Mārupes novada teritorijas plānojuma 2014.-2026.gadam grozījumu (turpmāk – TPG) 3.redakcijas publiskā apspriešana norisinājās periodā no 2020.gada 16.marta līdz 10.jūlijam, ņemot vērā, ka sākotnēji noteiktais publiskās apspriedes periods vairākkārtēji tika pagarināts sakarā ar valstī izsludināto ārkārtējo situāciju Covid-19 vīrusa dēļ. Apspriešanā ļoti aktīvi iesaistījās sabiedrība - apspriešanas periodā saņemti iesniegumi ar iebildumiem un priekšlikumiem vairāk kā no 550 fiziskām un juridiskām personām (tai skaitā kolektīvie iesniegumi un vairāki iesniegumi no vienas personas), kā arī vairāk par 120 personām piedalījās TPG 3.redakcijas publiskās apspriedes sapulcē, kas notika 2020.gada 6.jūlijā, Mārupes novada Kultūras namā.
Kā jau tika norādīts publiskās apspriešanas materiālos, apspriešanai bija nodota TPG pilnveidotā redakcija, kas pēc būtības bija iepriekš jau apstiprinātie teritorijas plānojuma grozījumi ar atsevišķiem papildinājumiem, tomēr jāatzīmē, ka saņemtie iesniegumi un priekšlikumi tika attiecināti uz plānojuma grozījumu redakciju kopumā nevis tikai uz veiktajām izmaiņām.
Apkopojot saņemtos iesniegumus, secināms, ka lielākā daļa no iebildumiem (apmēram 340 personas) bijuši pret zonējuma maiņu no savrupmāju apbūves teritorijas uz Jaukta centra apbūves teritoriju JC3 teritorijās pie Kantora ielas un Lielās ielas, par ko ļoti aktīvas diskusijas noritēja arī publiskās apspriešanas sanāksmes laikā, galvenokārt iebilstot pret paredzēto atļauto daudzstāvu apbūvi ar pieciem stāviem. Tai pat laikā apmēram 30 personas atbalstījušas šādu zonējuma maiņu, uzsverot iespēju radīt priekšnoteikumus pakalpojumu nodrošināšanai dzīvojamās apbūves vajadzībām. Tāpat daudz iebildumu saņemti attiecībā uz grozījumos paredzēto zonējuma maiņu no savrupmāju apbūves uz mazstāvu daudzdzīvokļu zonējumu (kas pieļauj daudzdzīvokļu māju apbūvi līdz 3 stāviem) teritorijā starp Dravnieku, Mauriņu un Vecozolu ielām. Iebildumi saņemti arī par šobrīdējo mazsaimniecību teritoriju noteikšanu par lauksaimniecības zemēm (L2 apakšzonu) galvenokārt teritorijās ap Jaunmārupes ciemu un teritorijās starp Vētras ciemu un valsts autoceļu A5, lidlauka radītā paaugstinātā trokšņa zonā, kas tika paredzēti grozījumos dēl normatīvā regulējuma, kas nepieļauj veidot dzīvojamās apbūves zonējumu ārpus ciemu teritorijām. Šo ierosinājumu pamatā bijusi iedzīvotāju un īpašnieku vēlme saglabāt līdzšinējo teritorijas plānojumā paredzēto zonējumu, kas grozījumos tika mainīts, vadoties no Mārupes novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijā paredzētās telpiskās perspektīvas viedokļa, kā arī izvērtējot un integrējot spēkā esošajos detālplānojumos paredzēto atļauto izmantošanu un vadoties pēc normatīvā regulējuma. Tieši detālplānojumu integrēšana, kas bijis arī viens no plānojuma grozījumu izstrādes darba uzdevumiem, un informācija par tajos atļautās izmantošanas neatbilstību spēkā esošajam teritorijas plānojumam, radīja lielu neizpratni sabiedrībā.
Novada iedzīvotāji apspriešanas ietvaros arī aktīvi iestājušies par esošo mežu saglabāšanu rekreācijas vajadzībām, tai skaitā saņemti ap 30 ierosinājumu noteikt publiskās ārtelpas teritorijas mežu zonējumā pie Jaunmārupes ciema, kur tāda tika paredzēta TPG 1.redakcijas risinājumā , kā arī uzsākoties apspriešanai aktīvas diskusijas notikušas attiecībā uz prasību aizliegt kailcirtes konkrētos SIA “Rīgas meži” piederošos īpašumos un novadā kopumā. Pašvaldība arī saņēmusi Zemkopības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un mežu īpašnieka SIA “Rīgas meži” viedokli un skaidrojumus par šiem ierosinājumiem, kas pamatā norāda uz to, ka kailcirtes ierobežojumi ārpus ciemu teritorijām ir nosakāmi, tikai vienojoties ar īpašnieku un paredzot attiecīgu kompensāciju un teritorijas uzturēšanas nodrošināšanu no pašvaldības puses. Šādu risinājumu veidošanai nepieciešama konkrēta iniciatīva un sadarbība ar īpašnieku, un tas ir skatāms ilgtermiņā, apzinoties iespējas nodrošināt apsaimniekošanu.
2020.gada 14.augustā notika Darba grupas sanāksme, kurā tika skatīti publiskās apspriešanas rezultāti. Izskatot sagatavoto iesniegumu apkopojumu un izstrādes vadītāja priekšlikumus par iesniegumos norādīto iebildumu vērā ņemšanu vai noraidīšanu, konstatēts, ka iebildumi par plānojuma grozījumu 3.redakciju tiek saņemti pamatā par risinājumiem, par kuriem pie iepriekšējo redakciju publiskās apspriešanas netika saņemti iebildumi, un faktiski tikai viens iesniegums attiecināms uz izmaiņām, kas veiktas tieši ar grozījumu 3.redakciju. Šajā kontekstā jāvērš uzmanība uz to, ka pastāvošais teritorijas plānošanas normatīvais regulējums nosaka, ka faktiski jebkura sabiedrības priekšlikuma vai iebilduma, kas saņemts publiskās apspriedes laikā, atbalstīšanas rezultātā ir veicama atkārtota dokumenta apspriešana, kas ilgst vismaz četras nedēļas, un pie apstākļiem, ka plānojuma grozījumu izstrāde jau tā ir būtiski ieilgusi, un aizvien tiek saņemti jauni iebildumi par sākotnējām dokumenta redakcijām, šāda pieeja liek izšķirties par vienu no diviem lēmumiem – neatbalstīt nevienu iesniegto priekšlikumu vai bezgalīgi turpināt plānošanas dokumenta izstrādi un apspriešanu, sagaidot arvien jaunus ierosinājumus par jau iepriekš apspriestām redakcijām.
Darba grupa ņēma vērā arī faktu, ka 2020.gada 10.jūnijā Saeima galīgajā lasījumā pieņēma Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, kurš paredz būtiskas izmaiņas attiecībā uz Mārupes novada teritoriju un turpmākajām rīcībām attiecībā uz teritorijas plānošanas dokumentu izstrādi. Cita starpā likums nosaka Mārupes novada apvienošanu ar Babītes novadu, un pilsētas statusa piešķiršanu Mārupes ciemam no 2022. gada 1. jūlija. Likums arī paredz, ka līdz 2025. gada 31. decembrim jaunizveidotajām novadu domēm ir jāpieņem saistošie noteikumi par apvienotā novada teritorijas plānojumu.
Kā jau iepriekš ziņots, TPG otrā redakcija, pēc redakcionālu labojumu veikšanas, ir bijusi apstiprināta ar Mārupes novada domes 2019.gada 25.septembra lēmumu Nr.11 (sēdes protok.Nr.12), taču ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk – VARAM) 2020.gada 13.janvāra Rīkojumu Nr.1-2/340, teritorijas plānojuma grozījumu darbība tika apturēta, kā rezultātā dome atcēla šos saistošos noteikumus un turpināja TPG izstrādi, nododot publiskai apspriešanai iepriekš apstiprināto dokumentu. Tobrīd VARAM publiski pauda viedokli, ka uzskata Mārupes novada teritorijas plānojuma grozījumu izstrādes turpināšanu par nelietderīgu resursu izlietojumu, ņemot vērā tobrīd vēl nepieņemto likumu par teritoriālo reformu.
Vērtējot grozījumu tālākās izstrādes lietderību, tai skaitā kontekstā ar Likumā noteikto laika grafiku, pie tam ņemot vērā Teritorijas attīstības plānošanas jomas normatīvajā regulējumā neatrisinātās situācijas saistībā ar plānošanas dokumentu pilnveidotās redakcijas apstiprināšanas procedūru un neskaidro pilsētas robežu noteikšanas regulējumu, Darba grupa ierosināja pie šādiem apstākļiem neturpināt grozījumu izstrādi, bet saņemtos ierosinājumus un iebildumus pieņemt zināšanai. Balstoties uz šo ierosinājumu, sagatavotais lēmumprojekts tika skatīts Mārupes novada Domes 2020.gada 2.septembra sēdē un pieņemts lēmums Nr.8 (sēdes protok.Nr.18) par Mārupes novada Teritorijas plānojuma 2014.-2026.gadam grozījumu izstrādes izbeigšanu.
Informāciju par publiskās apspriedes norisi, saņemtajiem iesniegumiem un sanāksmju protokoliem pieejama pašvaldības interneta vietnē www.marupe.lv sadaļā Attīstība un plānošana/Teritorijas plānojums/Teritorijas plānojuma grozījumu izstrāde (https://www.marupe.lv/index.php/lv/pasvaldiba/attistiba-un-planosana/teritorijas-planojums), kur publicēts Ziņojums par publiskās apspriešanas rezultātiem. Ziņojums ar pielikumiem publicēts arī Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā www.geolatvija.lv.