Mainīgo laikapstākļu un intensīvās snigšanas rezultātā ūdenstilpju ledus kārta ir ļoti plāna un neizturīga, tāpēc šobrīd atrasties uz ledus ir dzīvībai bīstami. Aizvadītajā diennaktī Jelgavas ugunsdzēsēji glābēji Ozolnieku novadā upē Iecava pēc ilgstošiem meklēšanas darbiem atrada ledū ielūzušu un noslīkušu cilvēku.
Šoziem ugunsdzēsēji glābēji no ūdenstilpēm izcēluši jau 17 bojāgājušos, no kuriem 12 pēc ielūšanas ledū, bet - izglābti deviņi cilvēki. Zemgalē šogad pēc ielūšanas ledū Tērvetes, Jaunjelgavas un Ozolnieku novadā atrasti un izcelti kopumā četri bojāgājušie, bet izglābts viens – Ozolnieku novadā.
„Ledus kārtas biezumu un izturību ietekmē dažādi faktori – laikapstākļi, ūdenstilpes refjefs u.c. Aizvadīto nedēļu aukstums iedzīvotājiem radījis maldīgu priekšstatu, ka ledus ir biezs un izturīgs un dažu dienu atkusnis to neietekmē. Taču tas tā nav, jo ledus šobrīd ir ļoti mānīgs un bīstams. Ledus kārtas veidošanos kavēja intensīvā snigšana. Pat pie lieliem gaisa temperatūras mīnusiem zem sniega ledus veidojās ļoti lēni un nevienmērīgi, turklāt sasala nevis ūdens, bet slapja sniega masa. Šobrīd atkūst porains un neizturīgs sasalis sniegs, kas nespēj turēt cilvēka svaru” skaidro Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Zemgales reģiona brigādes komandiera vietnieks Raivis Pužulis.
Ledus kārta uz ūdenstilpēm neveidojas vienmērīgi. Tā ir biezāka pie krastiem, bet ūdenstilpes vidū var būt plāna. Vietas, kur ledus vienmēr būs plānāks:
- Upju sašaurinājumi. Upju sašaurinājumos veidojas caurtece, palielinās ūdens tecējuma ātrums un siltais ūdens upju dibenā sajaucās ar pārējo ūdeni un paceļas augšpusē, tāpēc šajā vietā ledus ir vienmēr plānāks.
- Zem tiltiem. Zem tiltiem ledus vienmēr ir plānāks gaisa cirkulācijas un straujākas caurteces dēļ.
- Pie krastiem. Dabīgo ūdens svārstību rezultātā, kā arī kūstot ledum un sniegam, ledus tiek atrauts no krastiem. Arī tumšais pamats sekmē ātrāku kušanu.
- Pie krastiem, apaugušiem ar niedrēm. Pie krastiem, kas apauguši ar niedrēm, ledus vienmēr ir trauslāks un neizturīgāks.
- Kanalizācijas, strauta ieteku vietās. Ledus vienmēr ir plānāks kanalizācijas ūdeņu ieteku vietās to augstākas temperatūras dēļ un strautu ieteku vietās- straujas ūdens kustības dēļ.
- Vietas ar zemūdens izciļņiem. Ledus ir plānāks vietās ar zemūdens izciļņiem straujas ūdens kustības dēļ šajās vietās.
- Citās vietās (platu upju grīvās, „auksto” avotu vietās, krauju nogāzēs, pie muliņiem, zemesragu tuvumā, āliņģu vietās, upēs ar spēcīgu straumi).
Ja cilvēks ielūzt ledū, tad apkārtējo reakcijai jābūt ļoti operatīvai, jo iespējas izglābties var būt atkarīgas no sekundēs pieņemtiem lēmumiem un pareizas rīcības. Ko darīt, ja Jūs redzat, ka kāds cilvēks ir ielūzis:
- jāzvana 112, dispečeram jānosauc adrese vai izskaidro, kā piebraukt pie notikuma vietas, jāatbild uz visiem dispečera jautājumiem;
- lai palīdzētu, ielūzušajam jātuvojas rāpus vai guļus, netuvojoties līdz pašai ielūzuma vietai. Ielūzušajam apmēram no 2 – 5 metru attāluma jāpamet aukla, sasieti apģērba gabali, garš koks vai kāds cits priekšmets. Ja glābēji ir vairāki, jāievēro, ka vienam no otra jāatrodas 2 – 3 metru attālumā;
- izvelkot cietušo uz ledus vai pašam izkļūstot uz ledus, rāpus jāvirzās prom no bīstamās vietas līdz krastam.
Ja pašam gadās ielūzt ledū, tad svarīgākais ir saglabāt mieru un:
- turēt galvu virs ūdens – var galvu mazliet atmest atpakaļ;
- nevajag haotiski kustēties, zaudējot spēkus;
- vienmērīgi kustināt kājas, it kā griežot velosipēda pedāļus;
- elpot pēc iespējas lēnāk un dziļāk;
- ja iespējams, jāsauc palīgā;
- ja soma vai smags mētelis velk uz leju, mēģināt to noģērbt;
- pagriezies ar seju uz to vietu, no kurienes atnāci un nolikt rokas uz ledu, izstiepjot tās cik iespējams tālāk. Jāmēģina uzgulties uz ledus malas ar krūtīm un izstumt sevi no ūdens;
- ja izdodas tikt atpakaļ uz ledus, nevajag uzreiz celties kājās, labāk ripināties prom no bīstamās vietas un jārāpo uz krastu pa to pašu ceļu, pa kuru atnāci;
- tiekot krastā neapstāties, bet skrienot doties uz tuvāko silto vietu.
Lai sekmīgi izkļūtu no ledus, makšķerniekiem ieteicams ņemt līdzi dažādus palīglīdzekļus – ledus irbuļus vai āķus, ar kuru palīdzību var ieķerties ledū un tādējādi izvilkt sevi ārā. Labs risinājums ir pilns makšķerēšanas tērps, kuram ir peldfunkcija vai glābšanas veste, kas ļaus pēc ielūšanas ledū peldēt pa ūdens virsu.
Ziemas periodā ielūst ledū un noslīkst ne tikai makšķernieki, bet arī cilvēki, kas, piemēram, pastaigājas vai slidinās pa ledu. Tāpēc VUGD aicina iedzīvotājus nedoties uz ledus, jo tas ir bīstami un var apdraudēt cilvēka veselību un dzīvību! Pieaugušie, atrodoties uz ledus, rada maldīgu priekšstatu bērnos, ka uz ledus ir droši. Diemžēl bērni, lai arī svarā vieglāki, nespēj objektīvi izvērtēt ledus drošumu.
VUGD aicina iedzīvotājus būt līdzatbildīgiem, neriskēt ar savu veselību un dzīvību, kā arī nepaiet vienaldzīgi garām, ja redzat, ka bērni vai jaunieši slidinās pa nedrošo ledu – brīdiniet viņus par bīstamību. Savukārt, ja pamanāt, ka cilvēki ir aizgājuši pārāk tālu no krasta vai arī, ja cilvēks ir ielūzis ledū, nekavējoties zvaniet 112!