Sarunā piedalījās Latvijas zolītes federācijas prezidents, mārupietis, entuziasts un spēles fanātiķis Māris Vējš.
Latvijas zolītes federācija (pirmā zolītes federācija dibināta 1996. gadā, savukārt šī brīža Latvijas zolītes federācija ir dibināta 2014. gadā) un tās mājvieta ir Mārupē. “Zolīte ir prāta spēle un tās spēlētāji nav nekādi “kartjožņiki”! Tā ir atzīta par nemateriālā kultūras mantojuma vērtību, un mēs esam ceļā uz UNESO,” saka Māris. “Ir jāsavāc paraksti, lai iesniegtu vēstuli “Par Latvijas kāršu spēles zolīte spēles prasmju iekļaušanas iespējas izskatīšanu UNESCO Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvajā sarakstā”. Mēs ceram uz Mārupes Sporta centra un novada pašvaldības atbalstu šajā jautājumā.”
Latvijā ir dažādi zolītes spēles sporta klubi, piemēram, Rīgas zolītes klubs (dibināts 2014. gadā), Mārupes Zolītes Klubs (dibināts 2017. gadā).
Vairāki Latvijas novadi, pašvaldības, pilsētas rīko zolītes turnīrus pilsētas vai novada svētkos vai arī citu tradicionālu turnīru ietvaros, piemēram, Ādaži, Amata, Carnikava, Valmiera, Valka, Jēkabpils, Bauska, Ikšķile, Rīga, Inčukalns, Garkalne, More, Olaine un citi.
Jāpiemin arī Rīgas Tehniskā universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte, Latvijas Augstskolu sporta savienība u.c. atbalstītāji, kas sniedz lielu atbalstu Latvijas atklāto čempionātu zolītē studentiem organizēšanā.
Zolītes federācija bāzējas Mārupē, un Māris min trīs galvenos zolītes virsuzdevumus:
- SAGLABĀT ZOLĪTI KĀ SPĒLI. Zolīte kā nacionālā vērtība, kā spēle nākamajām paaudzēm ir jasaglabā, un viens no veidiem, kā to izdarīt, ir jauno spēlētāju apmācība, motivēšana piedalīties spēlēs un turnīros.
- NESAISTĪT ZOLĪTI AR AZARTSPĒLĒM. Zolīte ir prāta spēle, kuras spēlētāji attīsta stratēģisko domāšanu, gūst prieku no spēles un gandarījumu par prasmju uzlabošanos.
- SENIORU IESAISTE. Socializācija un prāta treniņš vecākiem cilvēkiem palīdz uzturēt skaidru un asu prātu visas dzīves garumā. Pirms vairākiem gadiem veiktais pētījums liecina, ka Latvijā zolīti spēlē aptuveni 200 000 cilvēki, t.i., katrs desmitais iedzīvotājs.
Protams, savā ziņā tradīciju neveicina arī spēlētāju pēcteču sarukums, par ko liecina tas, ka jauniešu un studentu vidū zolītes spēli prot vien retais. Iemesls ir 21. gadsimta brīvā laika digitālās pavadīšanas iespējas – zolītes spēlēšana tiešsaistē ne tikai ir ieviesusi izmaiņas tradīcijā, bet arī aktualizējusi jautājumu par konkurenci ar citām tiešsaistes spēlēm un piedāvājumiem. Iespējams, ka viens no apdraudējumiem ir arī sabiedrības kopējās izpratnes līmenis par kāršu spēlēm, saistot tās galvenokārt ar azartu un spēlēšanu uz naudu, nevis prāta asināšanu un labi pavadītu brīvo laiku.
Zolīti spēlē no agras jaunības līdz sirmam vecumam - gan studenti, gan arī sabiedrībā ļoti pazīstami cilvēki vecumā no 30-85 gadiem. Zolīti spēlē tie cilvēki, kurus vieno vēlme kvalitatīvi pavadīt laiku – spēlējot spēli, kas liek iesaistīt un vingrināt prātu, domāt līdzi un veicināt atmiņu. Zolītes spēle var būt ģimeņu, dzimtu tradīcija, darba, amatiermākslas kolektīvu iezīme, jo kopienu veido gan brīvā laika zolītes spēlētāji, gan reitinga spēlētāji, kas apvienojušies zolītes klubos. Zolītes tradīcijas uzturēšanā nozīmīga loma ir Latvijas zolītes federācijai. Profesionālākie zolītes spēlētāji ir pievienojušies un aktīvi piedalās Latvijas zolītes federācijas (LZF) organizētajos klātienes zolītes turnīros. Katru gadu LZF rīko Latvijas čempionātu zolītē, kur faktiski piedalās zolītes kopienas labākie spēlētāji.
Kopš A.Kolberga 1996.gadā sarakstītās grāmatas par zolīti, kur bija iekļauti arī zolītes spēles noteikumi – tie faktiski laika gaitā ir dažviet mainījušies un šīs zināšanas šobrīd ir tikai zolītes spēlētāju aprindās. Galvenokārt prātos tiem spēlētājiem, kuri aktīvi spēlē zolīti klātienes turnīros pa visu Latviju – šādu cilvēku skaits ir vien ~500 (pieci simti). Reitinga turnīros spēlē tā saukto "klasisko zoli", kas nozīmē to, ka tiek spēlēta zolīte ar iespēju spēlēt "lielo" vai "zoli", bet, ja neviens nepiesaka kādu no šiem diviem variantiem, tad tiek pierakstīta viena kopējā "pule" un atkārtoti izdala kārtis jaunai partijai. Tomēr zolītei ir vēl citi spēlēšanas paveidi, piemēram, "mazās zoles" un "galdiņš", kurus spēlētāji izmanto treniņu nolūkos. Šobrīd pietrūkst izpētes, lai varētu pamatoti un argumentēti izdarīt secinājumus par to, kā laika gaitā ir mainījušies zolītes spēlētāju spēlēšanas paradumi attiecībā uz zolītes spēles paveidiem. Ir hipotēze, ka aizvien lielāku popularitāti zolītes spēlētāju vidū ir ieguvusi "mazās zoles" spēlēšanas iespēja.
“Kā jau iepriekš minēju, zolītes federācija pierakstīta Mārupē, bet gandrīz katrā Latvijas vietā ir kāds zolītes spēlētājs, kurš gatavs iesaistīties latviešu spēlē. Gribētu minēt vienu no kaislīgākajiem zolītes piekritējiem - Valkas mērs Vents Armands Krauklis katru gadu organizē zolītes pasākumus: gan olimpiādes, gan turnīrus,“ stāsta Māris un ir pārliecināts: “Mēs savāksim parakstus un turpināsim mūsu kopīgi iesākto virzienu uz UNESO un Latvijas sporta federāciju padomi”.
Klātienes turnīri iedalās divās kategorijās:
1) Latvijas zolītes federācijas reitinga turnīri. Pa kādam ir teju katru sestdienu/svētdienu un tie tiek publicēti Latvijas zolītes federācijas mājas lapā www.zolei.lv. Kopumā reitinga turnīros piedalās ~500 dalībnieku, kurus var uzskatīt zolītes aktīvākajiem šī prāta sporta pārstāvjiem. Tradicionāli katru gadu norisinās šādi turnīri: "Latvijas čempionāta “A” un "B" fināls", "Latvijas zolītes federācijas TOP 50 zolītes turnīrs", "Rīgas kausa izcīņa zolītē", "Zolītes profesora Edgara Tarānova piemiņas turnīrs", "Dižsvētku zolītes turnīrs Valkā" un daudzi citi. “A” fināls tiek salīdzināts ar virsnieku balli, kurā bija jāievēro ģērbšanās stils un uzvedība.
2) pārējie turnīri, kas neklasificējās kā reitinga turnīri, bet gan kā izklaides turnīri, piemēram, novadu vai pilsētu svētkos vai sporta dienās organizētie, piemēram, "Carnikavas Nēģu svētku kausa izcīņa zolītē ", "Olaines zolītes čempionāts", "Garkalnes novada zolītes čempionāts", "Mores atklātais zolītes čempionāts" un daudzi citi.
Latvijas zolītes čempionātu katru gadu decembra mēnesī rīko Latvijas zolītes federācija (LZF). LZF pēc Latvijas zolītes spēlētāju reitingu sistēmas noteiktam skaitam labāko spēlētāju piedāvā iespēju piedalīties šajā čempionātā, kas norisinās divos posmos. B posmā tiek pielaisti labākie 200 spēlētāji pēc reitinga un no šiem labākie 30 izcīna iespēju piedalīties A posmā jeb fināla turnīrā, kur kopā piedalās ~50 dalībnieku (30 no B posma un regulāri spēlējošie spēlētāji ar zolītes meistara un lielmeistara titulu). Zolītes spēlētāju reitingu sistēmā katram spēlētājam piešķir punktus par noteiktiem sasniegumiem zolītes turnīros, kas tika rīkoti saskaņojot tos ar Latvijas zolītes federāciju. Šiem turnīriem LZF nosaka dažus papildus kritērijus, kas ir jāievēro, lai spēlētāji, kuri tajos izcīna kādu vietu, saņemtu punktus. Piemēram, nosaka minimālo dalībnieku skaitu, izspēlējamo kārtu un partiju skaitu katrā kārtā, kā arī citus priekšnoteikumus. Tāpēc, lai paredzētā zolītes turnīra spēlētāju iegūtie rezultāti tiktu uzskaitīti kopējā zoles spēlētāju reitinga sistēmā, turnīru rīkotājiem ieteicams laicīgi sazināties ar LZF un veikt visus nepieciešamos priekšdarbus, un iegūt vajadzīgos saskaņojumus. Latvijas zoles čempionātā un LZF saskaņotajos turnīros tiek spēlēta tā sauktā klasiskā zolīte – kas nozīmē to, ka tiek spēlēta zole ar pulēm bez mazajām un bez visa veida tumšajām zolēm.
Informācija par zolīti “Nemateriālā kultūra mantojuma” mājas lapā: https://ej.uz/zolites_spele
Iedzīvotāji aicināti parakstīt vēstuli “Par Latvijas kāršu spēles zolīte spēles prasmju iekļaušanas iespējas izskatīšanu UNESCO Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvajā sarakstā” Mārupes novada pašvaldības ēkā, Daugavas ielā 29, Mārupē, 1.stāva foajē vai arī sūtot ar elektronisko parakstu parakstītu vēstuli UNESCO Latvijas nacionālajai komisijai un Latvijas nacionālajam kultūras centram.
Vēstules paraugs pieejams ŠEIT
Parakstu lapa pieejama ŠEIT
Māris Vējš ar saņemto Nemateriālā kultūra mantojuma Apliecinājumu Latvijas kāršu spēlei zolīte
