Pakalpojumi

Adoptētāja statusa iegūšana

Pakalpojuma saņemšanas kārtība

1. Persona, kura vēlas adoptēt bērnu, Bāriņtiesā personīgi iesniedz pieteikumu un nepieciešamos dokumentus.
2.Pēc adopcijas pieteikuma un attiecīgo dokumentu saņemšanas, bāriņtiesa pārbauda iesniegtos dokumentus un vismaz sešus mēnešus veic adoptētāja/-ju ģimenes izpēti, to skaitā: 
2.1.izvērtē adopcijas motivāciju, ģimenes locekļu savstarpējās attiecības un spējas izaudzināt bērnu; 
2.2.noskaidro adoptētāja ģimenes dzīves apstākļus
2.3.izvērtē adoptētāja materiālo stāvokli;
2.4. pieprasa informāciju par Sodu reģistrā iekļautajām ziņām attiecībā uz adoptētāju; 
2.5.nosūta adoptētāju pie psihologa saņemt atzinumu par personas piemērotību adopcijai. 
Adoptētājam personiski jāpiedalās visās bāriņtiesas pārrunās, uz kurām tiek aicināts, dzīvesvietas apmeklējumos, bāriņtiesas sēdēs. Ja maina dzīvesvietu adopcijas procesa laikā vai pēc bērna adopcijas apstiprināšanas jāpaziņo bāriņtiesai par savu dzīvesvietas maiņu.
3. Ģimenes izpētes beigās bāriņtiesa bāriņtiesas sēdē pieņem lēmumu par personu atzīšanu par adoptētājiem. Adoptētāja personiska piedalīšanās bāriņtiesas sēdē ir obligāta.
4.Bāriņtiesas lēmums ir derīgs 12 mēnešus. Ja adoptētājs 12 mēnešu laikā nav izvēlējies adoptējamo bērnu, bāriņtiesa atkārtoti veic adoptētāja ģimenes izpēti un lemj pēc būtības. 
5. Ir nepieciešams, lai adopcijai dod savu piekrišanu visi tās dalībnieki: adoptētājs; adoptējamais, ja viņš ir sasniedzis divpadsmit gadu vecumu; adoptējamā vecāki, ja viņiem nav atņemtas aizgādības tiesības; aizbildnis. 
6. Adopcijas gadījumā bāriņtiesa lemj par brāļu (pusbrāļu) un māsu (pusmāsu) šķiršanu, ja tā ir bērnu interesēs, ja kādam no viņiem ir neārstējama slimība vai ir šķēršļi, kas traucē brāļus (pusbrāļus) un māsas (pusmāsas) adoptēt kopā. 
7. Adoptētājs, uzrādot bāriņtiesas lēmumu, informāciju par adoptējamiem bērniem var saņemt Labklājības ministrijā, kas izsniedz adoptētājam norīkojumu, lai viņš varētu personīgi iepazīties ar bērnu. 
8.Adoptētājs 10 dienu laikā pēc iepazīšanās ar adoptējamo bērnu un viņa dokumentiem pieņem lēmumu par bērna ņemšanu aprūpē un uzraudzībā. 
9. Ja adoptētājs ņem bērnu aprūpē, adoptētāja dzīvesvietas bāriņtiesa pieņem lēmumu par bērna nodošanu aprūpē uz laiku līdz sešiem mēnešiem. Minētajā laikā adoptētājam ir tiesības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saņemt - uzturlīdzekļus vai pabalstu uzturam, vai uzturnaudu (atkarībā no ārpusģimenes aprūpes, kāda bija bērns, veida) un atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi. 
10. Bērna adopcijai ir nepieciešams bāriņtiesas lēmums, ka adopcija ir bērna interesēs. Aprūpes laikā adoptētāja dzīvesvietas bāriņtiesa, ja nepieciešams pieaicinot citus speciālistus, veic ģimenes izpēti, lai konstatētu, ka adoptētāja un adoptējamā starpā izveidosies patiesas vecāku un bērna attiecības un aprūpes beigās pieņems lēmumu, izvērtējot, vai adopcija ir vai nav bērna interesēs. 
11. Ja bāriņtiesa nolemj, ka adopcija nav bērna interesēs, tā nekavējoties nodrošina bērnam atbilstošu ārpusģimenes aprūpi. 12. Ja bāriņtiesa nolemj, ka adopcija ir bērna interesēs, tā vienlaikus ar lēmumu izsniedz adoptētājam bērna dokumentus iesniegšanai tiesā, pagarina bērna aprūpi līdz adopcijas apstiprināšanai tiesā. 
13. Adopciju apstiprina tiesa. Adoptētājs savas deklarētās dzīvesvietas tiesā iesniedz pieteikumu par adopcijas apstiprināšanu. 
14. Adoptētais kļūst par adoptētāju ģimenes locekli, un adoptētājs iegūst tiesības īstenot aizgādību. Adoptētais bērns un viņa pēcnācēji attiecībā pret adoptētāju un viņa radiniekiem iegūst laulībā dzimuša bērna tiesisko stāvokli kā personiskajās, tā mantiskajās attiecībās. Ar adopciju bērnam izbeidzas radniecības attiecības ar bioloģiskajiem vecākiem un viņu radiniekiem un ar tām saistītās personiskās un mantiskās tiesības un pienākumi pret viņiem. 
15. Saskaņā ar Valsts sociālo pabalstu likumu, pēc tiesas sprieduma par adopcijas apstiprināšanu stāšanos likumīgā spēkā adoptētājs ir tiesīgs saņemt atlīdzību par adopciju 1422,87 EUR.

2. Informācijas apstrāde
1. Pēc adopcijas pieteikuma un attiecīgo dokumentu saņemšanas, bāriņtiesa pārbauda iesniegtos dokumentus un vismaz sešus mēnešus veic adoptētāja/-ju ģimenes izpēti, to skaitā: 
1.1.izvērtē adopcijas motivāciju, ģimenes locekļu savstarpējās attiecības un spējas izaudzināt bērnu; 
1.2.noskaidro adoptētāja ģimenes dzīves apstākļus
1.3.izvērtē adoptētāja materiālo stāvokli;
1.4. pieprasa informāciju par Sodu reģistrā iekļautajām ziņām attiecībā uz adoptētāju; 
1.5.nosūta adoptētāju pie psihologa saņemt atzinumu par personas piemērotību adopcijai. 
Adoptētājam personiski jāpiedalās visās bāriņtiesas pārrunās, uz kurām tiek aicināts, dzīvesvietas apmeklējumos, bāriņtiesas sēdēs. Ja maina dzīvesvietu adopcijas procesa laikā vai pēc bērna adopcijas apstiprināšanas jāpaziņo bāriņtiesai par savu dzīvesvietas maiņu.
2. Ģimenes izpētes beigās bāriņtiesa bāriņtiesas sēdē pieņem lēmumu par personu atzīšanu par adoptētājiem. Adoptētāja personiska piedalīšanās bāriņtiesas sēdē ir obligāta.
3.Bāriņtiesas lēmums ir derīgs 12 mēnešus. Ja adoptētājs 12 mēnešu laikā nav izvēlējies adoptējamo bērnu, bāriņtiesa atkārtoti veic adoptētāja ģimenes izpēti un lemj pēc būtības. 
4. Ir nepieciešams, lai adopcijai dod savu piekrišanu visi tās dalībnieki: adoptētājs; adoptējamais, ja viņš ir sasniedzis divpadsmit gadu vecumu; adoptējamā vecāki, ja viņiem nav atņemtas aizgādības tiesības; aizbildnis. 
5. Adopcijas gadījumā bāriņtiesa lemj par brāļu (pusbrāļu) un māsu (pusmāsu) šķiršanu, ja tā ir bērnu interesēs, ja kādam no viņiem ir neārstējama slimība vai ir šķēršļi, kas traucē brāļus (pusbrāļus) un māsas (pusmāsas) adoptēt kopā. 
6. Adoptētājs, uzrādot bāriņtiesas lēmumu, informāciju par adoptējamiem bērniem var saņemt Labklājības ministrijā, kas izsniedz adoptētājam norīkojumu, lai viņš varētu personīgi iepazīties ar bērnu. 
7.Adoptētājs 10 dienu laikā pēc iepazīšanās ar adoptējamo bērnu un viņa dokumentiem pieņem lēmumu par bērna ņemšanu aprūpē un uzraudzībā. 
8. Ja adoptētājs ņem bērnu aprūpē, adoptētāja dzīvesvietas bāriņtiesa pieņem lēmumu par bērna nodošanu aprūpē uz laiku līdz sešiem mēnešiem. Minētajā laikā adoptētājam ir tiesības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saņemt - uzturlīdzekļus vai pabalstu uzturam, vai uzturnaudu (atkarībā no ārpusģimenes aprūpes, kāda bija bērns, veida) un atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi. 
9. Bērna adopcijai ir nepieciešams bāriņtiesas lēmums, ka adopcija ir bērna interesēs. Aprūpes laikā adoptētāja dzīvesvietas bāriņtiesa, ja nepieciešams pieaicinot citus speciālistus, veic ģimenes izpēti, lai konstatētu, ka adoptētāja un adoptējamā starpā izveidosies patiesas vecāku un bērna attiecības un aprūpes beigās pieņems lēmumu, izvērtējot, vai adopcija ir vai nav bērna interesēs. 
10. Ja bāriņtiesa nolemj, ka adopcija nav bērna interesēs, tā nekavējoties nodrošina bērnam atbilstošu ārpusģimenes aprūpi. 
11. Ja bāriņtiesa nolemj, ka adopcija ir bērna interesēs, tā vienlaikus ar lēmumu izsniedz adoptētājam bērna dokumentus iesniegšanai tiesā, pagarina bērna aprūpi līdz adopcijas apstiprināšanai tiesā. 
12. Adopciju apstiprina tiesa. Adoptētājs savas deklarētās dzīvesvietas tiesā iesniedz pieteikumu par adopcijas apstiprināšanu. 
13. Adoptētais kļūst par adoptētāju ģimenes locekli, un adoptētājs iegūst tiesības īstenot aizgādību. Adoptētais bērns un viņa pēcnācēji attiecībā pret adoptētāju un viņa radiniekiem iegūst laulībā dzimuša bērna tiesisko stāvokli kā personiskajās, tā mantiskajās attiecībās. Ar adopciju bērnam izbeidzas radniecības attiecības ar bioloģiskajiem vecākiem un viņu radiniekiem un ar tām saistītās personiskās un mantiskās tiesības un pienākumi pret viņiem. 
14. Saskaņā ar Valsts sociālo pabalstu likumu, pēc tiesas sprieduma par adopcijas apstiprināšanu stāšanos likumīgā spēkā adoptētājs ir tiesīgs saņemt atlīdzību par adopciju 1422,87 EUR.
15. Adoptētāja dzīvesvietas bāriņtiesa divus gadus pēc adopcijas apstiprināšanas uzrauga bērna aprūpi ģimenē.

Pakalpojuma apraksts

Personas atzīšana par adoptētāju,  adoptējamā bērna nodošana adoptētāju aprūpē un uzraudzībā, adopcijas atbilstība bērna interesēm, adopcija uz ārvalstīm, brāļu māsu šķiršana.
Pakalpojuma funkcija ir nodrošināt bez vecāku gādības palikušam bērnam iespēju augt ģimenē, radot bez vecāku gādības palikušajiem bērniem apstākļus audzināšanai ģimenē, tādējādi nodrošinot stabilu un harmonisku dzīves vidi.

Veidlapas
Kontaktinformācija un pakalpojuma saņemšanas vieta

Mārupes novada Bāriņtiesa
Konrādu iela 5, Mārupe
Mārupes nov., LV-2167
Tālr. 67149872, 28305978
pasts: barintiesa@marupe.lv

Apmeklētāju pieņemšanas laiks:

Pirmdienās, ceturtdienās 9.00 - 18.00

 

Termiņš
Ne mazāk kā 6 mēnešu laikā
Pakalpojuma maksa
Nav
Pakalpojuma saņemšanai nepieciešamie dokumenti

1.Personu apliecinošs dokuments (pase vai personas apliecība).
2.Pieteikums, kurā norādīti adopcijas motīvi, vēlamais adoptējamo skaits, dzimums un vecums, kā arī adoptētāja reliģiskā pārliecība, ja tāda ir.
3.Laulības apliecības kopija, uzrādot oriģinālu, ja adoptētājs ir laulībā;
4.Dokuments, kas apliecina laulības šķiršanu, ja laulība šķirta;
5.Izziņa par nodrošinājumu ar dzīvojamo platību;
6. Dzīves apraksts (CV);
7.Izziņa par adoptētāja veselības stāvokli, kurā norādītas adoptētāja iedzimtās un iegūtās slimības, ja tādas ir.
8.Ja adoptētājs ir viens no laulātajiem un otrs laulātais ir atzīts par rīcības nespējīgu vai pazudušu (bezvēsts promesošu), adoptētājs papildus šo minētajiem dokumentiem bāriņtiesā iesniedz tiesas sprieduma izrakstu vai noraksta kopiju (uzrādot oriģinālu) par otra laulātā atzīšanu par rīcības nespējīgu vai pazudušu (bezvēsts promesošu).
9. Ja bērns dzīvo adoptētāja ģimenē, bāriņtiesa adoptētāju var atbrīvot no nepieciešamības iesniegt izziņu par nodrošinājumu ar dzīvojamo platību, dzīves aprakstu (CV) un izziņu par adoptētāja veselības stāvokli, kurā norādītas adoptētāja iedzimtās un iegūtās slimības, ja tādas ir. Ja bāriņtiesa adoptētāju atbrīvo no dokumentu iesniegšanas, to norāda lēmumā.
10. Ja adoptē otra laulātā bērnu, adoptētājs pieteikumam pievieno: 
10.1.Adoptējamā dzimšanas apliecības kopiju (uzrādot oriģinālu). 
10.2.Izziņu par adoptējamā veselības stāvokli, bērna bioloģisko vecāku piekrišanu adopcijai vai dokumentu, kas apliecina, ka pastāv kāds no šādiem apstākļiem: otrs vecāks ir miris, otra vecāka dzīvesvieta nav zināma, otram vecākam likumā noteiktajā kārtībā ir atņemtas aizgādības tiesības.