Mārupes novada pašvaldība: sabiedrība ir kļuvusi daudz pieņemošāka

29.09.2023.

Pasaulē par deinstitucionalizāciju (DI) sāka runāt pagājušā gadsimta sešdesmito gadu beigās, kad cilvēktiesību aktīvisti arvien vairāk norādīja uz personu ar garīga rakstura traucējumiem un psihiskām saslimšanām tiesībām dzīvot sabiedrībā, ģimeniskā vidē, nevis būt izolētās slēgtās institūcijās. Mūsdienās DI aptver visas personu grupas, kurām dažādu iemeslu dēļ jādzīvo institūcijās – tai skaitā bērniem, kuri palikuši bez vecāku aprūpes, veciem cilvēkiem un personām ar garīga rakstura un/vai funkcionāliem traucējumiem.

Latvijā DI vēsture aizsākās pēc neatkarības atgūšanas 90to gadu beigās, un tas bija saistīts ar vēlmi pārveidot sociālo aprūpi un iestāžu sistēmu, kas bija izveidojusies padomju laikā. Sākotnēji fokuss bija vairāk uz bērnu aizsardzības sistēmas reformu, lai samazinātu to speciālajās institūcijās un veicinātu iespējas dzīvot ģimeniskā vai ģimenei pietuvinātā vidē. Tālākais DI attīstības virziens bija vērsts uz citām iedzīvotāju grupām, piemēram, cilvēkiem ar garīgās veselības traucējumiem vai invaliditāti. DI tiek īstenota caur sociālās politikas veidošanu, likumdošanas izmaiņām, resursu piešķiršanu pakalpojumiem, infrastruktūrai un sadarbību starp valsts iestādēm, pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām.

No 2016. gada Rīgas Plānošanās reģionā (RPR) tiek īstenots un 2023. gada rudenī noslēgsies Eiropas Sociālā fonda līdzfinansēts projekts (ESF)  (Nr. Nr.9.2.2.1./15/I/002) “Deinstitucionalizācija un sociālie pakalpojumi personām ar invaliditāti un bērniem” (DI projekts), kura mērķis ir palielināt sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību tuvāk dzīvesvietai personām ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. DI procesā ir trīs galvenie elementi: jaunu klientu neuzņemšana institūcijās, iemītnieku sagatavošana pārejai uz dzīvi sabiedrībā un atgriešana tajā; sabiedrībā balstītu pakalpojumu izveide, lai nodrošinātu klientu tiesību aizsardzību un atbalstu ikdienā. DI projektā RPR pašvaldības veica cilvēku ar garīgās attīstības traucējumiem un bērnu ar funkcionāliem traucējumiem  individuālo vajadzību izvērtēšanu, atbalsta plānu izstrādi un tālāk secīgi sabiedrībā balstītu pakalpojumu īstenošanu. Izstrādāts RPR DI plāns. Tāpat notikusi valsts sociālās aprūpes centru  personu ar garīga rakstura traucējumiem sagatavošana pārejai uz dzīvi sabiedrībā Rīgas plānošanas reģionā. Līdztekus tam notikusi speciālistu apmācības, informatīvi, izglītojoši pasākumi u.c. aktivitātes.

Viena no pašvaldībām, kuras administratīvajā teritorijā ieviests DI projekts, ir Mārupes novada pašvaldība. Jāatzīmē, ka Mārupes novada pašvaldībā nav izveidota infrastruktūra DI pakalpojumu saņemšanai. Pašvaldība izmanto citās administratīvajās teritorijās pieejamo, organizējot un koordinējot, un attiecīgi finansējot.

Mārupes novada pašvaldības Sociālā dienesta darbinieces stāsta, ka, lai arī pašvaldībā pirms projekta bija pieejami pakalpojumi gan pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem, gan bērniem ar funkcionālajiem traucējumiem, projekts un tā sniegtās iespējas paplašināja novadnieku iespējas.

Projekta viens no nozīmīgākajiem ieguvumiem bija vecāku iespējas ne tikai atrast, bet atļauties saviem bērniem daudzveidīgāku pakalpojumu klāstu, kas var uzlabot mazuļu dzīves kvalitāti. Tam par labu kalpoja nosacījums, ka speciālistu un viņa sniegto pakalpojumu iespējams izvēlēties jebkurā vietā, ne vienmēr. Mārupes novada pašvaldības gadījumā priekšrocība pieejamo pakalpojumu daudzveidībai nodrošināja Rīgas tuvums un piedāvātās iespējas, kas tomēr arī bija salīdzinoši tuvu dzīvesvietai. Tomēr vecāki pieejamas iespējas izmantojuši ne tikai galvaspilsētā, bet arī, piemēram, Olainē u.c.

Visvairāk bērniem ar funkcionālajiem traucējumiem projekta laikā bijis nepieciešams un izmantots fizioterapeits, ergoterapeits, psihologs, ABA terapija u.c.

Sociālais darbs un arī pakalpojumi pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem Mārupes novada pašvaldībā nav svešs. Taču projekta laikā paplašinātas iespējas arī šai sabiedrības grupai uzlabot dzīves kvalitāti.

Pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem visplašāk izmantotākais pakalpojums ir dienas centrs, grupu mājas/dzīvokļi, specializētās darbnīcas, sociālā rehabilitācija, mākslu terapijas. Arī šos pakalpojumus gan līdz šim, gan arī turpmāk nodrošinām, cieši sadarbojoties ar citām pašvaldībām.

Tā kā DI projekts tuvojas noslēgumam, līdz ar to arī pieejamais finansiālais atbalsts šo pakalpojumu sniegšanai saruks, Mārupes novada pašvaldība jau tagad skaidri zina un sola – atbalsts gan personām ar garīga rakstura traucējumiem, gan bērniem ar funkcionāliem traucējumiem netiks pārtraukts. Sociālā dienesta pārstāvji stāsta, ka ģimenes, kurās aug bērniņš ar īpašām vajadzībām, gadā varēs saņemt 1600 eiro pakalpojumiem, kā arī vēl papildu finansējumu vasaras nometnēm u.c. pabalstus. Arī pieaugušajiem ar garīgas attīstības traucējumiem būs pieejams atbalsts pakalpojumu saņemšanai 1600 eiro apmērā  u.c. pabalsti. Šādā apmērā sociālo pakalpojumu pieejamība un atbalsts lielā mērā iespējams, ņemot vērā, ka pašvaldībai nav izveidoti infrastruktūras objekti, kas jāuztur, lai sniegtu DI pakalpojumus.

Speciālistes arī uzsver, ka DI projekts ir pacēlis jaunā līmenī un kvalitātē atbalstu gan bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, gan personām ar garīgās attīstības traucējumiem. Jaunā kvalitātē ir arī sabiedrības attieksme un briedums, redzot šādus cilvēkus ikdienā arvien vairāk starp mums.

DI projektam ir vēl viens būtisks ieguvums, kas ir ārpus projekta mērķiem un sasniedzamajiem rezultātiem – ir paplašinājies to speciālistu loks, kas vispār Latvijā piedāvā noteiktus pakalpojumus. Ja iepriekš Latvijā bija ierobežots ABA terapeitu skaits, tad tagad šo speciālistu skaits ir būtiski pieaudzis. Tāpat ir arī ar citiem pakalpojumiem un terapijām. Ir pieaugusi gan interese mācīties, gan attiecīgi tiem, kuriem nepieciešams – iespēja saņemt noteiktus pakalpojumus un atbalstu. Arī skatījums vai pieredze, kā nodrošināt noteiktus pakalpojumus, ir mainījies. Piemēram, pandēmijas laikā audio logopēds strādāja attālināti. Tādējādi arī tagad, kad saskarsmes ierobežojumi nav spēkā, iespējas sniegt pakalpojumu ir plašākas.”

 

Inese Pabērza, DI projekta komunikācijas speciāliste