“Stalts, jauneklīgs, kam dvēsele spēj runāt dzejā! Meklē sarunu biedru vakaros pie siltas tējas”. “Man patīk baudīt dzīves garšu. Dosimies kopīgā piedzīvojumā”! Cik dažādi savus sarunu biedrus uzrunā aklā randiņa dalībnieki – grāmatas. Grāmatas ir īpaši izraudzītas, glīti iesaiņotas un izkārtotas romantiskā Valentīndienas noskaņu ekspozīcijā.
Doma par pasākumu skolas darbiniekiem bibliotēkā radās likumsakarīgi. Līdz šim dažādas aktivitātes bibliotēkā bija notikušas tikai skolēniem. Laikā, kad visapkārt dzirdamas daudz satraucošas ziņas, kolēģiem darbs prasa papildus enerģiju. Pandēmija, kas ievieš savas korekcijas, lika domāt un paveikt ko citādāk. Ko neierastu! Lai iedvesmotu! Celtu un radītu satikšanās prieku!
Pati ideja – Aklais randiņš ar grāmatu – ir sena un aizgūta no citām bibliotēkām. Lasītājs atnāk uz bibliotēku un izvēlas iesaiņotu grāmatu, nezinot tās nosaukumu un saturu, tik neliela norāde par grāmatas žanru. Mājās izsaiņojot, lasītājs atklāj patieso grāmatas būtību. Šinī brīdī notiek patiesā satikšanās - LASĪTĀJS un GRĀMATA. Dažam šī tikšanās nozīmē rūpīgi izlasīt no vāka līdz vākam, citam nedaudz pāršķirstot.
Skolas darbinieki ar atvērtu prieku un interesi ierodas bibliotēkā uz nesteidzīgo satikšanos, viņi ne tikai izvēlas grāmatu, bet arī uzraksta trīs labas lietas par sevi uz nelielas papīra lapiņas, kuru pēc tam ieliek kastītē ar uzrakstu – SMAIDI. Dažus tas mulsina, jo par citiem labo pateikt ir vieglāk kā par sevi. Šinī brīdī mēs, bibliotekāres, jūtam patiesu gandarījumu, jo tik ļoti iemirdzas acis, apcerot un rakstot par sevi.
Mērķis ir sasniegts, daudz pozitīvu emociju, mirklis patīkamas atpūtas! Un tad, ja pēc brīvdienām telefonā atnāk ziņa: “Izlasīju! Apraudājos! Cik jauka grāmatiņa! Paldies!!!” un garāmejošais kolēģis pasaka: “Labi, ka izvēlējos tieši šo grāmatu, tik vienkārša un skaidra, citādi nekad neizlasītu, pat meita ieinteresējās izlasīt”, klusi smaidu.
Cik daudz labā ir mūsu skolas darbiniekos!
Laura Kaļinka, Mārupes pamatskolas bibliotekāre