Mārupes Mūzikas un mākslas skolas kora "Skaņa" dalībnieki oktobrī pārstāvējuši Latviju Gardas mūzikas festivālu Itālijā. Piedāvājam ieskatu ceļojumā.
Foto: no kora „Skaņa”personīgā arhīva
11.oktobris - Mārupes Mūzikas un mākslas skolā jau no plkst.5.30 valda rosība. Tērpi, instrumenti, notis un viss nepieciešamais tiek raitā solī nogādāts autobusā, lai jau plkst.6.00 dotos tālajā ceļā uz Itāliju. Pirmā diena jāpavada autobusā, lai pievakarē nonāktu naktsmājās Bohuminā, Čehijā.
Ceļš garš, taču autobusā ik pa laikam rosās sarunas un čalas, kas īsina laiku. Saliedētā kompānijā laiks patiešām paiet ātri!
Vakarpusē piestājam Polijas Lido tipa ēstuvē, lai uzņemtu spēkus turpmākam ceļam; vēl dažas stundas un esam naktsmājās.
12.oktobris - plkst.5.30 istabiņās jau lēnām sākas rosība, no 6.00-7.00 brokastojam un tad jau dodamies ceļā. Šodien brauciens nav tik garš, bet toties nokļūsim līdz mūsu mērķim – Gardas ezeram. Laika apstākļi pagaidām gan nelutina - ik pa laikam kāda lietus lāse iesitas logā un kalnainākā apvidū ielejās nosēdusies migla.
No rīta modāmies Čehijā, pa ceļam apskatījām arī Austrijas dabu, bet par iebraukšanu Bavārijā jau liecina aizvien kalnaināks apvidus. Sniegotās virsotnes un iespaidīgais skats pa autobusa logu ziņo par strauju tuvošanos galamērķim. Īss brīdis Vācijā un tad jau atkal esam Austrijā. Lietaino laiku nomainījuši saules stari un skaidras, zilas debesis. Autobusā ik pa brīdim dzirdami sajūsmas saucieni - "paskaties pa labi", "paskaties pa kreisi". Arī fotoaparātu un mobilo telefonu klikšķi liecina par to, ka esam Alpu apvidū un aiz katra līkuma paveras arvien intriğējošāks un iespaidīgāks skats, kas noteikti jāiemūžina.
Iebraucam Itālijā un sniegs dažubrīd šķiet gandrīz vai rokas stiepiena attālumā. Jau krēslas laiks un par Gardas ezera tuvumu jaušam no mazo pilsētiņu laternām, kas atspīd uz ūdens virsas. Līkumainais ceļš bieži ved caur tuneļiem, kuri, starpcitu, katrs ir nosaukti kāda mitoloğiska tēla vārdā, piemēram, Afrodīte. Celiņi paliek šaurāki un maršruts dažubrīd iestiepjas kalnainākā apvidū. Šonakt nakšņojam viesnīcā Residence Campi, kas ir samērā augstu kalnos, bet šoferīšus tas nenobaida - viņi zin, ko nozīmē braukt pa serpentīniem. Mazliet nervus kutinošs brauciens un esam klāt.
13.oktobris - mostamies Itālijas viesnīcā, kuru ieraugam nu jau rīta gaismā. No viesnīcas balkoniņa paveras brīnišķīgs un elpu aizraujošs skats, par ko naktī bija tikai nojausma. Brokastis paiet patīkamās čalās un sarunās par skaisto Itālijas dabu. Pēc brokastīm mēģinājums - ieskandinām balsis un pieskandinām viesnīcu.
Drīz jau dodamies uz jauno apmetnes vietu Hotel Royal, kas būs mūsu turpmāko četru dienu naktsmājas. Brauciens lejā ir ļoti ainavisks un skaistiem skatiem apveltīts. Viļņainais Gardas ezers atkal pietuvojas, un tūlīt jau piestājam pilsētas centrā, pavisam netālu no Kongresu nama, kur pēc divām dienām sniegsim koncertu. Reklāmas stabs pie Kongresu nama aicina klausītājus apmeklēt Gardas Mūzikas festivālu, kas norisināsies 14. un 15.oktobrī.
Pilsētiņa, kurā atrodamies tiek dēvēta par Limonu, kas tulkojumā acīmredzot nozīmē citrons, par ko liecina citrona attēls uz ielu nosaukumiem, māju nozīmēm un ēku greznojumiem. Pat baznīcas fasādē iekļauts dzeltenā augļa simbols.
Dodamies pastaigā pa Limonas mazajām ieliņām, kas ved mūs tuvāk pie ezera. Var nojaust, ka šī ir tūristu apmeklēta pilsētiņa, jo suvenīru veikaliņi atrodami teju uz katra stūra. Iespējas iegādāties citrona formas magnētiņus, uz krūzītēm un krekliņiem ir citroni, citrona smaržas ziepītes, pat šokolāde ar citrona garšu.... kas par klāstu!
Apskatījuši pilsētu, dodamies uz viesnīcu, uz kuru jābrauc kalnā vien pārsimts metri. Tiekam sirsnīgi sagaidīti un aizvesti uz istabiņām. Vakariņās mūs sagaida bagātīgi klāts zviedru galds ar milzīgu izvēli - sākot ar salātiem un beidzot ar saldiem kruasāniem un kūciņām.
Tā kā esam atbraukuši uz festivālu, bez dziedāšanas nu nekā. Meklējam telpu, kur mēğināt. Laipnā administratore mums ierāda stūrīti recepcijā. Mūsu mēğinājums drīz vien pārvēršas par ğenerālmēğinājumu koncertam, jo viesnīcas apmeklētāji nesteidzas paiet mums garām, bet piestāj un velta laiku mūsu muzicēšanai.
Klausītāji ar ovācijām neskopojas un pēc mūsu mini koncerta saņemam atzinīgus vārdus par mūsu sniegumu. Diena jau tuvojas noslēgumam, dodamies atpūtā, jo rīt mūs gaida Venēcija.
14.oktobris - Diena Venēcijā. Dodamies trīs stundu braucienā, lai nonāktu tūristu iecienītajā Venēcijā. Skats uz debesīm gan nesola neko labu - uz kalniem nosēdušies lietus mākoņi, biezāka migla un rasina smalks lietutiņš. Ir cerība, ka 210 kilometru tālajā Venēcijā gaidāms cerīgāks skats.
Iebraucam Venēcijas apgabalā, te kalnainais apvidus nav tik izteikts, drīzāk, tuvojoties galamērķim, arvien vairāk redzam ūdeņus.
Nonākam pašā Venēcijā, gāž pamatīgi, taču ekskursija sarunāta, un mums jādodas uz Sv.Marka laukumu tikties ar gidu. Lai tiktu līdz Venēcijas centram, izmantojam kuğīti, kas pusstundā aizved mūs līdz galamērķim. Ekskursiju atcerēsimies ar slapjumu kājās un lietusmētelīšu čaboņu. Paldies gidam, kurš bija tik pozitīvs un atsaucīgs un ar savu stāstījumu spēja mūs ieinteresēt, ka dažkārt pat aizmirsās nemīlīgais slapjums.
Vakaru aizvadam mierīgi, jo rīt festivāla galvenā un svarīgākā diena - mūsu uzstāšanās diena.
15.oktobris. Pamazām pulcējamies pie brokastu galda. Esam agri cēlušās, jo jau 9.00 jābūt uz mēğinājumu Limonas Kongresu namā.
Mēğinājums aizrit veiksmīgi. Ieskandinām zāli, kurā vakarā uzstāsimies. Zāle ir liela, akustika pieņemama, bet karstums gan pamatīgs. Pēc mēğinājuma brīvais laiks, un tad jau pošamies svarīgajiem koncertiem.
Ap plkst.17.00 Limonas centrā, kur paredzēta pirmā uzstāšanās, jau plīvo Latvijas karogs un ik pa brīdim iezvanās kora "Skaņa" zilā karoga zvārgulīši. Koncertā piedalās visi festivāla dalībnieki - 9 kolektīvi no 7 valstīm. Savu prasmi atrādījām otrie, pēc ğitāristu un blokflautu orķestra no Čehijas. Uzstāšanos sākām ar latviešu tautas dziesmu "Bēdu manu, lielu bēdu" Madaras Kalniņas apdarē, kam sekoja Austriņas "Dancāšanas dziesma". Ovācijas pamatīgas, prieks un gandarījums meiteņu sejās.
Pēc vakariņām rosība nebeidzas, jo pošamies uz vakara koncertu, kam esam sagatavojuši 30 minūšu programmu.
Plkst.20.40 ierodamies Kongresu namā, jo 21.00 jau jāatrodas uz skatuves. Vēl pēdējās tērpu korekcijas, iedrošinājuma vārdi no diriğentes Ingas Graumanes un cēlā solī dodamies uz skatuvi.
Programmu iesākam ar Valta Pūces "Man dziesmiņu nepietrūka" jeb "Es bij' meita" - dziesmu, kurā parādam mūsu prasmi būt dažādām. Turpinājumā seko Valda Zilvera "Dindaru, dandaru", kas rakstīta kā rituāls dziedājums. Balsis pamazām pievienojas, skanējums kļūst kuplāks, dinamiskā izaugsme mērāma no aktīva piano līdz pat spēcīgam forte.
Programmā esam iekļāvušas vēl divas Valta Pūces dziesmas "Saules meita" un "Lēni, lēni" no cikla "Trīs Ziemassvētku dziesmas". Meitenes lieliski tiek galā ar dziesmu faktūru, kas dažubrīd prasa instrumentālu, dažbrīd ļoti vokālu un meistarīgu pieeju.
Koncerta programmā vietu atradušas arī divas latviešu tautas dziesmas Madaras Kalniņas apdarē - "Kur gaismiņa zila ausa" un "Bēdu manu, lielu bēdu". Pirmajā meitenes lieliski stāsta stāstu, kas ievīts apdarē. No raksturojoša sākuma, kas paliek arvien aktīvāks, romantizējošas vidusdaļas, kas meiteņu balsīs ieskanas īpaši krāsaini, līdz pat aktīvām un atrisinošām beigām. Otrā apdarē dziedātājas nezaudē aktivitāti un dzīvesprieku. Skanējums ir viegls, vijīgs un ļoti skaidrs, neraugoties uz četrbalsīgo faktūru un vokāli sarežģītajām partijām.
Pienācis koncerta fināls - rezumējums. Andra Sējāna dziesma ar Laimas Lediņas vārdiem "Dziesma sapņu papardēs" ir īstajā vietā - tā ir par mums. "Kopā smiesimies, gavilēsim, lidosim, pa zvaigžņu ceļu aizjoņosim mēs...". Mūsu meitenes dzied no sirds, ar pilnu atdevi un ir sajūta - mēs kopā esam koris "Skaņa", mums kopā ir spēks.
Klausītāji katru mūsu dziesmu novērtē ar grandiozām ovācijām. Arī pavadīti no skatuves tiekam ar skaļiem aplausiem. Pēc mūsu uzstāšanās stafeti pārņēma koris no Itālijas, kam sekoja kori no Francijas, Čehijas un Bulgārijas. Koru repertuārā pārsvarā bija iekļauta garīgā mūzika, kā arī pa kādai savā valstī populārai dziesmai.
Nozīmīgā diena galā, nu varam atpūsties un baudīt turpmāko ceļojumu.
16.oktobris - saulainā Milāna. Šajā dienā saule neskopojas ar siltumu un pēc 2,5 stundu brauciena nonākam pilsētā, kur termometra stabiņš jau pakāpies līdz +18 grādiem.
Gide mūs sagaida pie pils - Sforza Castle, un mēs sākam pilsētas apskati. Visupirms gan pati pils un vērtīgi stāsti no vēstures. Veroties tālumā, ieraugām ko līdzīgu Triumfa arkai, kas arīdzan celta par godu Napoleonam. Noteikti jāatzīmē fantastiskā iespēja aplūkot Mikelandželo skulptūras "The Rondanini Pieta" ekspozīciju un koka mēbeļu izstādi, kas ietvēra caurskati no seniem laikiem līdz pat mūsdienām.
Tālāk dodamies vecpilsētas virzienā, kur mūs pavada virmojoša strūklaka. Nonākam pie La Scalas, kas ir viens no ievērojamākiem operteātriem pasaulē, kam seko gājiens caur vienu no senākajiem iepirkšanās centriem The Galleria Vittorio Emanuelle II. Esam nonākuši Milānas centrālajā laukumā, kur valda svētdienas dienai raksturīga aktivitāte. Saule silda un spīd vēl spožāk, un gide turpina ar stāstu par Sv.Marijas katedrāli, kas žilbina ar savu greznumu un izsmalcināto fasādi. Vēl brīvais laiks, lai izjustu Milānas atmosfēru un tad jau dodamies atpakaļ uz pils pusi, kur izskrienam cauri vietējam mājražotāju tirdziņam. Laiks doties mājup.
17.oktobris - Verona - Romeo un Džuljetas pilsēta. Laiks mazliet apmācies, taču silts. Sākam ar ekskursiju gides vadībā. Dodamies garām Arēnai, kas pilsētā ir centrālā vieta kultūras pasākumiem. Šeit tiek uzvestas operas, teātra izrādes, notiek arī populāru dziedātāju koncerti. Līkumojot pa Veronas ieliņām, apskatām Romeo māju, kā arī Džuljetas māju un balkoniņu, kas ir īpaši iecienīta tūristu apskates vieta. Noteikti nevar izlaist fotogrāfēšanos pie Džuljetas pieminekļa, jo leğenda vēsta, ja paberzēsi kādu no viņas ķermeņa daļām, satiksi savu īsto mīlestību.
Pilsētas apskate beigusies, un laiks baudīt pilsētas parfīmu. Ieliņas ir piesātinātas ar veikaliņiem, restorāniem un kafejnīcām, kas vilina ar rotaslietu spozmi, kafijas smaržu un kārumu apetitelīgumu. Šodien vēl nakšņojam Itālijā, bet nākamās divas dienas ceļš mūs vedīs mājup.
19.oktobris – pievakarē atgriežamies Jaunmārupē. Pie skolas valda rosība, jo ikviens tiek mīļi sagaidīts mājās. Ir nogurums, taču esam laimīgi, ka mums bija šāda iespēja doties neaizmirstamā un vērtīgā piedzīvojumā.
Vissirsnīgāko paldies vēlamies pateikt Mārupes novada domei par to, ka novērtēja mūsu augstos panākumus XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos un dāvināja šo brīnišķīgo iespēju piedalīties mūzikas festivālā Itālijā.
Raksta autore Madara Kalniņa