Ceturtdienas, 7. marta vakarā, vecākus un citus interesentus pulcēja Izglītības, kultūras un sporta pārvaldes organizētais lasīšanas veicināšanas pasākums - domu darītava “Pasaule pieder tiem, kas lasa”.
Atklāšanā, ieskicējot pasākuma saturu, Izglītības, kultūras un sporta pārvaldes (turpmāk – Pārvalde) vadītāja Liene Šmite pastāstīja par Pārvaldes pagājušā gada rudenī piedāvātajā lasītprasmes veicināšanas lekciju ciklā aplūkotajām tēmām, pārdomām, ko tās viesušas.
“Kopā mēs esam mācījušies, domājuši par lasīšanu, esam mēģinājuši stiprināt sabiedrību, vecākus, iestāžu vadītājus, skolotājus. Esam domājuši, vai patiešām lasītprasme iet mazumā, vai grāmatas ir zaudējušas vērtību, vai mēs protam strādāt ar tekstu. Secinājām, ka pasaule ir tik mainīga, cilvēki tai ir mainījušies līdzi, un lasītprasme nemaz nav pazudusi, bet iespējams tā ir pārgājusi jau citā formātā, iespējams mums pašiem arī ir jādomā citādi un jāmācās strādāt citādi ar tekstu un informācijas lauku.”
Pasākumā par lasīšanas nozīmi, ko un kā mēs lasām, diskutēt bija aicināti sabiedrībā zināmi ļaudis - fonda “Viegli” padomes priekšsēdētāja ŽANETE JAUNZEME-GRENDE, fiziķis un zinātnieks MĀRCIS AUZIŅŠ, teologs KASPARS SIMANOVIČS un digitālā satura veidotāja AGNESE KĻAVIŅA.
Agnese Kļaviņa stāstīja par to, ko un kur lasa jaunieši, ka jauniešiem patīk video formāta saturs, kur viedokli vai stāstu pauž pats autors – satura veidotājs, piemēram, sociālajā medijā “Tiktok”. Taču ir gana daudz jauniešu, kuri lasa piedzīvojumu literatūru un pašizaugsmes grāmatas. Pati šobrīd, sekojot savai sirdsbalsij, studē sporta jomu un sabiedrības veselību, un lasa tās grāmatas, kas attiecas uz studijām.
Digitālā satura veidotāja uzsvēra, ka jaunieši arvien biežāk izvēlas mācīties kaut ko saistītu ar hobiju, lai nav uz universitāti jādodas piespiedu kārtā. Viņas gadījumā iemesls arī meklējams ģimenē. Viņa stāstīja, ka tētim vienmēr ir idejas un sapņi, kas viņai jau bērna vecumā lika apzināties, ka dzīve paver iespējas, atver logus un durvis, tikai pašam jāspēj tās saskatīt.
Kaspars Simanovičs, atbildot Agnesei, aicināja aizdomāties, ka tomēr realitāte, sociāli ekonomiskā situācija ne vienmēr ļauj pilnībā sekot sapnim, nereti nākas mācīties jomas, kas ir mūsdienās pieprasītas, aktuālas.
Mārcis Auziņš uzskata, ka lasīšanā vajadzētu ievērot minimālismu. Vienā dienā pasaulē tiekot izdotas aptuveni pieci tūkstoši grāmatu, būtiski ir izvērtēt, ko mēs gribam lasīt. Lasīt lēni, uz priekšu un atpakaļ. Runājot par lasāmā teksta formātu, M. Auziņš stāstīja, ka ne visi teksti ir jālasa, ir tādi, kuri ir jāklausās audio formātā. Pašam patīk lasīt grāmatas un veikt piezīmes. Piezīmes vairāk domātas, nevis, lai kaut ko atcerētos, bet tas ir veids, kā M. Auziņš strādā ar tekstu, ko viņš par to domā tajā brīdī.
Kaspars Simanovičs, turpinot M. Auziņa aizsākto minimālisma tēmu, aicināja aizdomāties par lasīšanas mērķi. “Ja gribam lasīt ar domu sevi pilnveidot, tad ar virspusēju lasīšanu nepietiks. Tam ir vajadzīgs laiks, lai lasītais atstāj mūsos nospiedumu.”
Žanete Jaunzeme-Grende dalījās pārdomās par paaudžu atšķirībām, kas ietekmē arī lasīšanas paradumus. Pati pārstāv X paaudzi, kurai bija jādara lietas tāpēc, ka to vajadzēja darīt, arī lasīt obligāto literatūru, jo to vienkārši vajadzēja lasīt. Jaunākā paaudze dzīvo jau izvēles laikmetā, un ir arvien jāmeklē jauni veidi, kā viņus ieinteresēt lasīt. To veicina, piemēram, izlaušanās spēles muzejos un tamlīdzīgas aktivitātes, kas netiešā veidā ar citu elementu palīdzību raisa interesi par lasīšanu.
Kaspars Simanovičs uzsvēra, ka katrs tekstu var interpretēt un uztvert atšķirīgi. Tas ir atkarīgs no lasītāja dzīves pieredzes, zināšanām un citiem kontekstiem. Teologs aicināja piefiksēt, ko teksts ar tevi kā lasītāju izdara. “Kamēr vien būs cilvēks, mums būs nepieciešams uztvert informāciju.”
Diskusiju dalībnieki bija vienisprātis, ka tās grāmatas, atziņas, kas iztur gadsimtus, un joprojām tās lasa, tajās ir ierakstīts kas būtisks par cilvēka dzīvi, un tādas grāmatas būs mūžīgas.
Bet, ko tad lasīt? Ž. Jaunzeme-Grende akcentēja, ka var lasīt jebko no Latvijas daiļliteratūras klasikas un reizē par to, kas patlaban notiek pasaulē, lai lasīšana ir kā “dziļums saknēs un lielums pasaulē”.
Pēc diskusijas klātesošie jautāja par to, vai tas ir labi, ja bērns lasa sliktu literatūru? Diskusiju dalībnieki komentēja, ka lasīšana jau ir pozitīva tendence, un vecāku rokās ir bērna intereses virzīšana pareizās sliedēs. Bērnu žūrijas grāmatas ir labs veids, kā iesaistīt bērnus, kā radīt interesi, iemācīties izvērtēt izlasīto. Vai lasīt pašam vai ļaut, lai pasaku pirms gulētiešanas bērns klausās audio formātā? Viennozīmīgi – lasīt pašam vecākam. K. Simanovičs uzsvēra, ka bērnam ir svarīga saikne ar vecākiem, un viens no veidiem, kā to panākt, ir lasīšana priekšā. Bērnam varbūt nemaz neinteresē pasaka, viņu interesē viņam veltītā uzmanība. Un tam kā pievienotā vērtība ir intereses raisīšana bērnā par lasīšanu.
Otrajā daļā bija iespēja noklausīties Kaspara Simanoviča priekšlasījumu – Sergeja Kozlova stāstu “Ezītis miglā”. Pēc stāsta nolasīšanas teologs stāstīja par teksta interpretāciju, ka katrs mēs varam no teksta paņemt sev vajadzīgo. Bērns to uztvers savā veidā, pieaugušais izmantos savu kontekstu. K. Simanovičs piedāvāja savu interpretāciju, uzlūkojot šo stāstu kā cilvēka brieduma atainojumu, kurā ir eksistenciāla krīze un kā var atrast ceļu tālāk. Lektors aicināja klātesošos aizdomāties, ko teksts ar mums izdara, ja lācēns ir cilvēka fiziskais ķermenis, bet ezītis – cilvēka dvēsele, kas piedzīvo attīstību.
Varbūt ir laiks, kad mums pietiek vienkārši ar pasaciņu, bet pēkšņi vienā dienā katram teikuma ir pavisam cita nozīme.
Pasākumu noslēdza latviešu dziesminieka Goran Gora koncerts, kurā mūziķis izdziedāja dziesmas ar latviešu dzejnieku Imanta Ziedoņa un Knuta Skujenieka vārdiem, kā arī piedāvāja savu dzeju, kas ietērpta mūzikā.
Paldies visiem pasākuma dalībniekiem, kas atsaucās aicinājumam apmeklēt domu darītavu, un ieguva iedvesmu lasīt, būt kopā ar saviem bērniem, un paskatīties uz tekstu un arī uz ikdienas dzīves situācijām no dažādiem skatpunktiem.
Plašāka foto galerija ŠEIT.
 |  |  |
 |  |  |
 |  |  |
 |  |  |
Sabiedrības informēšanas un multimediju nodaļa