Dzīvnieku aprūpe

INFORMĀCIJA MĀJDZĪVNIEKU TURĒTĀJIEM

2022. gada 1. janvārī stājušies spēkā Mārupes novada pašvaldības domes saistošie noteikumi Nr. 24/2021 Mājas (istabas) dzīvnieku turēšanas noteikumi Mārupes novadā (saite uz likumi.lv)

Saistošie noteikumi nosaka mājas (istabas) dzīvnieku – suņu un kaķu īpašnieku (turētāju) - tiesības un pienākumus, atbildību par noteikumu neievērošanu, suņu un kaķu reģistrācijas kārtību un klaiņojošu suņu un kaķu izķeršanas kārtību Mārupes novada pašvaldībā.

Noteikumu mērķis ir nodrošināt, lai mājdzīvnieku turēšana neapdraudētu un netraucētu citus dzīvniekus un cilvēkus, kā arī samazināt Mājdzīvnieku radīto traumu skaitu un iespējas inficēties ar trakumsērgu, novērst postījumus apstādījumos, dārzos un citās publiskās teritorijās.

Īsumā par mājdzīvnieku turēšanas kārtību un pienākumiem:

• mājdzīvnieki jāreģistrē mājas (istabas) dzīvnieku reģistra datubāzē;
• savā teritorijā nepieļaut klaiņojošu mājdzīvnieku uzturēšanos, barošanu (izņemot īpaši ierīkotās un apzīmētās vietās);
• mājdzīvniekiem paredzētā ēdiena novietošana koplietošanas telpās vai sabiedriskā vietā ir aizliegta (izņemot īpaši ierīkotās un apzīmētās vietās un nodrošinot vietas sakopšanu);
• dzīvojamo māju tuvumā drīkst turēt sterilizētus bezsaimnieka kaķus, ja ir nodrošināta to labturība un apzīmēšana;
• nodrošināt suņu reģistrēšanu, turēšanu un vakcināciju atbilstoši spēkā esošo normatīvo aktu prasībām;
• nepieļaut, ka mājdzīvnieki piemēslo dzīvojamo un sabiedrisko ēku telpas un publisko ārtelpu;
• nepieļaut mājdzīvnieku atrašanos iestādēs, sabiedriskajās ēkās, stadionos un sporta laukumos, bērnu spēļu laukumos un sabiedriskos pasākumos (ja vien darbības nav saistītas ar dzīvnieku paraugdemonstrējumiem vai izstādēm);
• nepieļaut mājdzīvnieku peldināšanu publiskās peldvietās;
• nepieļaut, ka mājdzīvnieki bojā apkārtējo vidi.

Tāpat saistošajos noteikumos atrunāta kārtība saistībā ar klaiņojošu mājdzīvnieku izķeršanu, izolāciju un eitanāziju.

Uzraudzību par šo saistošo noteikumu ievērošanu veic Mārupes novada pašvaldības policija.

Par klaiņojošiem vai bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušiem mājdzīvniekiem aicinām ziņot:

Mārupes novada pašvaldības policijai

Diennakts tālrunis: 67933470, 25423038

NODERĪGI ZINĀT

Urnas suņu ekskrementu savākšanai 

Meža dzīvnieki

Kam ziņot par ievainotiem un uz ceļa sabrauktiem meža zvēriem?

Valsts meža dienesta (VMD) Rīgas reģionālās virsmežniecības Babītes mežniecība

Adrese: Mežsaimniecība 2, Babīte, Babītes pag., Mārupes nov., LV-2101
Tālr./ fakss:+371 67 919352
E-pasts: babites.meznieciba@riga.vmd.gov.lv
Uz ceļa negadījuma vietu VMD izbrauc gadījumos, ja meža dzīvnieks ir savainots, bet dzīvs. Pēc sazināšanās ar Pārtikas un veterinārā dienesta speciālistiem, tiek pieņemts lēmums par tālāko rīcību. Gadījumos, kad sadursmē iesaistīts auto ar spēkā esošu KASKO apdrošināšanu, Valsts meža dienests izsniedz apliecinājuma aktu.

Kā rīkoties, ja mežā atrasts miris dzīvnieks?

Aicinām par uzieto mirušo meža dzīvnieku ziņot pa tālr. 29114238! Mirušajam dzīvniekam nevajadzētu tuvoties un to aizskart, vietu, kur dzīvnieks atrodas, būtu vēlams atzīmēt (piemēram, piesienot lentīti pie koka) vai fiksējot tās GPS koordinātas. 

Āfrikas cūku mēris

Mārupes novads atrodas II riska zonā. Vairāk par pasākumiem Āfrikas cūku mēra apkarošanā aprakstīts Valsts galvenā pārtikas un veterinārā inspektora rīkojumā Nr. 38 un par Āfrikas cūku mēri Latvijā - Zemkopības ministrijas mājaslapā.

Kā rīkoties, sastopot mežacūkas vai konstatējot to radītus postījumus

Meža dzīvnieku parādīšanās apdzīvotās vietās nav ikdienišķa parādība, taču tajā pašā laikā nav arī nekas neparasts vai nedabisks. Dzīvnieki ienāk cilvēku apdzīvotajā teritorijā, jo tos neviens nedzenā, nemedī, tie var mierīgi dzīvot un tiem ir brīvi pieejama pārtika.  

Mežacūka ir ļoti spēcīgs un ārkārtīgi drosmīgs dzīvnieks – pat mazi sivēni bezbailīgi metas virsū cilvēkam vai sunim, lai aizstāvētos, tādēļ, satiekot šos dzīvniekus, ir jāievēro maksimāla piesardzība:  

• mežacūka uzbruks, ja ir ievainota vai iedzīta strupceļā. Cilvēka vai suņa tuvošanās, jebkura kustība, var padarīt to agresīvu; 

• mežacūku mātīte aktīvi aizstāvēs savus pēcnācējus. Ja apdzīvotā vietā vai mežā sanāk sastapties ar sivēnmāti un sivēniem, ir jārīkojas ļoti uzmanīgi, lai neizprovocētu uzbrukumu; 

• ja tikšanās ir pēkšņa un īsā distancē, dzīvnieks pārbīlī var arī uzbrukt.  

Ko darīt, satiekot mežacūkas? 

• Nedrīkst sekot mežacūkai, mēģinot to izprovocēt. Nedrīkst trenkāt to, izmantojot transportlīdzekli vai suņus. 

• Nedrīkst kliegt un vicināties ar rokām, nedrīkst mest dzīvniekam ar priekšmetiem vai skriet virsū, jo tas var izraisīt atbildes reakciju. 

• Satiekot mežacūkas pilsētvidē vai zaļajā zonā, vislabāk ir apstāties un stāvēt nekustīgi, vienlaikus novērtējot atkāpšanās iespējas. Var paslēpties aiz koka vai kāda arhitektoniska elementa. Ir jākustas mierīgi un klusi. Ja apstākļi to ļauj, var lēni doties prom. 

• Ja satikšanās ar mežacūku notikusi zaļajā zonā un cilvēkam līdzi ir suns, situācija kļūst daudz bīstamāka. Vispirms ir jāatsauc savs četrkājainais draugs. Tas jādara pēc iespējas mierīgāk. Suns jāpaņem pie pavadas un mierīgi jādodas prom. Ieraugot mežacūku, suns, aizstāvot saimnieku, aiz bailēm vai azarta pārņemts, ries. Ja mežacūka cilvēku, iespējams, neuzskatīs par draudu, tad suni tā uztvers par apdraudējumu un var uzbrukt. 

Atgādinām, ka mežacūkas ir gudras – ja tās ir ieklīdušas apdzīvotā vietā, tad, visticamāk, pašas arī atradīs atpakaļceļu uz savu mājvietu. Cilvēka iejaukšanās nepieciešama vien tad, ja dzīvnieks ir ievainots vai pats nespēj tikt laukā no sprosta.  

Lai novērstu vai mazinātu mežacūku radītos postījumus, aicinām katru zemes īpašnieku veikt aizsardzības pasākumus, piemēram, izbūvēt žogu vai elektrisko ganu apkārt mazdārziņu teritorijai, izmantot specializētajos veikalos pieejamos repelentus pret mežacūkām, kā arī apsvērt iespēju ar tuvāko mednieku kolektīvu slēgt līgumu par medību tiesību nodošanu.  

Par Mārupes novada apdzīvotās vietās sastaptajiem meža dzīvniekiem vai to radītiem postījumiem lūdzam informēt:

1. Mārupes novada pašvaldības policiju (tālruņa numurs 67933470, 25423038);

2. Mārupes novada pašvaldības Medību koordinācijas komisijas priekšsēdētāju Nikolaju Antipenko (tālruņa numurs 29114238, e-pasta adrese nikolajs.antipenko@marupe.lv) vai Medību koordinācijas komisijas locekli un atbildīgo sekretāru Jāni Buzu (tālruņa numurs 22319001, e-pasta adrese janis.buza@marupe.lv). 

Par kara bēgļu no Ukrainas mājdzīvniekiem Latvijā

Ja kopā ar jums no Ukrainas ceļo mājdzīvnieks: 

• Kad iekārtosieties dzīvesvietā, sazinieties ar tuvāko veterinārārstu, lai vienotos par vizīti.
• Veterinārārsts bez maksas dzīvnieku apskatīs, reģistrēs, čipēs, vakcinēs.
• Informācija ukraiņu un krievu valodā (pdf).

Pārtikas un veterinārā dienesta tālrunis informācijai: 67095245

Pārtikas un veterinārais dienests (turpmāk tekstā – PVD) sakarā ar to, ka no Ukrainas nekontrolēti Latvijas Republikā tiek ievesti mājas (istabas) dzīvnieki, lai nepieļautu bīstamu infekcijas slimību ievešanu Latvijas Republikas teritorijā, vēlas informēt, ka Eiropas Savienība atvieglotas ieceļošanas prasības piemēro tikai dzīvniekiem, kuri ieceļo Eiropas Savienībā ar saviem īpašniekiem – Ukrainas kara bēgļiem. Šādos gadījumos dzīvnieka saimniekam jāvēršas pie jebkura praktizējoša veterinārārsta Latvijā, kur bez maksas saņems sava dzīvnieka identifikācijas, reģistrēšanas un vakcinācijas pakalpojumu.  Atvieglojumi neattiecas uz bezsaimnieku, tai skaitā Ukrainas patversmēs ievietotu dzīvnieku  ievešanu Latvijā.

Nekontrolēta dzīvnieku ievešana rada reālus draudus Latvijas Republikā izplatīt dzīvnieku infekcijas slimību – trakumsērgu, kas ir bīstama un nāvējoša arī cilvēkiem. Tomēr, lai neatbilstoši ievestie dzīvnieki neapdraudētu citu dzīvnieku un cilvēku veselību un dzīvību, šiem dzīvniekiem ir jānosaka izolācijas periods gan pirms, gan pēc obligātas vakcinācijas pret trakumsērgu.

PVD organizēs no Ukrainas ievesto dzīvnieku novērošanu, atbilstoši Ministru kabineta 2010. gada 23. februāra noteikumiem Nr. 178 “Trakumsērgas profilakses un apkarošanas kārtība”, piemērojot šiem dzīvniekiem iespējami inficētu ar trakumsērgu dzīvnieku statusu. Saskaņā ar minēto noteikumu 3.1. nodaļu ir jāveic pasākumi, t.sk., dzīvnieku novērošanu 45 dienas, un visi dzīvnieki jāvakcinē pret trakumsērgu vienas dienas laikā pēc novērošanas perioda beigām. Dzīvnieku izolāciju drīkst pārtraukt tikai pēc aizsargimunitātes izveidošanās pret trakumsērgu, kam nepieciešama vismaz 21 diena  pēc dienas, kad veikta vakcinācija.

Saistītie dokumenti:

• Dzīvnieku aizsardzības likums
• MK noteikumi Nr. 266 “Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai”
• Par ielas kaķiem (kaķu mājas Babītes un Salas pagastā)