Iedzīvotāju interese par privātmājas vai daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas energoefektivitātes paaugstināšanu ir milzīga. Informācijas plūsma par aizvien dārgākiem energoresursiem, gāzes pieejamību u.c. un gatavošanos grūtākiem laikiem var radīt bezizejas sajūtu. Šobrīd ir pienācis tas brīdis, kad ieguvēji ir tie, kuri jau laikus ir plānojuši un ieguldījuši resursus sava mājokļa ilgtspējā. Bet tas nenoliedzami neaizliedz, izvērtējot savus resursus un iespējas, plānot sava mājokļa sakārtošanu ilgākā termiņā.
Šobrīd viss sarežģītākajā situācijā ir daudzdzīvokļu dzīvojamo māju iedzīvotāji, kur viens no pirmajiem soļiem ir apjaust, ka daudzdzīvokļu dzīvojamā māja nav mūžīga, un visdārgākais siltums vienmēr būs tas, kas aizplūst un izzūd projām pa loga rāmja šķirbām, plaisām sienās un cauros jumtos. Te kopīgi ir jāiegulda resursi, vienojoties par daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas remontu, siltināšanu u.c. energoefektivitātes risinājumiem.
Lai apjaustu, kādā stāvoklī ir daudzdzīvokļu māja, viens no rādītājiem ir apkures rēķini. Viens no piemēriem tiek minēts Swedbank rakstā “Viedoklis: Par zemākiem apkures rēķiniem nākamajām sezonām jāparūpējas jau tagad”, kurā tiek sniegti kritēriji, kuri lielākā daļā raksturo ēkas energoefektivitāti. Apskatot šā gada janvārī, februārī saņemtos apkures rēķinus un izvērtējot:
- ja par apkuri bija jāmaksā vairāk nekā 1,5 eiro par kvadrātmetru, tas ir pirmais rādītājs, ka ar namu kaut kas nav kārtībā. Ir jārunā ar apsaimniekotāju un kaimiņiem, lai vienotos par mājas energoefektivitātes paaugstināšanu, renovējot un siltinot tās vietas, kur zudumi ir lielākie;
- ja apkures rēķins bija starp 0,8–1,5 eiro par kvadrātmetru, tas liecina, ka rēķins ir paaugstināts, un, izvērtējot mājas tehnisko stāvokli, iespējams noteikt veidus, kā var paaugstināt ēkas energoefektivitāti;
- ja rēķins ir zem 0,8 eiro par kvadrātmetru, var uzskatīt, ka tā kopumā ir zema cena, bet tas nenozīmē, ka nav jāveic ieguldījumi daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas energoefektivitātes celšanā.
Apkures rēķins nav vienīgais kritērijs, kas parāda ēkas energoefektivitāti un esošās problēmas daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā. Lai identificētu ēkas tehnisko stāvokli, iedzīvotājiem kopīgi jāvienojas par ēkas tehniskā stāvokļa vai energoaudita veikšanu, pēc veiktā novērtējuma kopīgi vienojoties ar apsaimniekotāju plānot finanšu resursus un rīcību turpmākiem gadiem.
29. jūnijā Mārupes novada pašvaldības dome apstiprināja saistošos noteikumus “Par Mārupes novada pašvaldības līdzfinansējumu dzīvojamām mājām piesaistīto zemesgabalu labiekārtošanai un dzīvojamo māju energoefektivitātes pasākumu īstenošanai”. Saistošie noteikumi stāsies spēkā 2022. gada 15. jūlijā.
Atgādinām, ka patlaban ir iespēja saņemt atbalstu no valsts attīstības finanšu institūcijas “Altum” daudzdzīvokļu ēku remontiem un apkārtējās teritorijas labiekārtošanas darbiem - inženiersistēmu (tai skaitā apkures sistēmu) atjaunošanai, pārbūvei vai izveidei, logu nomaiņai, apgaismojuma izbūvei, pārbūvei vai atjaunošanai, uzstādot energoefektīvus LED gaismekļus, kā arī citiem daudzdzīvokļu ēku remontdarbiem un apkārtējās teritorijas labiekārtošanas darbiem. Atbalsta programmā pieejami aizdevumi 10 000 līdz 400 000 eiro apmērā vienai daudzdzīvokļu mājai uz termiņu līdz 20 gadiem ar fiksētu procentu likmi 3,5% gadā. Plašāku informāciju par pieejamo atbalstu var meklēt portāla www.altum.lv sadaļā Pakalpojumi/Daudzdzīvokļu māju remonta aizdevums.
Ekonomikas ministrija izstrādā jaunu programmu, kuru plānots apstiprināt Ministru kabinetā tuvākajā laikā - Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 1.2. reformu un investīciju virziena “Energoefektivitātes uzlabošana” 1.2.1.1.i. investīcijas “Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošana un pāreja uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu” īstenošanas noteikumi”. Informāciju par programmu var atrast, ievadot programmas nosaukumu tiesību aktu projektu publiskajā portālā: https://tapportals.mk.gov.lv/. Noteikumu projekts paredz, ka uz atbalstu var pretendēt dzīvokļu īpašnieki, ja daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas īpašnieki paredz uzdevumus, lai sasniegtu 30% primārās enerģijas ietaupījumu no daudzdzīvokļu mājas primārās enerģijas patēriņa pirms projekta uzsākšanas. Dzīvokļu īpašnieki var pretendēt uz atbalstu, ja energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošana ir ekonomiski pamatota un atbalsta saņēmējs nodrošina, ka uz katriem projekta attiecināmo izmaksu 5 000 eiro ir sasniegts primārās enerģijas ietaupījums – 1 MWh/gadā. Kad programma tiks apstiprināta, Altum gatavos informāciju par programmu, kas tiks publicēta Altum mājaslapā, kā arī rīkos seminārus. Aicinām sekot līdzi jaunumiem par programmu Altum mājaslapā.
Attīstības un plānošanas nodaļa