Babītes ciema vēsture īsumā
Stāsta Anitra Tooma:
Grūti iedomāties, ka pirms gadiem 150 šī vieta bija maz apdzīvota: te bija vien dažas viensētas, smilšains ceļš no Rīgas uz Jūrmalu un Pūpes krogs, kur ceļiniekiem piestāt un atpūtināt zirgus. 1877.gadā uzbūvēja Tukuma dzelzceļa līniju un te izveidoja staciju, kuru nosauca tuvējā kroga vārdā - Pūpes.
1925.gadā notika radikāla nosaukumu maiņa: Pūpes staciju pārsauca par Babīti, arī ciemam, kas sāka veidoties dzelzceļa un lielceļa krustcelēs, deva Babītes vārdu. Tajā pat laikā Piņķu pagastu pārdēvēja par Babītes pagastu. Un tā simts gadu laikā šīs vietas senais nosaukums ir izdzēsts no atmiņas.
20.gs 50.gados te sāka veidoties Jūrmalas Mežrūpniecības saimniecības jeb MRS centrs ar kantori, garāžām, darbnīcām, gateri, mazdārziņiem un tieši Mežu ministrijai varam pateikties par to, kāds izskatās Babītes ciems. Atjaunotās Latvijas laikā: 90.gadu sākumā Mežu ministriju likvidēja un pamazām Babītes ciemā attīstījās mūsdienu apbūve, Mežu ielas rajonā ir daudz mūsdienu savrupnamu, bet citur dominē padomju laiku stila privātmājas.
Babītes ciemam ir ļoti mājīgs dienas centrs, kur vietējiem satikties un lieliska bibliotēka. Mums ir labs veikals Elvi un aptieka.
Pēc teritoriālās reformas Babītes novads apvienots ar Mārupes novadu un Babītes vārds saglabājies vien pagasta, ezera un ciema nosaukumā. Babītes pagastā ir 10 ciemi un Babīte ir otrs lielākais ciems pēc Piņķiem, te deklarējušies ap tūkstoš trīs simts iedzīvotāju. Mūsu pagasts pieskaitīts Vidzemei.
Meža muiža 1930. gados
Turpmāk jebkurā laikā ikviens kopā ar viedtālrunī lejupielādētās lietotnes izi.Travel starpniecību bez maksas var doties aizraujošā ekskursijā pa Babītes ciemu - Babītes ciema vēsture | izi.TRAVEL.
Joprojām maršrutā Rīga-Jūrmala ir vilcieni, kur paziņo: “Imantā un Babītē nepietur!” un vilciens taurēdams lielā ātrumā nesas garām Babītei. Aicinām šoreiz piebremzēt ikdienas gaitas un pieturēt Babītē! Te ir ļoti interesanti! Jau Babītes stacija ir ar aizraujošu vēsturi, turpat blakus – bijušais Jūrmalas mežrūpniecības kantoris, kur bija arī moderns kultūras nams; Pūpes kroga vieta, kur pagrabs vien saglabājies; senais ceļš, kas gadsimtiem vedis cauri šai vietai dažādu valstu kara pulkus un mierīgus ļaudis. Kā mazapdzīvotā vieta Pūpes pārtapa par progresīvas mežrūpsaimniecības jeb MRS centru? Kur atrodas ciema senākās ēkas? Kurā mājā glāba ebreju ģimeni? Kur mūsdienās var paēst un kur - nobaudīt gardu kafiju? To visu var uzzināt jaunajā Babītes ciema audio gidā. Un protams – ekskursijas noslēgums un gala mērķis ir apkaimes skaistuma centrā – Babītes rododendru audzētavā.
Ar audio gida starpniecību var noklausīties trīsdesmit dažāda garuma stāstus un aplūkot attēlus.
Babītes stacija 1925. gads
Pūpes krogs
Audio gida autors ir Piņķu baznīcas pērminderis, vēsturnieks Jānis Amols, viņš Babītē dzīvo jau trešajā paaudzē un visu dzīvi ir vācis apkārtnes vēstures liecības. Bet kā savas zināšanas nodot cilvēkiem? Talkā nāca Pierīgas Partnerība, kas projekta “KOPA / Kopienu pārdomāta attīstība” ietvaros piešķīra finansējumu audio gida izveidošanai. Tā kā ciemā dzīvo arī žurnāliste Anitra Tooma, kas jau izveidojusi vairākus populārus audio gidus par Rīgas parkiem, tad darbs pie Babītes ciema audio gida noritēja bez aizķeršanās. Par Jūrmalas mežrūpniecības saimniecības vēsturi stāsta Ignats Grugulis, kurš MRSā strādāja par galveno inženieri un viņa acu priekšā 60 gadu laikā izveidojās šis ciems.
Protams, stāstu vēl daudz. Jānis Amols un Anitra Tooma šoziem pabeidza Pierīgas tūrisma asociācijas ExitRiga gidu kursus un Jānis ar prieku novadīs ekskursijas ne tikai pa Babītes ciemu, bet arī par Piņķu baznīcu un apkārtējo ciemu vēsturi. Iespējams, ka darbs pie Babītes ciema audio gida ir sākums Jāņa Amola grāmatai par apkārtnes vēsturi. Anitra labprāt dalīsies pieredzē, kā bez lieliem tēriņiem var sagatavot audio gidu.
Rakstiet: janis.amols@inbox.lv; tooma.anitra@gmail.com
Lejupielādējiet lietotni izi.Travel un meklētājā ierakstiet “Babītes ciema vēsture” vai parādiet savai viedtālruņa kamerai QR kodu:
Babītes audiogida izstrāde ir veikta biedrības “Pierīgas partnerības” realizētā projektā Nr.19-00-A019.332- 000003 “KOPA / Kopienu pārdomāta attīstība”, kas tiek īstenots Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020.gadam apakšpasākuma „Starpteritoriālā un starpvalstu sadarbība” ietvaros.