Šodien, 27.novembrī, Mārupes novada domē notika Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieka Edvarda Smiltēna un Mārupes novada domes priekšsēdētāja Mārtiņa Bojāra darba tikšanās, kuras laikā tika apspriesta abu pašvaldību turpmākā sadarbība un aktuāli kopīgi risināmi jautājumi.
Sarunās piedalījās arī Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieka padomnieks Aivars Draudiņš, Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieka padomnieks Arno Pjatkins, savukārt no Mārupes pašvaldības puses - Mārupes novada domes priekšsēdētāja vietniece Līga Kadiģe, Attīstības un vides jautājumu komitejas vadītājs Pēteris Pikše, izpilddirektors Kristaps Ločs, Attīstības nodaļas vadītāja Ilze Krēmere, Būvvaldes vadītāja Aida Skalberga, A/S “Mārupes komunālie pakalpojumi” valdes loceklis Ivars Punculis un izpilddirektore Dace Šveide.
Viena no jomām, par kuru tikšanās laikā tika diskutēts un kur būtu nepieciešams kopīgas sadarbības konceptuāls risinājums, ir centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojuma tarifu jautājums. Kā skaidro Mārupes novada domes priekšsēdētājs Mārtiņš Bojārs, jau vairākus gadus atpakaļ, kopš notekūdeņi tiek novadīti uz Rīgu, Mārupes novadā aktuāls jautājums ir ūdenssaimniecības tarifu politika, jo esošajā situācijā Mārupes iedzīvotāji maksā pilnu Rīgas pilsētas notekūdeņu tarifu un Mārupes novada tarifu, apmaksājot nevis faktiski izmantoto notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas sistēmu, bet visu Rīgas notekūdeņu sistēmu. “Lai arī Sabiedrisko pakalpojumu regulatora komisijai jau 2018.gadā ir piedāvāta izstrādāta atsevišķa tarifu metodika, kur viens sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs sniedz pakalpojumu otram sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam, nekāda virzība līdz šim nav notikusi. Tas būtiski kavē arī citu teritoriju notekūdeņu novadīšanas risinājumu piemērošanu atbilstoši vides prasībām, jo, piemēram, Lidostā “Rīga”, kur notekūdeņus tehniski pamatoti būtu novadīt caur Mārupi uz Rīgas pilsētu, pēc spēkā esošās metodikas būtu jāpiemēro 3 pakalpojumu sniedzēju summārais tarifs, kas nav racionāli. Tāpat būtu nepieciešama risinājuma izstrāde ūdenssaimniecības pakalpojuma nodrošināšanai abu pašvaldību robežteritorijās, piemēram, Ābolu, Upesgrīvas un Sīpeles ielās,” uzsver M.Bojārs.
Tikšanās laikā tika diskutēts arī par reģionālas nozīmes mobilitātes punktu veidošanu Tīrainē un Piņķos, kas ietver Park&Ride izveidi, veloceliņu savienojumu un sabiedriskā transporta savienojumu. Mārupes pašvaldībai būtiska būtu Rīgas satiksmes 25.autobusa maršruta pagarināšana līdz Tīrainei, kā arī 7.autobusa maršruta pagarinājums līdz lidostai. Sabiedriskā transporta jomā būtu arī risināms jautājums par jauna autobusa maršruta izveidi pretīm Spicei biznesa centra “Business garden Rīga” un dzīvojamo namu kvartāla “Lindenholma” savienošanai ar abiem novadiem, paralēli risinot arī jautājumu par Lielirbes ielas/Ulmaņa gatves un Upesgrīvas ielas/Ulmaņa gatves krustojuma sakārtošanu. Savukārt Vienības gatvē būtu nepieciešama regulējama krustojuma izveide, lai mārupieši var izbraukt no Jelgavas ceļa Mārupes puses uz Vienības gatvi pagriezienā pa kreisi un taisni.
Lai pilnveidotu veloinfrastruktūru iedzīvotāju mobilitātes uzlabošanai, būtu jārisina jautājums par Mārupītes zaļā veloceļa pagarināšanu līdz Mārupes novada robežai, un jāsakārto Vienības gatves un vecā Jelgavas ceļa savienojums un tālāk savienojums ar Olaines Stūnīšiem, veidojot reģionālu veloceļu.
Turpinot jautājumu par infrastruktūras uzlabošanu vietās, kur Mārupes novads saplūst ar Rīgas pašvaldību, būtisks risināms jautājums ir Upesgrīvas/ Kantoru ielas krustojuma sakārtošana (Rīgas pilsētas teritorijā), kā arī gājēju celiņa savienojuma izveide Upesgrīvas ielā no Mārupes robežas līdz Kantora ielai un divu gājēju pāreju izbūve Rīgas teritorijā (pāri Kantora ielai un pāri Upesgrīvas ielai) savienojumam ar gājēju celiņu uz Mārupes Valsts ģimnāziju.
Kopīgs sadarbības projekts, kas prasa abu pašvaldību iesaisti, ir Medema purva (Rīgas mežiem piederoša) rekreācijas infrastruktūras izveide. Šobrīd pēc 3 gadu ilgām sarunām Mārupes pašvaldībai ir izdevies noslēgt sadarbības līgumu ar “Rīgas mežiem” par rekreācijas teritoriju veidošanu, vienlaikus plānojot izveidot pastaigu taku un atpūtas vietas Medema purvā. Arī nepieciešamība paplašināt Mārupes kapu teritoriju ir saistīta sadarbībā ar Rīgas mežiem piederošo teritoriju blakus Jaunmārupes kapiem.
Tikšanās laikā abu pašvaldību pārstāvji vienojās par nepieciešamību veidot Rīgas metropoles areālā iesaistīto pašvaldību apvienību, kā arī kopīgu saimniecisko jautājumu virzībai katrā no Rīgas departamentiem noteikt atbildīgo kontaktpersonu sadarbībai ar kaimiņu pašvaldībām.