6. janvārī Babītes pagasta Antiņu kapos notika piemiņas pasākums Ziemassvētku kaujās kritušajiem strēlniekiem, ko organizēja Babītes Kultūrizglītības centrs sadarbībā ar Latvijas Republikas Zemessardzi un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.
Pasākumā klātesošos uzrunāja Latvijas Republikas Aizsardzības ministrs Andris Sprūds, Mārupes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Andrejs Ence, Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Madars Lasmanis, kā arī Zemessardzes komandieris brigādes ģenerālis Kaspars Pudāns. Svētbrīdi noturēja Zemessardzes 13. bataljona kapelāns Edvīns Rumjancevs, Zalves klusuma brīža laikā nodrošināja Zemessardzes 17. pretgaisa aizsardzības bataljons. Pasākumu vadīja Latvijas Kara muzeja Izglītojošā darba nodaļas vadītājs, vēsturnieks Mārtiņš Mitenbergs un par muzikālo noformējumu rūpējās Zemessardzes orķestris.
Biedrība "Latviešu karavīrs" sadarbībā ar "Rīgas meži" Antiņu zemnīcās un "Pārsienamajā blindāžā" aicināja iepazīties ar latviešu strēlnieku ekipējuma ekspozīciju, noskatīties dokumentālo filmu par latviešu strēlniekiem. Interesenti varēja cienāties arī ar "Strēlnieku pankūkām".
Antiņu kapos atrodas latviešu strēlnieku kapi (rakstiskos avotos kapi dēvēti arī par Tīreļu kapiem), kuros guldīti 3800 Ziemassvētku kaujās krituši strēlnieki. Vietā, kur apglabāja pirmos 105 kritušos, 1925. gadā atklāts pēc arhitekta Eižena Laubes projekta darinātais obelisks.
Dažādi atceres pasākumi, kur piedalījās Mārupes novada pašvaldības pārstāvji, notika arī Jelgavas novadā - Pirmā pasaules kara laikā bojā gājušo karavīru mirstīgo atlieku pārapbedīšanas ceremonija Valgundes pagasta Silenieku kapos, jaunsargu svinīgais solījums un zemessargu zvēresta ceremonija Ziemassvētku kauju muzejā “Mangaļi”, lāpu gājiens un atceres pasākums Ložmetējkalnā.
.jpeg)
Par Ziemassvētku kaujām
Ziemassvētku kaujas ir Krievijas armijas uzbrukuma operācija Rīgas frontes iecirknī, kas izvērtās par vienām no lielākajām Pirmā pasaules kara kaujām Latvijas teritorijā un nozīmīgākajām latviešu strēlnieku vienību cīņām. Ziemassvētku kaujas kļuva leģendāras: Krievijas armija teritorijas un trofeju ziņā guva panākumus, kādus tā līdz tam mūsdienu Latvijas teritorijā nebija guvusi. Pirmo reizi tik plašā mērogā tika izmantots pārsteiguma uzbrukums bez artilērijas sagatavošanas uguns. Latviešu strēlniekiem izdevās pārraut vācu nocietinājumus un ieņemt aptuveni 30 kvadrātkilometru plašu teritoriju. Liela nozīme Ziemassvētku kaujās bija latviešu strēlnieku vienībām, kuru motivācija uzbrukumam sekmēja militāro panākumu gūšanu. Tā bija pirmā reize, kad visi latviešu strēlnieki cīnījās vienkopus plecu pie pleca.
Latviešu strēlnieku gūtajiem panākumiem bija būtiska nozīme nacionālās pašapziņas veidošanā. 1919.-1920. gadā par Latvijas neatkarību cīnījās aptuveni 10 000 Ziemassvētku kauju veterānu.
Sabiedrības informēšanas un multimediju nodaļa