Janvārī Antiņu kapos tradicionāli pieminam un godinām Ziemassvētku kaujās kritušos karavīrus.
Šogad, 105. gadadienā, jau otro gadu pēc kārtas Covid-19 izplatības dēļ publisks pasākums nenotika, taču, izrādot cieņu Latvijas brīvības cīnītājiem, trešdien, 5. janvārī, nolikt ziedus pie pieminekļa Antiņu kapos devās Mārupes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Andrejs Ence, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš un aizsardzības ministrs Artis Pabriks.
Antiņu kapos guldītos 3 800 karavīrus godināt ieradušies bija arī Mārupes novada pašvaldības domes deputāti Ilze Bērziņa un Aivars Osītis, kā arī Babītes vidusskolas direktore Ilze Rozenberga un Babītes Kultūrizglītības centra vadītāja Biruta Grīnfelde.
No kreisās: Mārupes novada pašvaldības domes deputāti Aivars Osītis un Ilze Bērziņa, Babītes vidusskolas direktore Ilze Rozenberga, Babītes Kultūrizglītības centra vadītāja Biruta Grīnfelde, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš, aizsardzības ministrs Artis Pabriks un Mārupes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Andrejs Ence.
Godinot Antiņu kapos guldītos karavīrus, ikviens ir aicināts doties pats vai savas mājsaimniecības lokā uz Antiņu kapiem nolikt ziedus vai aizdegt svecīti, pieminot tos, kuri veltīja sevi mūsu Latvijas brīvībai.
Līdz 2020.gada janvārim Antiņu kapos tika rīkoti atceres pasākumi, ko kuplināja valsts amatpersonas, militārie atašeji un iedzīvotāji, karavīru radinieki un ikviens, kurš vēlējās pieminēt kaujās kritušos karavīrus un ko jaunu uzzināt par mūsu valsts vēsturi. Antiņu kapi, kur Brāļu kapos guldīti 3 800 karavīru, ir īpaša ne tikai Babītes novada kontekstā.
Antiņu kapsēta
Atrašanās vieta: Babītes pagasts (Rīgas-Liepājas šoseja, norāde „Rubeņi”, tālāk līdz norādei ceļa labajā pusē). Koordinātas: 56.882444, 23.747954
2001. gada 27. augustā šī apbedījumu vieta zemesgrāmatā ierakstīta ar nosaukumu Antiņu kapi. Šeit atrodas Latviešu strēlnieku kapi (rakstiskos avotos kapi dēvēti arī par Tīreļu kapiem), kuros guldīti 3800 Ziemassvētku kaujās kritušie strēlnieki. Vietā, kur apglabāja pirmos 105 kritušos, 1925. gadā atklāts pēc arhitekta Eižena Laubes projekta darinātais obelisks. Stendā pieejama informācija par šeit notikušajām kaujām un to norisi. Te ir arī norādes uz latviešu strēlnieku zemnīcām un ierakumiem. Brīvā dabā iespējams aplūkot (un iespējams pat izjust) Latvijas vēstures posma atspulgu. Iespēja piebraukt ar automašīnu.