Dabīgais minerālūdens “Mangaļi” kopā ar iedzīvotājiem ir izveidojis unikālu karti www.mangalidizvietas.lv ar stāstiem par labākajām Latvijas ūdens dižvietām. Tās ir vietas, kas vislabāk raksturo Latviju, vietas, ar kurām lepojamies, apvītas ar leģendām un stāstiem un iedvesmo iedzīvotājus vairāk novērtēt mūsu ūdeni. Vasaras ir laiks, kad ikviens ir mudināts doties baudīt Latvijas dabu, tāpēc esam atlasījuši interesantākos galamērķus, kas ir saistīti ar ezeriem, upēm, strautiem un avotiem Rīgas reģionā:
Cenas tīrelis – veselīga pastaiga vienā no krāšņākajiem Latvijas purviem
Purva laipas sākums ved cauri Cenas tīreļa gandrīz neskartajai ziemeļu daļai, iepazīstinot ar augstā purva bagātībām. Cenas tīrelis ir putniem īpaši nozīmīga teritorija, kas šo izcilās kvalitātes purvu izvēlas ligzdošanai un kā barošanās vietu. Ja būsi pietiekami vērīgs, pamanīsi, ka šeit aug arī tundras apstākļiem raksturīgais pundurbērzs, kas Latvija ir īpaši aizsargājama un reti sastopama suga. Takas vidusdaļā izbūvēts skatu tornis, kas ļauj no cita skatu punkta sev atklāt purva ainavu.
Šī galvaspilsētai ļoti tuvu esošā īpašā teritorija ir izcila vieta, kur izvēdināt galvu un kārtīgā pastaigā iepazīties ar vienu no krāšņākajiem Latvijas purviem.
Slokas ezers - putnu vērošana visa gada garumā
Slokas ezers ir sekls lagūntipas tipa ezers, kurš ietilpst Ķemeru nacionālā parka teritorijā. 2007. gadā ezera ZR krastā tika uzbūvēts skatu tornis, no kura paveras lielisks skats uz lielāko ezera daļu. Tornim ir 2 stāvi un jumts, kas nozīmē, ka putnu vērošana iespējama arī lietainos laika apstākļos. Ezers ir lieliski piemērots putnu vērošanai jebkurā gadalaikā, pat ziemā, jo uz ledus var sastapt šeit ziemojošos ūdensputnus. Vislabākais laiks ir pavasaris vai rudens, kad putnu migrācijas laikā šeit koncentrējas pat vairāki tūkstoši ūdensputnu, kurus iespējams vērot gan no izveidotā skatu torņa, gan dodoties pastaigā pa 3 km garo pastaigu taku, kas vienā virzienā taka iet gar ezera krastu, bet otrā virzienā – cauri mežam. Ejot pa pastaigu taku, varēsiet vērot, kā dažādi meža tipi nomaina viens otru.
Nāves sala - traģiskiem notikumiem un ļoti īpašu auru apveltīta vieta
Nāves sala ir aptuveni 2 kvadrātkilometrus liels lēzens paaugstinājums Daugavas kreisajā krastā. No rietumiem, ziemeļiem un austrumiem šo salu iekļauj Daugava, no dienvidiem – maza Daugavas pieteka. Pirmajā Pasaules karā, Krievijas armijai 1915.gada rudenī atkāpjoties no Kurzemes un Zemgales, dažas karaspēka daļas bija palikušas Daugavas kreisajā krastā un ierakušās minētās pietekas līnijā. Šos ierakumus izveidoja par stipru, lielam garnizonam piemērotu placdarmu, ko nosauca par Ikšķiles priekštilta nocietinājumu. Nāves salā un tās tuvumā notika sadursmes starp Latvijas Republikas armijas vienībām un bermontiešiem.
Latviešu strēlnieki šauro zemes strēli starp vācu ierakumiem un Daugavas krasta viļņiem nosauca par Nāves salu. Vēlāk ,1924.gada 27.jūlijā, Latvijas Republikas Valsts prezidents Jānis Čakste atklāja pieminekli Nāves salas aizstāvjiem. Tas bija Latvijā pirmais 1.Pasaules kara kauju un Brīvības cīņu atcerei veltītais piemineklis.
Uz šo salu var doties ar laivu, kur kopējais maršruta garums ir ~10,5 km, maršruts pieveicams ~ 3 stundās braucot ļoti mierīgā ātrumā un pa ceļam piestājot interesantākajos pieturas punktos – Nāves salā, Senču svētkalniņā, Daugmales pilskalnā, līcī pie “Baltic banknote”, Rīgas HES aizsargvaļņa sākuma.
Lielupes Baltā kāpa - radusies Lielupei izveidojot jaunu pieteku
Lielupes labajā krastā, netālu no Buļļupes 18. gs. vidū izveidojās 15 – 17m augsts kāpas atsegums, kad upe pārrāva zemes šaurumu un izveidoja jaunu pieteku.
Baltā kāpa ir viens no skaistākajiem dabas objektiem Jūrmalā. Ja vēlies redzēt iespaidīgu panorāmas skatu, tad no Baltās kāpas paveras skats uz Lielupi, Stirnu ragu un Buļļupi, taču pati Baltā kāpa ir vislabāk apskatāma tieši no Lielupes kreisā krasta.
Kāpa atrodas 4 kilometru attālumā no Priedaines stacijas, tā kā tur viegli varēs nokļūt gan ar velosipēdu, gan mašīnu braucot pa Vārnukroga ceļu. Balto kāpu var skatīt jebkurā gadalaikā, tomēr vislabāk to darīt, protams, vasarā, kad varēsi baudīt ūdens veldzi un saules starus lieliskā ainavā, kas paveras no kāpas virsotnes.
Lielais Ķemeru tīrelis - laipa pāri purvam ļauj iepazīt cilvēka darbības neskartu dabu
Lielais Ķemeru tīrelis ir viens no lielākajiem un vecākajiem sūnu purviem Latvijā. Īpašu ainaviskumu šim purvam piešķir sūnas, purva priedītes, akaču labirints, tumšie ezeri un vaivariņi.
Uzmanīgi vērojot dabu, šeit ir iespējams pamanīt gan dažādus putnus, kā baltās cielavas, koku čipstes, gan arī kukaiņēdāju augu – raseni. Lai labāk būtu iespējams iepazīt šo visu, pāri purvam ir būvēta koka dēļu laipa, kuras kopējais garums ir 3,4 km.
Šīs un vēl daudzas citas ūdens dižvietas ir atrodamas unikālā kartē www.mangalidizvietas.lv, ko kopā ar iedzīvotājiem ir izveidojis dabīgais minerālūdens “Mangaļi”. Tajā atrodamas jau vairāk nekā 70 ūdens dižvietas, ar kurām vari iepazīties un atlasīt sev interesējošās, izveidojot arī individuālu maršrutu, lai viegli dotos apceļot un novērtēt mūsu ūdens bagātības.