Godināti Mārupes novada Zelta kāzu jubilāri

09.12.2024.

2017. gadā Mārupes novadā tika aizsākta tradīcija godināt pārus, kas laulībā nodzīvojuši jau 50 gadus. Šī tradīcija un sirsnīgais pasākums atgādina par dzīves svarīgākajām vērtībām – ģimeni un mīlestību. Arī šogad, 7. decembrī, Mārupes Kultūras namā godinājām piecus pārus, kas laulībā ir nodzīvojuši jau 50 gadus: Alberts un Irēna Mūrnieki, Romualds un Marina Vanda Kaupasi, Jānis un Aina Ozoli, Pēteris un Astrīde Jaunzemi, Vitolds un Natālija Klaužas. 

Pārus un klātesošos viņu ģimenes locekļus sveica Mārupes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Andrejs Ence, Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Dzintra Klintsone un vietniece Daina Pedece. Visi pāri saņēma atjaunotās Latvijas Republikas laulības apliecības un parakstījās goda grāmatā. Klātesošie tika iepazīstināti ar pāru dzīvesstāstiem, atmiņām par iepazīšanos un kāzu dienu, bet muzikālu baudījumu sniedza dziedātāja Aija Vītoliņa un pianists Romāns Vendiņš.

Sakām sirsnīgu paldies visiem pāriem, kuri pieteicās dalībai pasākumā un atklāja savas mīlestības stāstus. Šie stāsti ir ne tikai iedvesmojošs piemērs, bet arī nenovērtējams mantojums nākamajām paaudzēm, kas pierāda, ka patiesas vērtības – uzticība, cieņa un ģimenes saliedētība – ir mūžīgas. Lai šie svētki kalpo par atgādinājumu, cik spēcīga ir mīlestība!

Sieviete baltā tērpā un pianists pie klavierēm

Divas sievietes uz skatuves vada pasākumu

Pasākuma zālē dalībnieki sēž krēslos

Deju pāri pasākumā pie izgaismotas skatuves

 

Vīrietis un sieviete pie svētku egles

Alberts un Irēna Mūrnieki

Alberta un Irēnas saknes vijas Latgalē, bet dzīves ceļi piecdesmitajos gados abus atveda uz Mārupi. Abu ģimenes dzīvoja Ieķos, katra savā mājas galā. Skolas gadi abiem pagāja Mazcenas skolā, pēc tam viņu ceļi šķīrās, taču abu jauniešu mammas bieži viena pie otras ciemojās – var teikt, ka Alberta mamma saveda abus kopā. Laulību Alberts un Irēna reģistrēja 1974. gada 27. aprīlī Rīgas rajona Mārupes ciema izpildkomitejā un kāzas svinēja divas dienas. Savu darba mūžu Irēna kā medmāsa aizvadīja 1. slimnīcā, bet Alberts daudzus gadus strādāja par atslēdznieku, pēdējos darba gadus arī 1. slimnīcā, strādājot par šoferi. Ģimenē izaudzināti dēls Māris un meita Ilze, sagaidītas trīs mazmeitas un viens mazdēls, arī viens mazmazdēliņš. Abi teic, ka mīļākā tradīcija esot kopīga dažādu svētku svinēšana, ko tagad pārņēmuši arī bērni, pie kuriem Alberts un Irēna labprāt ciemojas.  

Vīrietis un sieviete pie svētku egles

Romualds un Marina Vanda Kaupasi

Marina Vanda un Romualds ir dzimuši rīdzinieki. Marina studējusi un dzīvi saistījusi ar medicīnu, bet Romualds ir būvinženieris ar zinātņu doktora grādu celtniecībā. Marina divpadsmit gadus strādāja Tukuma slimnīcā, un tieši tur 1973. gada rudenī Tukuma slimnīcas darbinieku ballē abi viens otrā ieskatījās. Jāvārdu viens otram viņi teica 1974. gada 8. maijā Rīgas Ļeņingradas rajona dzimtsarakstu nodaļā, un kāzas svinēja trīs dienas. Vēlāk abi pārcēlās uz dzīvi Limbažu novadā, Skultē, bet 2000. gadu sagaidīja pašu celtajā mājā Mārupē. Ģimenē izskoloti trīs bērni – dēls Vitolds un meitas Beāte un Renāta, sirdi priecē trīs mazmeitas un viens mazdēls. Abiem ļoti patīk mūzika, labprāt apmeklē koncertus un ceļo, bet par mīļāko tradīciju atzīst kopīgu svētku svinēšanu.  

Vīrietis gaišā uzvalkā pie svētku egles

Jānis un Aina Ozoli

Jānis ir dzimis talsinieks, bet Aina dzimusi izsūtījumā un Latvijā atgriezusies pēc Staļina nāves. Abi mācījās vienā klasē Vandzenes vidusskolā. Jānim nešpetnā meitene iepatikusies jau 6. klasē. Pēc skolas Jāni iesauca dienēt Padomju armijā, bet Aina Rīgā izmācījās par feldšeri, vēlāk kļuva par ārsti un jau vairāk nekā divdesmit gadus ir iemīļota ģimenes ārste Rīgā. Pēc dienesta armijā Jānis atgriezās un strādāja Mārupes kolhozā par traktoristu. Laulību abi noslēdza 1974. gada 24. augustā Talsu rajona civilstāvokļa aktu reģistrācijas nodaļā. Pēc četriem gadiem ģimene ievācās paši savā mājā Jaunmārupē. Izaudzināti trīs bērni – dēls Nauris un meitas Zaiga un Jogita –, un viņiem ir seši mazbērni – piecas mazmeitas un mazdēls. Jānis joprojām ir sabiedriski aktīvs, kļuvis par  Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri, un Aina visā viņu atbalsta. Jānis smej, ka vīrietim laulībā galvenais ir visam piekrist, bet pēc tam darīt pēc sava prāta; Aina piebilst, ka visam pāri vienmēr ir mīlestība un sapratne. 

Vīrietis un sieviete pie svētku egles

Pēteris un Astrīde Jaunzemi

Astrīde piedzima Madonas novadā, bet vecāki drīz vien pārcēlās uz dzīvi Rīgā. Pēteris ir dzimis Rīgā, bet līdz laikam, kad uzsāka mācības Naukšēnu profesionāli tehniskajā vidusskolā, dzīvoja Salas pagasta “Šnoru” mājās. Pētera un Astrīdes liktenīgā satikšanās notika Rīgā 1972. gada Arnoldu dienā viesībās pie Pētera mammas māsas. Pēc liktenīgās satikšanās  aizsākās draudzība, kas pārauga mīlestībā. Dzīves laikā Pēteris divreiz bija obligātajā dienestā Padomju armijā, vēlāk strādāja par šoferi, bieži devās ilgstošos komandējumos pa visu Padomju Savienību. Astrīde strādāja uzņēmumā “Augstsprieguma tīkls” sākumā kā agronome, nedaudz vēlāk – kā dispečere. Šajā darbavietā viņa nostrādāja visu darba mūžu. 1974. gada 19. oktobrī abi nolēma reģistrēt laulību Salas pagastā. Ar izpušķotu prāmi pāri Spuņupei jaunais pāris tika pārcelts no “Šnoru” mājām uz Rīgas rajona Salas ciema padomi, kur notika laulības reģistrācija. Pēteris un Astrīde joprojām dzīvo dzimtajās “Šnoru” mājās. Ģimenē izaudzināti divi dēli – Ervīns un Ģirts – un ir piecas mazmeitas. Abi joprojām ir aktīvi, patīk apmeklēt koncertus un teātra izrādes. Vaicāti par ilgas kopdzīves noslēpumu, abi atbild: savstarpēja patikšana, pieslīpēšanās, prasme savu reizi paklusēt, pateikt mazāk, nekā tajā brīdī domā, bet pēc kāda laika notikušo pārrunāt, un spēja daudzām dzīves situācijām pieiet ar humoru.

Sieviete un vīrietis pie svētku egles

Vitolds un Natālija Klaužas

Vitolds dzimis Latgalē, bet kops 1973. gada ir mārupietis. Natālija dzimusi Krievijā, bet viņas bērnība un skolas gadi pagājuši Aucē un Rīgā. Vitolds visu darba mūžu nostrādājis Rīgas lidostā par inženieri, bet Natālija 30 gadus nostrādājusi bibliotēkā un turpina to darīt arī tagad. Natālijas māte strādājusi Lielvircavas veikalā par vadītāju, un Nata sadraudzējusies ar pārdevēju, jaunu meiteni no Latgales, kura reiz rādījusi albumu, un tur kādā fotogrāfijā bija redzami viņas brāļi. Natālija, ieraugot mundierī tērptu glītu puisi, teikusi, ka “tas lidotājs būs mans”.  1973. gada vasarā Vitolds sāka vizināt Natāliju ar savu motociklu un vizina līdz pat šim brīdim, tikai tagad jau ar mašīnu. Puisim meitene iepatikusies, jo bijusi godīga un ar labu attieksmi pret vecākiem. Kāzas abi svinēja 1974. gada 2. novembrī Jelgavas rajona dzimtsarakstu nodaļā. Izskoloti divi dēli – Nauris un Salvis, sirdi priecē trīs mazdēli un trīs mazmeitas. Vitolds šobrīd daudz laika pavada, veidojot skaistus metālkalumus, kas priecē arī mūsu novadniekus – piemēram, Spuņciemā izvietotais metāla sīpols ir Vitolda roku darbs. Natālija labprāt arī ceļo. Abi teic, ka, pateicoties melnajam humoram, šos 50 gadus nodzīvojuši viegli.   

Plašāks foto atskats ŠEIT. 

Sabiedrības informēšanas un multimediju nodaļa,
Dzimtsarakstu nodaļa