Lailas Hercbergas gleznu izstādes “Klusās dabas dimensijas 2’”
“Sarunas ar ziediem” atklāšana
20. aprīlī Mārupes novada bibliotēkā notika Lailas Hercbergas otrās personālizstādes “Klusās dabas dimensijas 2” atklāšana. Izstādes atklāšanā Babītes Mūzikas skolas audzēkņi sniedza nelielu koncertu, kas patīkami pārsteidza un priecēja gan pašu mākslinieci, gan klātesošos. Māksliniece nedaudz pastāstīja par sevi un saviem darbiem. Autorei glezniecība ir izaicinājums. Viņu interesē pārbaudīt savu varēšanu gan veidojot atšķirīgas kompozīcijas, gan spēlējoties ar dažādām krāsu gammām, gan mainot gleznojumu sižetus. Šajā izstādē autore pievērsusies klusajai dabai un ziedu portretiem, kur priekšmeti kļūst par stāstījuma galvenajiem varoņiem, veidojot savu mikro pasauli. Savukārt krāsas un to savstarpējās attiecības gleznās veido stāstījuma noskaņu, ļaujot skatījumam izjust autores noskaņu tēlu meklējumus. Izstādē aplūkojamas 16 dažādas klusās dabas ar ziediem. Bibliotēkā izstādi var aplūkot vēl līdz 1. jūnijam.
Laila Hercberga savas gleznu izstādes “Klusās dabas dimensijas 2” atklāšanā bibliotēkā.
Radošā darbnīca “Ziedu pušķis māmiņai”
Pēc divu gadu pandēmijas pārtraukuma beidzot bibliotēkā var atsākties klātienes darbs ar bērniem un jauniešiem. Par godu Mātes dienai Mārupes novada bibliotēka 5. maija pēcpusdienā pulcēja bērnus uz radošo nodarbību “Ziedu pušķis māmiņai”. Bibliotekāre bija sagatavojusi no krāsaina aplikāciju papīra un kartona nelielas sagataves, lai darbs ritētu raitāk. Jauniešiem atlika tikai izvēlēties un saskaņot krāsas. Bērniem bija jāliek lietā savas papīra locīšanas, griešanas un līmēšanas prasmes. Visgrūtāk gāja ar papīra tūtas izveidi un salīmēšanu. Zieda izlocīšana un salīmēšana gāja vieglāk. Katrs savu ziedu pušķi noformēja radoši, pēc savas ieceres. Gala rezultāts bija pārsteidzošs. Bērniem bija prieks par sagatavoto dāvanu, ar ko iepriecināja savas māmiņas svētkos!
Bērni savām māmiņām radošajā nodarbībā gatavoja ziedu pušķi no papīra.
Gintas Pētersones dzejas grāmatas “Es gribu nesteigties” atvēršanas svētki
7. maijā Mārupes novada bibliotēkā notika Gintas Pētersones dzejas grāmatas “Es gribu nesteigties” atvēršanas svētki. Klātesošo vidū bija Gintas tuvinieki, radi, draugi, Rīgas Latviešu biedrības senioru kora “Erelbe” dalībnieces ar vadītāju Zaigu Lazdiņu, dzejniece Inese Tora, kora “Atskaņa” dalībnieces un citi interesenti. Pasākums bija kā skaists veltījums Mātes dienai. Par muzikālo noformējumu parūpējās Uģis Pētersons.
Pasākuma sākumā G. Pētersone īsi pastāstīja par sevi un to, kā nonākusi līdz dzejas rakstīšanai. “Piedzimu 1958. gadā Alūksnes slimnīcā, ēkā, kur šobrīd atrodas Alūksnes mākslas skola, Alūksnes ezera krastā, un uzaugu Bejā skolotāju ģimenē. Bērnībā es izrādīju interesi par klavieru spēlēšanu, un mans vectēvs mani ar prieku un lepnumu vadāja uz Alūksnes mūzikas skolu. Un tā sākās mans ceļš uz mūziku. Mamma iemācīja mīlēt literatūru. Mājās bija daudz grāmatu. Skolas laikā bija jāizdod sienas avīze, un es tur čakli strādāju, un pa reizei radās arī kādi dzejoļi. Protams, tobrīd tas nebija nopietni un nozīmīgi. Pēc Bejas astoņgadīgās skolas, Alūksnes mūzikas skolas un Alūksnes vidusskolas beigšanas tālāk sekoja studijas Jāzepa Vītola Latvijas valsts konservatorijas Mūzikas pedagoģijas nodaļā. Šajā laikā uzsāku arī mūzikas skolotājas darbu Rīgas 19.vidusskolā, Rīgas 6. vidusskolā un 1980. gadā Babītes vidusskolā. Jau studiju sākumā sāku dziedāt un arī strādāt kā kormeistare nopelniem bagātajā Tautas Sieviešu korī “Dzintars”. Deviņdesmitajos gados kļuvu par solfedžo un ritmikas skolotāju Emīla Dārziņa mūzikas skolā un par Babītes jauktā kora “Atskaņa” diriģenti.
Sekoja arī pasūtījums uzrakstīt dzejas izrādi, aktualizējot cīņu pret narkomāniju, un tā radās monoizrāde “Es steidzos tev pretī” ar Andra Vecumnieka mūziku, kurai biju gan dzejas autore, gan režisore, gan aktrise vienlaicīgi. Nospēlēju 13 izrādes ļoti dažādos formātos.
2001. gadā apgādā “Likteņstāsti” tika izdota “Pasaka par Pustukšīti-Ķēmrausīti un Vējamilzi” ar Babītes skolēnu ilustrācijām skolotājas Ineses Prančas vadībā.
Jaunajā tūkstošgadē uzsāku strādāt arī ar studentiem Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā, vēlāk arī Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. Tādā lielā raibumā pa vidu radās arī lielie dzejoļi gan sevis uzmundrināšanai, gan ar dalīšanos priekā un raizēs par daudz ko, un laikam par to, ko saucam par dzīvi.
Un vislielākie dārgumi tomēr ir mana ģimene, mani bērni un mani mazbērni."
Grāmatas “Es gribu nesteigties” priekšvārdu autore datējusi ar 22.02.2022. - datumu, kas šķita ļoti nozīmīgs.
Grāmatas atvēršanas svētkos klātesošie klausījās dzejoļu lasījumos, ko pavadīja instrumentālas starpspēles. Dzejniece I. Tora norunāja dažus savus dzejoļus par notikumiem Ukrainā un uzdāvināja G. Pētersonei savu dzejoļu grāmatu. Senioru koris “Erelbe” apsveikumam nodziedāja vadītājas Z. Lazdiņas dziesmu “Pacel dvēseli” ar G. Pētersones vārdiem. Arī kora “Atskaņa” dalībniecēm bija savs pārsteiguma apsveikums. Pēc tam sekoja daudz individuālo sveicēju, un bija iespēja savā īpašumā iegūt jauno dzejas grāmatu “Es gribu nesteigties”.
Ginta un Uģis Pētersoni grāmatas “Es gribu nesteigties” atvēršanas svētkos bibliotēkā.
Ināra Pētersone,
Mārupes novada bibliotēkas bibliotekāre