Saskaņā ar 1561. gada 28. novembrī pēc Livonijas kara noslēgto Pakļaušanās līgumu (Pacta Subiectionis) starp Polijas – Lietuvas karalisti un Livonijas ordeni tika nospraustas robežas ar Kurzemes hercogisti. Rīgas patrimoniālo apgabalu tas ietekmēja vistiešākajā veidā, jo robeža tika noteikta pa Daugavas vidu. Rīdzinieki uzskatīja, ka tiem pieder tirdzniecības ostas privilēģija – tas nozīmēja, ka visas preces, kas ienāca pa Lielupi, drīkstēja izvest tikai caur Rīgu. Hercogistes pusē atradās arī vairāki patrimoniālā apgabala īpašumi, bet tajā, savukārt, bija daži hercoga īpašumi, piemēram, apmēram puse no Spilves jeb tā sauktā Ordeņa Spilve. Nesaskaņas par robežām turpinājās līdz pat 18. gs.
Spilves pļavas rietumu pusē atradās Buļļu jeb Kurzemes ceļš, kas pie Buļļu plosta pārceltuves turpinājās cauri Salas pagastam. Šajā laikā Spilve bija maz apdzīvota, zemnieku mājas, kas atradās Spilvē, skaitījās pie Piņķu draudzes.
Iepretim Spilves pļavām Rīgas pilsēta 19. gs. beigās – 20. gs. sākuma iznomāja zemi mazdārziņiem, kur audzēti dārzeņi, galvenokārt kāposti skābēšanai. Spilves pļavās esot gādāts siens saimniecībās esošajiem zirgiem un govīm. 20. gs. Spilves A daļā tika ierīkotas dārziņu kolonijas, padomju gados šeit atradušās arī Bulduru sovhoztehnikuma lauksaimniecības zemes. 1930. gados veikta Spilves pļavu nosusināšana.
Spilves polderis – Babītes pagastā atrodas daļa no poldera platības starp Jūrmalas un Rīgas pilsētu zemēm; centrālā poldera ūdensnoteka ir Hapaka grāvis. Pagājušā gadsimta 80. – 90. gados uz Hapaka grāvja, vietā, kur to šķērso Daugavgrīvas šoseja, Rīgas pilsētas teritorijā izbūvēts hidromezgls ar Spilves poldera sūkņu staciju, kas aizsargā tā teritorijas no applūšanas.
- gadā dibināts kolhozs “Spilve”, tas vēlāk tika apvienots ar citām Babītes pagasta kopsaimniecībām, bet 1964. gadā nodibināts Bulduru dārzkopības sovhoztehnikums, skolu apvienojot ar ģeogrāfiski tuvāko saimniecību – Rīgas rajona Salienas sovhozu. 1968. gadā ekspluatācijā nodots Bulduru sovhoztehnikuma konservu cehs, kura tuvumā uzceltas divas kopmītnes strādniekiem. Daži no konservu ceha ražojumiem bija unikāli – tādus neražoja nevienā citā LPSR ražotnē, piemēram, bērzu sulu dzēriens, kas bija īpaši pieprasīts dzelzceļa staciju bufetēs. Bērzu sulas tika ievāktas Tīreļu mežniecībā. Vieni no populārākajiem ražojumiem bija ābolu – aroniju dzēriens (to ražoja no sovhoztehnikuma audzētajiem āboliem un aronijām, to audzes joprojām redzamas uz poldera starp Egļuciemu un Vīkuļiem) un konservētie mārrutki.
Pēc privatizācijas 90. gados izveidojās augļu – dārzeņu pārstrādes uzņēmums SIA “Spilva”, kas ir viens no labāk zināmajiem zīmoliem Babītes novadā. Uzņēmums gribējis savu nosaukumu reģistrēt tādu pašu, kāds ir ciemam, kur tas atrodas, bet tāds jau tajā brīdī uzņēmumu reģistrā bija, tāpēc nosaukumā tika izmainīta galotne.
2001. – 2002. gadā izstrādātajos un 2007. gada jūnijā apstiprinātajos Babītes pagasta ģenerālplāna grozījumos izveidoto ciemu vidū apstiprināts arī Spilves ciema nosaukums.
2021. gada sākumā Spilvē dzīvesvietu deklarējuši 1380 iedzīvotāji.
Par godu Spilvei 2020. gada 19. septembrī akcijas “Katram Babītes novada ciemam savu #Laimeskoku!” laikā pie Piņķu ūdenskrātuves iestādīta japānas katsura (lat. nos. – cercidiphyllum japonicum).
(Informācija sagatavota 2020. gada nogalē).