Mārupes novada izglītības iestādes valstī izsludinātās ārkārtas situācijas laikā uzsākušas darbu attālināti. Jau trešo nedēļu mācības notiek intensīvā režīmā, ir jāapgūst daudz jaunu prasmju, kas prasa izturību visām iesaistītajām pusēm – skolotājiem, skolēniem un pat vecākiem. Ko nozīmē šī jaunā pieredze un kā veicas, stāsta Mārupes novada izglītības iestāžu pārstāvji.
Mārupes Valsts ģimnāzijas direktors Jānis Lagzdkalns norāda, ka pēdējās nedēļas visiem aizrit neierastos darba, mācību un dzīves izaicinājumu apstākļos. Skolēnu, pedagogu un vecāku kolektīvs kopīgi mācās, kļūdās un meklē labākos risinājumus: “Katrai nedēļai aizpildām mācību darba plānojuma tabulu, kur norādīti uzdevumi visos priekšmetos, saziņas veidi, izpildīto uzdevumu iesniegšanas termiņi un vietnes. Tas viss atrodams E-klasē. Lai uzturētu komunikāciju un izskaidrotu apgūstamo mācību vielu, skolotāji cenšas ieplānot arī videotiešsaistes. Tā kā šāds darba formāts ir pirmoreiz, arī rezultāti ir dažādi. Skolotājiem sākumā grūtības radīja atbilstošas slodzes plānošana skolēniem. Arī tehniskais nodrošinājums mājās ir ļoti atšķirīgs, nākas bieži datoru dalīt ar vecākiem, kuri arī strādā no mājām. Skola ir arī parūpējusies par nepieciešamās datortehnikas nodrošināšanu gan skolotājiem, gan skolēniem, kopumā izsniedzot 19 datorus. Lai palīdzētu savstarpējā komunikācijā un neskaidro jautājumu risināšanā starp skolēniem-vecākiem-skolotājiem, ģimnāzijas administrācijas pārstāvji pilda kuratoru pienākumus. Skolas atbalsta personāls ir gatavs palīdzēt ar padomu un atbalstu grūtībās nonākušajiem skolēniem, vecākiem un arī pedagogiem.
Katras dienas beigās skolēni elektroniski aizpilda refleksijas anketas, kurās norāda dienā paveikto, kas sagādājis grūtības, kāda palīdzība nepieciešama – pēc anketām klašu audzinātāji, priekšmetu skolotāji un grupu kuratori nosaka problēmas un cenšas tās risināt. Liels paldies vecākiem par atbalstu, līdzdarbošanos savu bērnu izglītošanā un sapratni, jo visi mēs šādā situācijā esam pirmo reizi un no kļūdām mācāmies! Paldies kolēģiem par izturību!”
Jaunmārupes pamatskolas direktores vietniece izglītības jomā Laura Buravcova uzsver, ka šajā jaunajā izaicinājuma laikā liela uzmanība jāvelta tieši sadarbībai un atbalstam. “Ikdiena ir kļuvusi citādāka mums visiem. Ļoti sajūtam, ka bērniem pietrūkst skolas dzīve, draugi un skolotāji. Šīs sajūtas nedaudz apkopojām arī mūsu skolas mājaslapā www.jmsk.lv. Skolēniem ļoti pietrūkst skolas notikumi un ieplānotie pasākumi, kuru līdzautori ir arī viņi paši. Daudziem bērniem bažīgi jautājumi par nākotni, īpaši 9.klases skolēniem, kas notiks ar eksāmeniem, skaistāko un īpašāko notikumu viņu skolas dzīvē – izlaidumu. Arī skolotājiem ir vēl ļoti daudz jautājumu, jo nav skaidrības kā plānot nākotni. Ļoti daudz skolotāju spēka un enerģijas tiek veltītas bērniem un vecākiem, pat reizēm aizmirstot par savām ikdienas lietām. Šobrīd sajūtam nelielu emocionālu izsīkumu, arī fizisku nogurumu, jo darba vide no aktīvas un dinamiskas ikdienas ar bērniem ir pārgājusi sēdošā režīmā pie viedierīcēm. Paralēli darbam ar bērniem un vecākiem, notiek ļoti regulāra un intensīva skolotāju savstarpējā sadarbība. Strādājam lielākās un mazākās grupās, katrā no tām mēs operatīvi risinām dažāda veida jautājumus un problēmas, veidojam videokonferences, lai pārskatītu padarīto un veiktu uzlabojumus, strādājam pie koplietošanas dokumentu izstrādes, dalāmies ar pieredzi, veiksmīgiem resursiem, bet pats galvenais, ar savām sajūtām un pārdzīvojumiem. Kolēģu atbalsts ir ļoti būtisks un vitāli nepieciešams, tas dod sajūtu, ka neesi viens ar savām raizēm un problēmām,” stāsta L.Buravcova.
Jaunmārupes pamatskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Inguna Rakule: “Pirmā nedēļa bija neziņas un satraukuma pilna – kā mēs visi tiksim galā, kā norisināsies mācības, kā apgūsim mācību vielu? Katrs skolotājs, sākoties jaunajai mācību nedēļai, saplāno skolēniem un sev visas nedēļas darbu. Saplānoto ieraksta konkrētās klases mācību plānā. Rezultātā veidojas kopskats par to, kas visas nedēļas garumā jāapgūst katrā no mācību priekšmetiem. Uzdevums nav no vieglajiem, ir jāizvērtē, kuras tēmas skolēniem būs pa spēkam apgūt attālināti, jāizvērtē uzdevumu daudzums, veidi. Svarīga ir savstarpēja saziņa vienam ar otru. Ja nepieciešams, skolotājs E-klasē skolēniem nosūta ziņu, skolēni jautā, sūta paveiktos darbus. Atgriezeniskā saite nedrīkst pazust, sevišķi mācoties attālināti, tā ir ļoti svarīga. Ir jāsaprot, kuram skolēnam nepieciešams lielāks atbalsts, kurš netiek ar uzdevumiem galā, kā šo problēmu var risināt. Mēs visi mācāmies darboties šādos apstākļos, plānojam savu darbu un dienas gaitu, dalāmies ar padomiem, sniedzam palīdzīgu roku, uzmundrinām. Tas nekas, ka darba diena ir kļuvusi garāka. Arī dienas kļūst ar katru brīdi garākas. Kopā mēs paveiksim šo uzdevumu. Vietā ir teiciens – nav sliktuma bez labuma. Šobrīd mēs visi apgūstam daudz jaunu iemaņu. Izrāpjamies laukā no savas komforta zonas un saprotam, ka tas mums ir pa spēkam."
Savukārt sociālo zinību, dabaszinību un datorikas skolotāja Līva Prekele piebilst “Jāsaka, ka ar katru nedēļu kļūst vieglāk. Pirmajās dienās vajadzēja atbildēt ļoti daudz uz dažādiem tehniskajiem jautājumiem - kā, ko darīt? Palīdzība bija vajadzīga ne tikai skolēniem, bet arī skolotājiem. Liku lietā zināšanas, kā ierakstīt ekrānu datorā, lai nosūtītu pamācības kolēģiem, skolēniem. Šobrīd redzu, ka skolēni uzdevumus veic daudz patstāvīgāk. Daudziem šķiet, ka skolotāji uzdod skolēniem darbu, bet paši atpūšas. Tā tas noteikti nav. Diena sākas agri un šķiet, ka nekad nebeidzas. Skolotājiem ir daudz darāmie darbi, sevišķi, ja viņi ir klases audzinātāji. Katru dienu sazinos ar klases skolēniem, vecākiem, sekoju līdzi, kurš ir veicis uzdevums, kurš nav nodevis, kuram vajag palīdzību, atgādinu par termiņiem. Ļoti jauki un mīļi ir sarunāties video zvanos ar audzināmo klasi, uzzināt, kā katram iet, redzēt priecīgo smaidu, ieraugot vienam otru.
Mācu vairākus mācību priekšmetus, dažādām klasēm, daudz laika aizņem plānošana, uzdevumu gatavošana, atbildēšana uz vēstulēm, iesūtīto uzdevumu labošana, komentēšana, zinu, ka atbildes un komentārus vēlas saņemt visi. Vēstules ienāk visu laiku, no agra rīta, līdz vēlam vakaram. Parasti gaidu pusnakti, lai varu savadīt e-klasē uzdevumus, lai, no rīta skolēniem ceļoties, viņi var sāktu darbu."
Mārupes pamatskolā katrs rīts iesākas ar uzmundrinošu video “Mārupes pamatskolas rīta ziņas un vingrošana ar brašo skolotāju”, kas tiek izsūtīts skolotājiem, skolēniem un vecākiem un iekustina dienas darbiem. Par to, kā veicas ar attālinātā mācību procesa organizēšanu, stāsta direktora vietnieks izglītības jomā Kristaps Purviņš: “Pēc pirmās attālināto mācību nedēļas veicām aptauju, kas liecināja par to, ka skolotājiem šāda veica mācību process ir izaicinājums un galvenās grūtības, ar ko nākas sastapties ikdienā, ir atgriezeniskās saites iegūšana, jo tas ir laikietilpīgi; dažādas ar informāciju tehnoloģijām saistītas lietas – piemēram, jaunu programmu un rīku apguve un pašu skolotāju ģimenes situācija, ņemot vērā, ka daudziem pedagogiem mājās ir mazi bērni, tomēr skolotāji ir motivēti un prieka pilni apgūt jauno, lai nodrošinātu pēc iespējas efektīvāku un interesantāku mācību procesu. Lielākā daļa skolēnu (vairāk nekā 85%) atzina, ka mācību vielu apgūt šādā veidā ir interesanti un daudz problēmu tas nesagādā. Bērniem patīk ar skolotājiem un klases biedriem komunicēt Whatsapp, ZOOM un citās lietotnēs, jo tā ir iespēja redzēt vienam otru un būt klāt vismaz attālināti. 73% skolēnu mācībām velta aptuveni 3 – 5 stundas dienā (neskaitot pusdienlaiku un atpūtas brīžus). Kā galvenās grūtības skolēni atzina problēmas ar laika plānošanu kā arī sagurumu, kas rodas no ilgas sēdēšanas pie datora/viedtālruņa. Skolēni saka lielu paldies skolotājiem un ļoti ilgojas pēc skolas, kur var samīļot skolotāju un satikt klasesbiedrus.”
Skultes sākumskolas direktore Gaļina Grizāne uzsver, ka šī jaunā dzīves pieredze liek skolotājiem būt ļoti radošiem, īpaši domājot, kā piesaistīt mazāko bērnu uzmanību. Procesā daudz nākas iesaistīt arī vecākus. “Bērniem sākumā bija grūti tehniski organizēt savu darbu, jo sākumskolas vecuma bērniem vēl nav nepieciešamo iemaņu, lai strādātu ar datoru, taču kopā ar vecākiem mēs to veiksmīgi atrisinājām. Lai arī jaunā pieredze šķiet interesanta, visiem, tai skaitā bērniem, ļoti pietrūkst klātienes komunikācijas. Dzīvā saskarsme skolas mācību procesā tomēr ir ļoti būtiska,” stāsta G.Grizāne.
Attālinātais darbs pirmsskolā
Attālināti šobrīd strādā arī visas Mārupes novada pirmsskolas izglītības iestādēs.
Lai gan bērnudārzs “Mārzemīte” līdz 20. aprīlim slēgts karantīnas dēļ sakarā ar darbiniekam pēc viegliem saslimšanas simptomiem apstiprinātu saslimšanu ar COVID-19 vīrusu, attālinātais mācību darbs turpinās. Vadītājas vietniece izglītības jomā Indra Pedece stāsta, ka attālinātais darbs tiek organizēts, galvenokārt sazinoties ar vecākiem E-klasē un WhatsApp grupās. “E - klasē skolotāji reizi nedēļā sagatavo un nosūta informatīvu vēstuli savas grupas vecākiem un bērniem ar ieteicamiem materiāliem - uzdevumiem, darba lapām, interneta saitēm dažādās mācību jomās, lai nodrošinātu iespējas mācīties attālināti, bērniem un vecākiem pieņemamā laikā. Kaut arī šiem uzdevumiem ir ieteikuma raksturs, mēs tomēr aicinām vecākus, iespēju robežās veltīt tiem noteiktu laiku dienā, lai veicinātu sava bērna mācīšanos. Liels ir prieks saņemt no vecākiem atgriezenisko saiti, gan fotogrāfijās, kur redzami bērnu izpildītie darbiņi, gan īsi un kodolīgi rakstītais vai sacītais: ”Paldies, tas ir noderīgi!”
Papildus iepriekš minētajam pedagogi, logopēdi, speciālais pedagogs, izglītības psihologs aicina vecākus, vajadzības gadījumā, sazināties personīgi, lai atrastu labāko veidu un laiku komunikācijai, jo speciālistu saziņa ir atšķirīga, citi labprātāk sazinās E – klasē rakstiski, citi piedāvā sazvanīties, viens no logopēdiem piedāvā arī tiešsaistes nodarbības – Zoom programmā. Katram šajā ārkārtas situācijā ir dota iespēja strādāt radoši, atbilstoši savām spējām un iespējām.”
Arī PII “Zeltrīti” vadītāja Iveta Jirgensone atzīst, ka attālinātā mācību procesa organizēšana ir jauna pieredze visiem. “Katru nedēļu grupu pedagogi, sporta un mūzikas pedagogi, strādājot attālināti, izstrādā, un pirmdienās nosūta visus nepieciešamos materiālus audzēkņu vecākiem - attālinātam mācību procesam. Motivē un komunicē ar vecākiem par uzdevumu izpildi un atgriezeniskās saites nodošanu. Arī logopēds, izglītības psihologs un speciālais pedagogs izveidojis sadarbību attālinātai mācībai ar vecākiem, kā arī komunicē un atbalsta grupu pedagogus. Paldies visiem pedagogiem par ātru pielāgošanos attālinātam pedagoģiskam darbam, un vecākiem milzīgs paldies par sapratni, izrādīto interesi, realizējot pedagogu uzdevumus, darbojoties ar bērniem mājās.”
Par pieredzi, strādājot attālināti, stāsta PII “Lienīte” vadītājas vietniece izglītības jomā Sarmīte Egle: “Vecāki saņem izstrādātu mācību plānu ar sasniedzamajiem rezultātiem katrā mācību jomā. Pielikumos skolotājas ir sagatavojušas uzdevumus, kuri bērniem jāveic kopā ar vecākiem. Ja sagatavotos uzdevumus vecākiem nav iespējams izprintēt, esam paredzējuši iespēju tos saņemt iestādē pie dežuranta. Mūzikas skolotāja E- klasē nosūta dziesmas un rotaļas, lai bērni neaizmirstu iepriekš mācīto. Esam ļoti priecīgi saņemt no vecākiem un bērniem foto un video, kuros redzams, kā viņiem veicas ar mājas uzdevumu pildīšanu. Pašlaik gaidām Lieldienas. Lieldienās bērni un vecāki saņems mūsu skolotāju iestudētās Lieldienu lugas video. Vēlam arī Jums sagaidīt mierīgas un, galvenais, veselīgas Lieldienas. Un ceram, ka šis laiks kādreiz beigsies.”
Vai vijoļspēli var iemācīties attālināti?
Mārupes Mūzikas un mākslas skolas direktore Dace Štrodaha uzsver, ka pēc pirmajām divām nedēļām vēl nevar novērtēt, cik kvalitatīvi un pilnvērtīgi būs darba rezultāti. “Individuālās instrumentu spēles stundas lielākā daļa pedagogu vada tiešsaistes zvanos WhatsApp, Skype vai Zoom. Bērniem sākumā tas šķiet interesanti, pirmajā nedēļā pat likās, ka ir lielāka uzmanība un darbs. Tomēr šajā nedēļā jau varam novērtēt problēmas – grūtības ir ar mazajiem bērniem, kuriem katrā stundā jāpalīdz pie roku stāvokļa, stājas korekcijas, kur pedagoga klātbūtne ir neaizvietojama, kā arī jauna nošu materiāla apguves. Pedagogiem ir grūti arī ilgstoši klausīties tiešraides skaņas, kuras ir nekvalitatīvas, griezīgas, sakaru dēļ kavējošas. Telefoni diemžēl neuztver un nepārraida labākās kvalitātes mūzikas skaņas. Domāsim kopā, kā uzlabot šo procesu. Pagaidām nav risinājuma orķestru nodarbībām, bet orķestrantiem ir uzdevumi ar konkrētiem skaņdarbiem un saitēm, kur tos noklausīties, diriģents norāda, kurus fragmentus jāiespēlē un jānosūta diriģentam. Mākslas nodaļas audzēkņiem arī e-klasē doti uzdevumi un to izpildes termiņi. Vecāki ir ļoti atsaucīgi un palīdz. Daži gan saka, ka skolā ļoti daudz uzdots un lūdz, lai mazāk uzdevumus dodam mēs, bet ir vecāki, kuriem liekas, ka uzdots par maz. Kopā mācīsimies atrast labāko variantu.
Diemžēl situācijas dēļ jāatliek skolas 20 gadu jubilejas pasākums 25.aprīlī. Bet mēs esam optimisti, un galu galā jubilejas gads vēl nav beidzies, tāpēc esam izvēlējušies jaunu datumu – 17.oktobri.”