Mārupes novadā ir tikai dažas vietas, kur vērīga acs var saskatīt senlaiku būvniecības pēdas, just seno saimnieku garu. Mārupītes gatves galā 1829.gadā tika uzcelta Katrīnmuižas ēka. No nostāstiem zināms, ka 1870.gadā muižu nopircis Mārtiņš Lapiņš, no kura uzvārda izveidojās otrs nosaukums – Lapiņmuiža. Cita leģenda stāsta, ka Mārtiņš Lapiņš bijis ļoti strādīgs, labs saimnieks, pazīstams kā krietns zirgkopis, tāpēc muižnieks, kuram bērnu nav bijis, viņam novēlējis Katrīnmuižu. Ap Lapiņmuižas ēku reiz atradies varenām eglēm apjozts parks ar skaistu dārzu. Mārupieši atminas Mārtiņa Lapiņa meitu Austru Lapiņu kā smalku dāmu ar groziņu uz rokas, dārzā ar cimdiem rokās griežot nokaltušos ziedus. Lapiņmuižas skaistajā parkā puķes ziedēja no agra pavasara līdz vēlam rudenim, tiklīdz kaut kas noziedēja, cits nāca klāt. Vēlāk, kolhoza laikā, Lapiņmuižā notika pat lepnas saiešanas ar ciema dziedātāju un kolhoza priekšnieku piedalīšanos. Tagad Lapiņmuiža ir privātīpašums un pieder diviem saimniekiem – rakstniekam Mārim Bērziņam un Ivaram Skadmanim. Māris stāsta, ka īpašumu mantojis no Austras radinieces Krūzes kundzes. Viņa kaimiņš līdzās vecajai mājai uzcēlis jaunu. Senās godības zīmes laikam var saskatīt tikai tas, kas te jau kādreiz bijis. Lapiņmuižas vecā parka pusē gan joprojām saglabājies dīķis ar saliņu vidū. Uz muižu senāk veda plaša gatve – tagadējā Mārupītes gatve. Diemžēl 2012.gadā muižas ēka nodega, bet vietas senatnīgums ir saglabājies.
