekonomisko potenciālu. Vairāk par sadarbības projektu “DaugavAbasMalas” un gaidāmajiem pasākumiem var uzzināt mājaslapā daugavabasmalas.lv, kā arī Facebook lapā.

Projektu atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests, finansē - Eiropas Lauksaimniecības Fonds lauku attīstībai.

Papildus informācija: Līga Ivanova, +371 26464686, liga.ivanova@inbox.lv