11. novembrī tradicionāli atceramies un ar svecītes aizdegšanu pieminam tos, kuri pirms vairāk nekā simts gadiem nesavtīgi cīnījās Latvijas brīvības vārdā.
Godinot Latvijas Brīvības cīņu dalībniekus,1920.gada 11.novembrī sāka izsniegt Lāčplēša Kara ordeņus. Krietni vēlāk – 1990.gada 3.oktobrī 11.novembris Latvijā tika oficiāli noteikts par atceres dienu, kurā piemin Latvijas atbrīvošanas karā kritušos karavīrus.
Lāčplēša diena
Lāčplēša diena ir kopš 1920. gada 11. novembra rīkota Lāčplēša Kara ordeņa svētku un pasniegšanas diena, kas vēlāk kļuvusi par visu Latvijas brīvības cīņās kritušo varoņu piemiņas dienu. Viena no pazīstamākajām Lāčplēša dienas tradīcijām, kas aizsākusies 1988. gadā, ir svecīšu aizdedzināšana pie Rīgas pils mūra 11. novembra krastmalā.
1919. gada 11. novembrī, Bermontiādes laikā, Latvijas Bruņotie spēki ar Rīgas līcī izvietoto franču un britu kuģu artilērijas atbalstu pēc gandrīz mēnesi ilgušām cīņām Pārdaugavā sakāva Pāvela Bermonta-Avālova komandēto un Rīdigera fon der Golca atbalstīto Rietumkrievijas Brīvprātīgo armiju. Lai gan pilnībā no Latvijas iebrucējus izdevās padzīt tikai gada beigās, Rīgas atbrīvošanu 11. novembrī simboliski uzskata arī par uzvaru Latvijas brīvības cīņās.
Jau 1919. gada oktobrī latviešu literāts, laikraksta „Jaunākās Ziņas” literārās daļas redaktors un Tautas padomes loceklis Kārlis Skalbe Latvijas bruņoto spēku cīņu pret vāciešu un krievu veidoto Rietumkrievijas brīvprātīgo armiju simboliski bija salīdzinājis ar Andreja Pumpura eposā „Lāčplēsis” aprakstīto, arī Daugavas krastos notikušo Lāčplēša cīņu ar Melno bruņinieku, bet Latvijas bruņoto spēku karavīru cīņas sparu nodēvēja par „Lāčplēša garu”.
Nepilnu gadu pēc bermontiešu padzīšanas no Rīgas Satversmes sapulce cīņas dalībniekiem izveidoja apbalvojumu — Lāčplēša Kara ordeni par kura simbolisko dibināšanas datumu noteica 1919. gada 11. novembri. Kaut arī ordeņa statūtus Satversmes sapulce oficiāli apstiprināja vien 1920. gada 18. septembrī, apbalvojums pirms nedaudz vairāk nekā mēneša, 13. augustā, jau bija piešķirts septiņiem augstākajiem Latvijas armijas komandieriem — ģenerālim Pēterim Radziņam, ģenerālim Mārtiņam Peniķim, pulkvedim Krišjānim Berķim, pulkvedim Oskaram Dankeram, pulkvedim Jūlijam Jansonam, pulkvedim-leitnantam Jānim Puriņam un pulkvedim Jānim Apinim, ieceļot tos ordeņa domē.
1920. gada 11. novembra parādē Esplanādē notika pirmā svinīgā Lāčplēša Kara ordeņu apbalvošanas ceremonija, kurā Satversmes sapulces priekšsēdētājs Jānis Čakste pasniedza ordeņus pirmajiem 288 ordeņa kavalieriem, lielākoties karavīriem un instruktoriem. Sākotnēji 11. novembris nebija oficiāli atzīta svētku diena, bet tikai Lāčplēša Kara ordeņa svētku un pasniegšanas diena. Tas mainījās 1928. gada 11. novembrī, kad ordeni pārstāja pasniegt un Lāčplēša diena kļuva par armijas svētku dienu, ko arvien plašāk sāka svinēt visos armijas garnizonos, rīkojot parādes, mielastus, izrādes, koncertus un citus svinīgus pasākumus, uz kuriem ielūdza un īpaši godināja ordeņa kavalierus. 1930. gadu beigās svētkos īpaši sāka pieminēt karos veselību zaudējušos karavīrus, un ap 1935. gadu 11. novembra oficiālais nosaukums bija Armijas, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru, kara invalīdu un Brīvības kara dalībnieku svētki. 1939. gada 11. novembrī notika pēdējā Lāčplēša dienas parāde, kurā vienlaikus atzīmēja arī Latvijas armijas 20. gadadienu.
Pēc Latvijas okupācijas Lāčplēša dienas svinēšana ilgu laiku netika pieļauta. Latvijas PSR pirmoreiz to atsāka atzīmēt 1988. gadā, Trešās atmodas laikā. 1989. gada 10. novembrī LPSR Augstākā padome to noteica par atceres dienu — Lāčplēša jeb Varoņu piemiņas dienu, togad godinot vēl dzīvos Lāčplēša Kara ordeņa kavalierus, bet 1990. gada 3. oktobrī pieņēma likumu „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”, 11. novembri nosakot par atceres dienu, kurā piemin Latvijas atbrīvošanas karā kritušos karavīrus. Tā 11. novembra nozīme paplašinājās, un tie kļuva par svētkiem, kuros piemin ne vien Lāčplēša kara ordeņa kavalierus un kara invalīdus, bet visus Latvijas brīvības cīnītājus.
LĀČPLĒŠA KARA ORDENIS
Lāčplēša Kara ordenis ar lenti
Mārupes novads var lepoties ar kopumā 15 drosmīgiem Brīvības cīņu dalībniekiem, kuri bija gatavi nolikt savu galvu Latvijas neatkarības vārdā un tika apbalvoti ar Lāčplēša Kara ordeni.
LĀČPLĒŠA KARA ORDEŅA KAVALIERI MĀRUPES NOVADĀ - MĀRUPES PAGASTĀ
Kapteinis Nikolajs Ošiņš, 1901.-1941.
Ordenis piešķirts 1924.g. Miris Maskavā.
Seržants 9. Rēzeknes kājnieku pulkā. Apbalvots par 1919.g. 15.oktobra cīņām Bolderājas rajonā. Dzimis 1901.g. 5.augustā. Dzīvojis Mārupes novadā, Cērtenes ielā. Rīgā tirgotāja ģimenē. NKVD apcietināts 1941.g. martā. PSRS Augstākās tiesas kara kolēģija 1941.g. 29.jūlijā Maskavā notiesāja uz nāvi.
Vecākais apakšvirsnieks Dāvids Kretulnieks, 1892-1970
Ordenis piešķirts 1924.g. Apbedīts Mārupes kapos. Vecākais apakšvirsnieks 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulkā. Apbalvots par kauju 1916.gada 23. decembrī starp Mangaļiem un Skangaliem. Dzimis Ezeres pagastā. Miris Latvijā.
Virsseržants Jānis Krūmiņš, 1893.-1968.
Ordenis piešķirts 1921.g. Miris trimdā Vācijā. Virsseržants 8. Daugavpils kājnieku pulkā. Apbalvots par cīņām 1919.g. 19.-21. novembrī pie Līvbērzes. Dzimis 1893.g. 16.decembrī Bieriņu pagastā, Rīgā. Miris 1968.g. 26. janvārī Beerfelden, Vācijā.
Kaprālis Herberts Resnais, 1989.-1946.
Ordenis piešķirts 1923.g. Miris izsūtījumā Molotovas apgabalā.
Kaprālis 1. partizānu pulka Atsevišķā eskadronā. Apbalvots par 1919.g. 9. jūnija cīņu pie Borchu (Atašienes) stacijas. Dzimis 1898.gada 27.augustā Rīgā. Apcietināts 1945.g. 25.janvārī Rīgas apriņķa Babītes pagasta “Liberos”. 1941.g. 14.jūnijā deportēts.
Dižkareivis Eduards Stebers, 1890.-1970.
Ordenis piešķirts 1921.g. Miris Mārupes pagastā.
Kareivis 1. (4.) Valmieras kājnieku pulkā. Apbalvots par 1919. g. 7. aprīļa sakaru atjaunošanu uz Rīgas-Pleskavas šosejas pie Jaunlaicenes skolas starp mūsu un igauņu vienībām. Dzimis 1890.g. 26.maijā Stāmerienas pag. Mūža nogalē pensionārs. Miris 1970.g. 2.jūlijā Mārupes pag.
Kareivis Arvīds Vuškalns, 1902-1958.
Ordenis piešķirts 1922.g. Apbedīts Mārupes kapos.
Kareivis 6. Rīgas kājnieku pulkā. Apbalvots par cīņu 1919.g. 9. oktobrī pie Ziepniekkalna, Rīgas rajonā. Cīņā smagi ievainots. Dzimis 1902.g. 28. jūn. Jaunlaicenes pag. Miris 1958.g. 4. jūlijā Rīgā.
Kareivis Eduards Ābele, 1899.-1944.
Ordenis piešķirts 1920.g.
Kareivis 11. Dobeles kājnieku pulkā. Apbalvots par izlūku gājienu 1920. g. 11. jūnija naktī pie Krasnojes ciema Osvejas rajonā Latgalē. 1899.g. 30. janvārī Rīgā. Atvaļināts 1922.g. 20. janvārī. Dzīvojis Mārupes pag. Tēriņu ciema Caunās, strādājis par mašīnistu. Vietējās aizsargu nodaļas dalībnieks. Par turpmāko likteni ziņu nav.
LĀČPLĒŠA KARA ORDEŅA KAVALIERI MĀRUPES NOVADĀ - BABĪTES PAGASTĀ
Kaprālis Jānis Sniķers-Sniķeris, 1897.-1985.
Ordenis piešķirts 1922.g. Apbedīts Piņķu kapos.
9. Rēzeknes kājn. pulka kaprālis. Dzimis 1897.g. 9. maijā Piņķu (Babītes) pag. Apbalvots par cīņām 1919. g. 21. novembrī pie Tukuma mežsarga mājas. 1919. g. 21. nov. Slokas pag. pie Ragaciema S. brīvprātīgi devās izlūkos, piepešā triecienā izklīdināja ienaidnieku nodaļu, saņēma 20 gūstekņus, ieguva smago ložmetēju u. c. trofejas. Atvaļināts 1921. g. 23. martā. Zemkopis, dzīvojis Babītes pag. Skauģos. Strādājis par pag. ziņnesi, vēlāk zemes nomnieks Babītes pag. Dzilnu Jaunzemniekos. 1945. g. janv. arestēts, izsūtīts uz Krasnojarskas apg. Atgriezies Latvijā 1954. g., strādājis vietējā sovhozā. Miris 1985. g. 13. febr.
Kapteinis Hermanis Riekstiņš, 1892.-1942.
Ordenis piešķirts 1922.g. Apbedīts Piņķu kapos.
Leitnants 8. Daugavpils kājnieku pulkā. Dzimis 1892. g. 30. jūl. Piņķu (Babītes) pag. Apbalvots par 1919. g. 9.oktobra cīņu pie Katriņmuižas. 1919. g. 8. okt. kaujā ar vāciešiem pie Katrīnmuižas pēc rotas komandiera ievainošanas R. uzņēmās komandēšanu, nodibināja sakarus ar blakus daļām, tā dodams iespēju mūsējiem pāriet pretuzbrukumā un apturēt ienaidnieku; pie tam ieguva 2 ložmetējus. Dienestu turpinājis arī pēc brīvības cīņām. 1920. g. 7. janv. paaugst. par leitnantu, 1923. g. beigās par virsleitnantu, 1933. g. nov. par kapteiņleitnantu, pārcelts uz Atsevišķo artilērijas divizionu. 1935. g. martā paaugst. par kapteini, pārcelts uz 11. Dobeles kājn. pulku. Apbalv. ar TZO V šķ., Viestura ordeni Atvaļināts 1940. g. 31. jūl. Dzīvojis Babītes pag. Pēpās. Miris 1942. g. 6. febr.
Dižkareivis Mārtiņš Bičulis, 1897.-1954.
Ordenis piešķirts 1922.g. Miris izsūtījumā. Permas apg.
Dižkareivis 9. Rēzeknes kājnieku pulkā. Dzimis 1897. g. 3. aug. Piņķu (Babītes) pag. Apbalvots par cīņu 1919. g. 21. novembri pie Ragaciema Kurzemē. 1919. g. 21. nov. pie Ragaciema izlūkgājienā B. atklāja bermontiešu posteni un apšaudīja to, izraisīdams apjukumu un dodams iespēju sagūstīt 2 vācu virsniekus, 18 kareivjus, iegūt smago ložmetēju u.c. trofejas. Atvaļināts 1921. g. 24. martā. Dzīvojis Babītes pag. Antiņsebros, mašīnists. Piešķirta jaunsaimn. Elejaspag. 1944. g. 28. okt. apcietināts. PSRS leTK Sevišķā apspriede 1946. g. 15. apr. notiesāja B. uz T gadiem (KPFSR KK 58-la, 58-11). Atradies nometnes Permas apg. Atbrīvots 1954. g. 24. jūl. no Dubrovlaga. Miris Permas apg. 1954. g. aug. sākumā.
Kaprālis Jānis Klīve, 1891.-1984.
Ordenis piešķirts 1921.g. Apbedīts Piņķu kapos.
Kaprālis 1. bruņoto auto divizionā. Dzimis 1891. g. 3. okt. Piņķu pag. Liberos. Apbalvots par cīņām 1919. g. 8.-12. novembrī Rīgas rajonā. 1919. g. 8. nov. pēc izlūkošanas kājn. pusrotas priekšgalā K. devās uzbrukumā Streļļu mājām, kuras tika triecienā ieņemtas. Šeit mūsu rokās krita 2 smagie ložmetēji, patšautene, 28 gūstekņi. 26 zirgi ar sedliem u. c. trofejas; 9. nov., kad mūsējie zem ienaidnieka pārspēka atstāja Beberbeķu ūdensdzirnavas, K. ar dažiem kareivjiem aizgāja ienaidnieka aizmugurē un tur ar rokasgranātām izraisīja paniku: bermontieši no dzirnavām aizbēga, atstājot mūsu rokās lielgabalu, 2 ložmetējus un vairākas šautenes. Tikpat varonīgi K. piedalījās 10-12. nov. uzbrukumā pa Kalnciema šoseju Torņakalna virzienā, pie Šampētera, Zasulauka un vēlāk pa Jelgavas šoseju līdz Olainei, pēc tam pa Kalnciema ceļu līdz Ērzeļu krogam. Atvaļināts 1921. g. febr., darbojies pag. aizsargu nodaļā. Vēlāk vadījis Līberu dzirnavas Babītes pag. un veikalu Rīgā. Pēc 2. pasaules kara dzīvojis Babītes pag. Miris 1984. g. 18. nov.
Kaprālis Augusts Rubenis, 1898.-1962.
Ordenis piešķirts 1921.g. Miris Rīgā.
1. Liepājas kājn. pulka seržants. Dzimis 1898. g. 27. martā Piņķu pag. Apbalvots par cīņu 1920. g. 6. janvārī pie Žagariem Latgalē. 1920. g. 6. janv. izlūkgājienā ienaidnieka aizmugurē pie Žagaru sādžas R. ar sevišķu drosmi uzbruka pretiniekam, atņēma tam ložmetēju un 2 zirgus. Atvaļināts 1921. g. 27. martā. Policijas kārtībnieks Lubānas pag., pēc tam laukstrādnieks Iecavā un Olainē. Vēlāk pārcēlies uz dzīvi Rīgā. Pēc 2. pasaules kara sargs Rīgas augļu un dārzeņu tirdzniecības uzņēmumā. Miris 1962. g. 21. jūn. Rīgā.
LĀČPLĒŠA KARA ORDEŅA KAVALIERI MĀRUPES NOVADĀ - SALAS PAGASTĀ
Kareivis Jānis Balodis, 1896.-1931.
Ordenis piešķirts 1920.g.. Apbedīts Slokas draudzes kapos.
Kareivis 9. Rēzeknes kājnieku pulkā. Dzimis 1896. g. 15. maijā Slokā. Apbalvots par 1920. g. 6. janvāra cīņu pie Zaboldovkas ciema Latgalē. 1920. g. 6. janv. Latgalē kaujā pie Zabolodovkas sādžas ienaidnieka pārspēka uzbrukuma laikā B. kopā ar dažiem kareivjiem, neskatoties uz spēcīgo uguni, straujā pretuzbrukumā piespieda pretinieku bēgt, tā dodams iespēju rotai noturēt ciemu. Atvaļināts 1921. g. 7. martā. Jaunsaimnieks Slokas pag. Līkumciema Dirbās. Miris nelaimes gadījumā 1931. g. 21. febr.
Dižkareivis Indriķis Bite-Bitte, 1894.-1968.
Ordenis piešķirts 1920.g. Apbedīts Salas pagasta kapos.
Dižkareivis 8. Daugavpils kājnieku pulkā. Dzimis 1894. g. 24. jūl. Piņķu pag. Unguros lauksaimnieka ģimenē.
Apbalvots par cīņu 1919. g. 10. novembrī pie Šampētera Rīgas apkārtnē. 1919. g. 10. nov. kaujā pie Šampētera B. kā ložmetējnieks niknā apšaudē skrēja pa priekšu mūsu ķēdei, ienaidnieka nocietinājumu tuvumā uzstādīja ložmetēju un ar labi mērķētu uguni apklusināja pretinieku, kā rezultātā mūsējie guva iespēju nocietinājumus ieņemt. Apbalvots par 1919.g. 10.nov. kaujām pie Šampētera. Ordenis piešķirts 1920. gadā. Atvaļināts 1921. g. 22. febr. Lauksaimnieks tēva mājās dzīvojis Salas pag. 1951. g. 24. apr. apcietināts, LPSR leM kara tribunāls notiesāja B. uz 25 gadiem labošanas darbu nometnēs (KPFSR KK 58-la). No ieslodzījuma atbrīvots 1955. g., atgriezies Latvijā tā paša gada 18. okt. Zemkopis Salas pag., kur 1968. g. dec. miris.
Kapteinis Andrejs Liepiņš, 1888.-1961.
Ordenis piešķirts 1920.g. Miris Salas pagastā.
Kapteinis 8. Daugavpils kājnieku pulkā. Dzimis 1888. g. 1. maijā Salas pag. Apbalvots par 1919. g. 3. novembra cīņu Pūpes stacijas rajonā. 1919. g. 3. nov. Bolderājas kāpās L., smagi kontuzēts un saindējies ar smacējošām gāzēm, neatstāja savu rotu, bet sekmīgi turpināja kaujas uzdevumu, triecienā sasniedza Babītes stacijas raj., tā nodrošinot pulka labo spārnu, kas deva iespēju sekmīgi izpildīt kaujas uzdevumu. 1945. g. apcietināts, notiesāts. No Sibīrijas atgriezies 1958. g. Miris 1961. g. 19. aug. Salas pag.
Pateicamies par informāciju Inesei Liepai un Dacei Ulpei
Avots: lkok.com
https://lv.wikipedia.org/wiki/Lāčplēša_diena
Par godu Mārupes pagasta Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem 2018. gadā tika uzstādīts piemiņas akmens pie Mārupes kapiem.
Valsts svētku norises Mārupes novadā, tostarp Lāčplēša dienai veltītās, šogad: Patriotu nedēļas pasākumi Mārupes novadā