Šī gada 2. decembrī Babītes Kultūrizglītības centra jauktais koris "Atskaņa" svinēs savu 40 gadu jubileju. Gatavojoties svētku koncertam, atskatāmies kora vēsturē.
Tajos tālajos laikos, kad dzīvojām ideoloģiski "nozombētā" telpā, tieši profesionālā mūzika un amatiermāksla bija tās, kas ar savām folkloras dārgumu, dzejas un skaņās ietērptajām metaforām un citu mākslas veidu izpausmēm zem dažkārt "pareizās virskārtas" glabāja ļoti skaidri sajūtamas ilgas un centienus būt saimniekiem pašiem savā zemē. Dziesmu svētki vienmēr bija šo kopējo sapņu koncentrāts, kur apvienojās tūkstošiem latviešu, izdziedot un izdejojot savas dziesmas un dejas, kuru vēstījumu cenzūra bieži centās nobloķēt. Tomēr māksla ar daudzajiem zemtekstiem un saturiskajiem slāņiem sniedza saturisko vēstījumu tā, ka "savējie" to saprata pilnībā.
Šādos apstākļos sāka veidoties skolotāju kori kā cieņa un lepnums par savu profesiju, arī veids, kā neformāli saliedēties un, iespējams, arī zemtekstos izdziedāt savas "dubultās" attieksmes un emocijas. Lai nu kā, bet skolotāja profesija tolaik bija cieņā, un bez īstenajiem partijas biedriem daudz lielāks skaits bija to skolotāju, kuri savos mācību priekšmetos spēja iedot daudz dziļāku un pamatotāku redzējumu un izpratni, pat bieži riskējot nokļūt čekas uzmanības lokā.
Tādos vai līdzīgos apstākļos 1983. gadā izveidojās Babītes vidusskolas Skolotāju koris Miervalža Lejas vadībā. Par kormeistari sāka strādāt Ginta Pētersone. Turpmāk šo darbu turpināja Valdis un Ilona Eglīši, kormeistars bija Andrejs Gončaruks. Šajā periodā koris pieņēma nosaukumu "Atskaņa". Izvēlētajā vārdā slēpās gan tieša atbalss, gan spītīga atskabarga, gan romantisks, vējam pieglaudies skaņas pieskāriens.
1992. gadā darbu ar kori pārņēma Ginta Pētersone. Nu jau tas vijies 31 gada garumā, sadarbojoties ar lieliskiem kormeistariem – Ilonu Eglīti, Aivaru Krastiņu, Kārli Rūtentālu, Ilzi Rijnieci. Gandrīz desmit gadu garumā par diriģentiem un kormeistariem strādājuši - Dziesmu svētku virsdiriģents Jānis Ozols, kora "Latvija" mākslinieks Ralfs Šmīdbergs, izcilas balss īpašniece Evija Piļka. Koris daudzu gadu garumā sadarbojas ar māksliniekiem, komponistiem un koncertmeistariem – Miervaldi Celmiņu, Zaigu Lazdiņu, Uģi Pētersonu, Māri Žagaru, obojistu Indri Egli u. c.
Šogad desmit gadu jubileju darbā ar kori svin arī kora vokālais pedagogs, kormeistars, reizēm arī koncertmeistars un ērģelnieks Roberts Hansons. Otro gadu kora darbam pievienojusies atraktīvā un daudzsološā diriģente Rita Birzule.
Koris ar labiem panākumiem piedalījies koru konkursos un olimpiādēs Litomišlā, Lindenholzhausenā, Brēmenē, Grācā, Rīgā. Ar dažādām programmām vairākkārt koncertējis Vācijā, Dānijā, Norvēģijā, Portugālē, Austrijā.
Šī gada 2. decembrī plkst. 17.00 Mārupes novada Babītes Kultūrizglītības centrā jauktais koris "Atskaņa" svinēs savu jubileju, piedāvājot latviešu mūziku, vairākus pirmatskaņojumus, kas rakstīti un veltīti korim, kā arī krāšņus, iemīļotus skaņdarbus gan no kora, gan lielā Dziesmu svētku repertuāra pūra. Būsiet laipni gaidīti mūsu koncertā! Īpaši aicinām kora "Atskaņa" bijušos dziedātājus - svinēsim kopā!
.jpg)
Paldies Babītes Kultūrizglītības centram un Babītes Mūzikas skolai par lielo atbalstu!
Ginta Pētersone,
jauktā kora "Atskaņa" mākslinieciskā vadītāja un diriģente