Atzīmējot Latvijas Brīvības cīņās kritušo varoņu piemiņas 100. gadadienu, novadnieki piedalījās aizraujošā tematiskajā orientēšanās spēlē, pieminot mūsu varoņus, pie golfa laukuma “Viesturi” kopā atklājām piemiņas akmeni, satumstot kuplā skaitā devāmies lāpu gājienā un baudījām sirsnīgu koncertu ar spēka dziesmām Mārupes Kultūras namā.
Ieskandinot Lāčplēša dienu, 9.novembrī Jaunmārupes dabas parkā un apkārtnē notika tematiska Latvijas Brīvības cīņu notikumu atceres orientēšanās spēle “Skrējiens uz brīvību”. Daloties komandās, ģimenes pildīja dažādas sarežģītības uzdevumus, iejūtoties karavīru lomās.
Paralēli orientēšanās spēlei Jaunmārupes Dabas parkā klātesošie darbojās Frontes mākslas darbnīca, iepazina Brīvības cīņu ieročus un ekipējumu, drosmīgākie metās izaicinājumā un cēla tam laikam atbilstošas karavīru teltis. Uzzinājām arī kara laika virtuves noslēpumus un kopīgi mielojāmies ar siltu zupu. Uz skatuves klātesošos priecēja fantastiskais Juris Kaukulis.
11.novembrī, Latvijas Brīvības cīņās kritušo varoņu piemiņas dienā, godinot mūsu varoņus, Mārupes novadā pie ceļa gar golfa laukuma “Viesturi” svinīgi atklāts trešais piemiņas akmens 1.pasaules un 2.pasaules kara laika bēgļu, strēlnieku, kara pulku un aizvesto likteņu uz Sibīriju piemiņai. Pieminekļu idejiskais autors un finansētājs ir Visvaldis Dumpis, to veidojis tēlnieks Ivars Feldbergs ar dēlu Sergeju. Kā skaidro pats Visvaldis, šis ceļš un Jaunmārupes meži ir vieta, kur ir norisinājušies nozīmīgi vēstures notikumi, pa šo ceļu ir gājuši gan karavīri, gan bēgļi.
Atklājot piemiņas akmeni, par Mārupes un Babītes novadu vēsturiskajiem notikumiem stāsta Visvaldis Dumpis: “Šogad aprit 100 gadi kopš vēsturiskā notikuma, kad gan skaitliski mazākais, gan daudz sliktāk apbruņotais latviešu karaspēks spēja apturēt un sakaut Bermonta armiju. Plašākai sabiedrībai Bermontiāde asociējas ar latviešu spēka cīņu par Rīgu un tās apkārtni, sakaujot dzelzs divīziju 1919.gada 11.novembrī.
Ceļš cauri “Adieņiem” abos karos (1. un 2.) bija Rīgas apiešanas kara ceļš, pie Ķekavas šķērsojot Daugavu vēlamajā virzienā. 1919.gada 11.novembrī “Adieņos” (Upmaļu) sētā iegāja vācu bruņotie jātnieki un draudēja Jāņa Ķurbja ģimenei to nošaujot, ja nepateikšot, kur atrodas latviešu strēlnieki. Jātnieki aizgāja izlūkot uz Cenas muižas pusi. Pēc kāda laiciņa jātnieki aizauļoja atpakaļ uz savu bāzes vietu “Pelēm”. Tūlīt mežā sākās šaušana un ar “urrā” saucieniem latviešu strēlnieku partizānu pulks Aparnieka vadībā ātrā tempā metās pakaļ vāciešiem uz mājām “Peles”. Tur, pārsteidzot vāciešus, strēlnieki ieguva 50 neapseglotus zirgus, ieročus, ložmetēju un citu bruņojumu, tālāk virzoties uz Pārdaugavas pusi. Šis piemineklis uzstādīts par godu Latvijas tautas vēsturei, kariem un cilvēku likteņiem un izgatavots no Latvijas granīta. Cilvēku pēdas iezīmētas abos virzienos, attiecīgajā kara situācijā pārvietojoties bēgļiem un karavīriem. Labajā stūrītī attēlotais ritenis simbolizē ritošo transportu. Pa labi no pieminekļa 1919.gada 9.jūlijā bija stāvvieta Latvijas ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa auto.”
Visvaldis Dumpis saka lielu paldies Mārupes Valsts ģimnāzijas skolēniem un pārējiem, kas piedalījās pieminekļa “Likteņu krusta ceļš” atklāšanā un Babītes novada Piņķu svētā Jāņa evaņģēliski – luteriskās draudzes mācītājam (prāvestam) Andrim Krauliņam par pieminekļa iesvētīšanu.
Savukārt, mežā pie Dzilnupītes, uz Mārupes un Babītes novadu robežas, pie vēl viena no Pirmā pasaules kara kauju vietām, viesos bija ieradies vēsturnieks Māris Ribickis, kurš klātesošajiem Mārupes Valsts ģimnāzijas skolēniem atraktīvā veidā demonstrēja un stāstīja par Pirmā pasaules kara karavīriem, ekipējumu, atpazīšanas zīmēm. Jauniešiem bija iespēja pielaikot gan latviešu, gan vācu karavīru tērpus, aptaustīt ieročus, inventāru.
11.novembrī satumstot iedzīvotāji un viesi pulcējās pie Mārupes Valsts ģimnāzijas uz dziesmotu brīdi, ko ik gadu organizē Mārupes novada dome sadarbībā ar Nacionālās Apvienības Mārupes nodaļu. Šogad mūsu pulkam pievienojās Zemessardzes 17. kaujas atbalsta bataljona zemessargi. Kopā devāmies Lāčplēša dienas lāpu gājienā līdz Mārupes kapiem, kur tika ieturēts piemiņas brīdis ar aizkustinošām runām un dziesmām. Dienas noslēgumā atgriezāmies Mārupes Kultūras namā, kur klātesošie varēja baudīt sirsnīgu Jura un Matīsa Pavītola koncertprogrammu “Spēka dziesmas”.
Paldies visiem, kas bija kopā ar mums!