Jaunmārupes apkaime neapšaubāmi ir ar savu šarmu un vēsturi, turklāt bagāta ar nozīmīgiem novada aktīvās atpūtas objektiem un plašām dabas un lauku teritorijām. Te mājo Mārupes gurķis, Latvijas vecākais golfa laukums un var sastapt zirgus, savvaļas govis, dažkārt ciemos ieklīst pat kamielis “Jaša” no blakus apkaimes.
Uz Jaunmārupi šoreiz dodamies ar velosipēdu, un ne velti, jo 2019. gadā, pārbūvējot Rožu ielu un Veco Mārupes ceļu, tika izbūvēts piecus kilometrus garš gājēju un velosipēdistu celiņš, kas savieno Mārupes ciemu ar Jaunmārupi. Tas sākas pie pirmsskolas izglītības iestādes “Mārzemīte”, šķērso Jaunmārupes viaduktu, ļaujot gājējiem un velobraucējiem pārkļūt pāri A5 Rīgas apvedceļam.
Uzbraucot uz Jaunmārupes viadukta, skatam paveras ciemata vizītkarte – ūdenstornis, kura pakājē vasarā tiek svinēti lielākie Mārupes novada svētki – bērnu un jauniešu svētki “Ar vasaru saujā”, Līgo svētki, novada svētki, pulcējot ļaudis no malu malām.
Kreisajā pusē otrpus šosejai uz nelielās ūdenskrātuves pavīd dzeltena automašīna un iespaidīga piepūšama lidmašīna, kas pievelk skatienu un liek uzdot jautājumus. Te mājo “Mārupe Wake Park”, kuru izveidojusi grupa kaislīgu veikborda entuziastu. Parks ir viens no plašākajiem Baltijā ar trim braukšanas trasēm un iespaidīgu piepūšamo ūdens atrakciju parku.
Aiz Jaunmārupes ūdenstorņa lepni slejas jaunākā pašvaldības pirmsskolas izglītības iestāde “Zīļuks”, kas ir lielākais un modernākais bērnudārzs novadā – tā teritorijas kopējā platība ir 3,4 hektāri, savukārt pati ēka ir 6200 m2 liela un to apmeklē teju 400 bērnu. Bērnudārza ēkas arhitektūras koncepta pamatā ir Margaritas Stārastes pasakas “Zīļuks” tēma – mazā Zīļuka raibie piedzīvojumi dažādiem notikumiem bagātajā dzīves ceļā, kas atainojas ēku kompleksa izvietojumā, simboliski iezīmējot mazā cilvēka līkumoto ceļu pretī zināšanām. Bērnudārzs ir viena no energoefektīvākajām pašvaldības jaunbūvēm novadā un atzīta par 2021. gada vienu no labākajām būvēm Latvijā, skatē “Gada labākā būve Latvijā 2021” iegūstot trešo vietu nominācijā “Koka būve”.1
Iebraucot ciemā, Mazcenu alejas labajā pusē slejas neliela ēka ar senu auru – Švarcekmuiža jeb Švarcenieku muiža, kas ir viena no senākajām ēkām novadā. Muiža celta 1826. gadā kā muižnieka Švarca Pierīgas vasaras mītne un tikusi izmantota medību un atpūtas mērķiem. Ēkā šobrīd savu mājvietu radis dienas centrs “Švarcenieki”, bet senāk tā izmantota gan kā bibliotēka, gan skola un kara laikā – pat hospitālis. Švarcenieku muižai 2016. gadā piešķirts vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļa statuss.1
Tālāk jau iebraucēju skatu piesaista 110 metru garais tunelis gaisā, kas slejas pāri ceļam un savieno Jaunmārupes pamatskolas ēku kompleksu. Skola gadu gaitā piedzīvojusi būtiskas pārmaiņas un ievērojami augusi apmēros. Sākotnēji tā celta sākumskolas vajadzībām un bijusi Latvijā pirmā par pašvaldības līdzekļiem pilnībā no jauna uzceltā skola, kas nodota ekspluatācijā pēc neatkarības atjaunošanas mūsu valstī. Skola dibināta 2005. gada 8. augustā, un tās atklāšanā piedalījusies pat tā brīža Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.1
Dodoties tālāk pa Mazcenu aleju, labajā ielas pusē paveras Jaunmārupes ciemam raksturīgās daudzdzīvokļu mājas, vizuāli atpazīstamas pēc arhitektes A. Skujiņas sarkano ķieģeļu arhitektūras. Māju ielokā paslēpusies arī privātā Mārupes Tenisa skola.
Mēs gan savu ceļu turpināsim, nogriežoties pa kreisi uz Jaunmārupes dabas parka pusi pirms veikala “Klements un Pēteris”, kurā vēl mājo mazpilsētas nelielo veikaliņu gars un, šķiet, vienuviet var atrast un iegādāties visneiedomājamākās lietas.
Tepat ap stūri jau leknu priežu bagātais Jaunmārupes dabas parks ar iestaigātām taciņām un putnu čalām. Parkam piegulošajā teritorijā atrodas ūdenstilpes “Pavasari” un “Ūdensrozes”, kuru krastos slejas lielākais un modernākais rotaļu laukumu komplekss novadā. Ikdienā te var dzirdēt bērnu čalas un smieklus.
Blakus atrodas arī 2018. gadā atjaunotais, starptautiskām futbola laukuma prasībām atbilstošais Jaunmārupes pamatskolas stadions, kas pulcē sportistus no malu malām.
Tālākais ceļš mūs ved atpakaļ uz Mazcenu alejas pusi gar ūdenskrātuvi “Ūdensrozes”, kura piesaista savu uzmanību ar tajā izvietoto krāšņo strūklaku. Taciņas galā dīķa malā iekārtota neliela omulīga atpūtas vieta, kur var uz brīdi atvilkt elpu, palūkoties uz strūklaku un dīķī mītošajām pīlēm. Uz brīdi klusums, kuru neviļus iztraucē skaņas no nelielā mūzikas instrumentu parka turpat priežu ielokā.
Mazcenu alejā dīķa pakājē slejas vēl viena zīmīga pašvaldības ēka, kur mājo Mazcenas bibliotēka, pieejami sociālā dienesta un medicīnas pakalpojumi.
Dodoties tālāk pa Mazcenu aleju, redzam jau kafejnīcu “Laura”, labajā ceļa pusē skrienošie var nobaudīt “Coffe Stop” kafiju un kādu saldumu. Šķērsojot nelielo upīti Neriņu, skatam paveras atjaunotā Mārupes Mūzikas un mākslas skolas ēka, kas vērusi durvis nupat februārī. Skola piedzīvojusi ievērojamas pārvērtības – rekonstruēta divstāvu ēka 1024 m2 platībā un izbūvēta jauna četrstāvu piebūve 2267 m2 platībā, nodrošinot interešu izglītību apguves iespējas līdz pat 600 bērniem. Atskatoties vēsturē, Mārupes Mūzikas un mākslas skola tika izveidota 2000. gadā un par skolas ēku tika pielāgota bijusī kolhoza ēka. Arī senatnē vieta bijusi iecienīta mūziķu aprindās, un šeit savus mēģinājumus aizvadījusi pat latviešu leģendārā grupa “Sīpoli”.1
Netālu no Mārupes Mūzikas un mākslas skolas atrodas arī uzņēmums “Mārupes siltumnīcas”, kur aug Mārupes gurķi un tomāti, kas godam nes novada vārdu pasaulē. Uzņēmums ir ar senu vēsturi un attīstījies no kādreizējā kolhoza “Mārupe”, 1989. gadā dibinot uzņēmumu SIA “Mārupe”. Pateicoties uzņēmuma siltumnīcām, kas šobrīd nodrošina gurķu un tomātu ražu visu augu gadu un naktī spoži izgaismo debesis, pašvaldība apsvērusi iespēju ietaupīt uz ielu apgaismojumu ciematā, bet iedzīvotājiem jāparūpējas par biezākiem aizkariem.2
Tagad laiks doties uz vēl diviem zīmīgiem Jaunmārupes apkaimē esošiem objektiem. Pie Mārupes Mūzikas un mākslas skolas pagriezienā dodamies pa labi un mērojam ainavisko ceļu, kur ogu un sēņu bagātos priežu mežos pamīšus izvietojušās privātas saimniecības, zirgu ganību vietas, kukurūzas lauki un pļavas. Pēc aptuveni četriem kilometriem ceļš sadalās – viens no tiem ved līdz pat atpūtas un kempinga vietai “Bejas”, ko vasarā īpaši iemīļojuši atpūtas un peldes cienītāji. Kompleksa, kas atrodas “Božu” ūdenskrātuves krastā, īpašo gaisotni veido atpūtas vietu iekārtojums un dabiskums – viss darināts no koka ar siltu mīlestību pret dabu.
Otrs ceļš ved līdz golfa laukumam – golfa klubam “Viesturi”, kas ir vecākais Latvijā. Tā laukums tika atklāts 1998. gada jūlijā. Laukuma platība ir 25 hektāri, tajā ir deviņas bedrītes. Laukums ir piemērots gan golfa turnīru rīkošanai, gan ikdienas spēlei, gan korporatīvo pasākumu un privātu svinību organizēšanai.3
Stāstu par Jaunmārupes apkaimē aplūkojamo varētu turpināt, jo te mājvietu radušas arī citas atpūtas vietas pie ūdenstilpēm, novadam nozīmīgas zemnieku saimniecības, viesu nami, kas tikai bagātina mūsu novadu.\
 |  |  |  |  |  |
 |  |  |  |  |  |
 |  |  |  |  |
Sabiedrības iesaistes un mārketinga nodaļa
1 marupe.lv
2 marupesiltumnicas.lv
3 viesturi.com